Īss atskats uz aizvadīto gadu

ECB 2023. gadā nostiprināja progresu, kas sasniegts cīņā pret inflāciju eurozonā. Gada sākumā kopējā inflācija joprojām turējās tuvu rekordaugstam līmenim. Lai gan agrāko piedāvājuma un pieprasījuma šoku negatīvā ietekme vājinājās, tā joprojām veicināja cenu kāpumu. Taču divas svarīgas norises pavēra ceļu straujam inflācijas sarukumam gada laikā.

Pirmkārt, agrāko šoku ietekme sāka izzust. Pēc kāpuma, ko izraisīja neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, enerģijas cenas krasi saruka, un globālās piegādes problēmas turpināja mazināties. Enerģijas cenu krituma dēļ vien inflācija 2023. gadā saruka uz pusi. Otrkārt, ECB turpināja īstenot stingrāku monetāro politiku. Tas, ierobežojot pieprasījumu, ļāva vēl vairāk pazemināt inflāciju. Laikā no janvāra līdz septembrim mēs kopumā paaugstinājām procentu likmes par 200 bāzes punktiem.

Šajā procesā sakarā ar ļoti lielo nenoteiktību mēs pieņēmām lēmumus par procentu likmēm, turpinot izmantot uz datiem balstītu pieeju. Lai precīzi kalibrētu procentu likmju paaugstināšanas apmēru, mēs noteicām trīs kritērijus. Tie ir inflācijas perspektīva, pamatinfācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks. Līdz septembrim bija vērojama inflācijas perspektīvas uzlabošanās un spēcīga monetārās politikas transmisija. Bet pamatinflācija joprojām bija paaugstināta, un iekšzemes cenu spiediens bija spēcīgs.

Tāpēc mēs nolēmām, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos mūsu mērķrādītāja līmenī. Turklāt mēs apņēmāmies saglabāt likmes šajā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, vienlaikus turpinot noteikt ierobežojumu atbilstīgo līmeni un ilgumu, izmantojot uz datiem balstītu pieeju un pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem.

Paralēli tam mēs turpinājām Eurosistēmas bilances normalizēšanu, lai nodrošinātu tās atbilstību mūsu vispārējai nostājai. 2023. gada laikā tā saruka vairāk nekā par 1 trilj. euro. Lielu daļu no šā sarukuma noteica mūsu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju dzēšana un pirmstermiņa atmaksa. Gada gaitā mēs arī noslēdzām atkārtotu ieguldīšanu mūsu aktīvu iegādes programmas ietvaros. Un decembrī mēs paziņojām, ka pakāpeniski pārtraucam atkārtotu ieguldīšanu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros.

Līdztekus cīņā pret inflāciju sasniegtā progresa nostiprināšanai mēs turpinājām strādāt arī pie tā, lai savu uzdevumu izpildē ņemtu vērā klimata pārmaiņu riskus. Martā mēs pirmo reizi publicējām ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu informāciju par Eurosistēmas turējumā esošajiem uzņēmumu sektora aktīviem. Korporatīvajos aktīvos veikto atkārtoto ieguldījumu oglekļietilpīgums 12 mēnešu laikā kopš 2022. gada oktobra, kad sākām tos orientēt uz emitentiem ar labākiem klimata rādītājiem, samazinājies aptuveni par divām trešdaļām.

2023. gadā būtisks progress bija vērojams vēl vienā mūsu darbam vitāli svarīgā jomā – maksājumu jomā. Martā darbību uzsāka mūsu jaunā T2 liela apjoma maksājumu sistēma. Ar T2 ieviešanu tiek veicināta Eiropas finanšu tirgu saskaņošana un efektivitāte – tā ir jauna reālā laika bruto norēķinu sistēma, kas aizstāj TARGET2 sistēmu, kura darbojas kopš 2007. gada, – un pilnveidota centrālās bankas naudas līdzekļu likviditātes pārvaldība.

Mēs uzsākām arī digitālā euro projekta sagatavošanas posmu. Šis posms tika uzsākts novembrī pēc divu gadu ilgā sekmīgā izpētes posma un kalpos par pamatu iespējamai digitālā euro ieviešanai. Digitālais euro papildinātu skaidro naudu, nevis to aizstātu. Skaidrā nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis eurozonas iedzīvotāju vidū, un pārliecinošs vairākums uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt iespēju norēķināties ar skaidro naudu.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ECB gatavo jaunu euro banknošu – taustāmākā un uzskatāmākā Eiropas vienotības simbola – izlaidumu. Pamatojoties uz divu 2023. gada vasarā veikto publisko apsekojumu rezultātiem, Padome izvēlējās divas iespējamās šā jaunā izlaiduma tēmas – "Eiropas kultūra" un "Upes un putni". Vēlāk Eiropas iedzīvotājiem būs iespēja izteikt savas domas par atlasītajiem iespējamā dizaina variantiem, un gaidāms, ka 2026. gadā ECB pieņems galīgo lēmumu par dizaina risinājumu.

ECB 25. gadadienas gadā mēs nosvinējām Horvātijas pievienošanos eurozonai. Horvātijai janvārī ieviešot euro, eurozonas dalībvalstu skaits 20, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā brīdī, kad vienotā valūta tika ieviesta. Eurozonas paplašināšanās apliecina, ka pasaulē, kas kļūst arvien neprognozējamāka, mūsu monetārā savienība joprojām ir pievilcīga. 2023. gadā iedzīvotāju atbalsts euro joprojām bija tuvu rekordaugstam līmenim.

Tas viss nebūtu iespējams bez ECB darbinieku smaga darba un ticības mūsu misijai – saglabāt cenu stabilitāti eurozonas iedzīvotājiem. Ir gods būt šo cilvēku un šīs iestādes priekšgalā.

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada aprīlī

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

prezidente

Gads skaitļos

1. Tā kā turpinās stingrākas ECB monetārās politikas spēcīga transmisija, inflācija strauji samazinās

Pasaules tautsaimniecības rādītāji 2023. gadā bija labāki, nekā sākotnēji gaidīts, un tā turpināja attīstīties mērenā tempā. Attīstību galvenokārt noteica jaunietekmes tirgus ekonomikas valstu un ASV tautsaimniecības izaugsme, bet lielāko daļu citu attīstīto valstu spēcīgāk ietekmēja stingrāki finansēšanas nosacījumi un būtiska ģeopolitiskā nenoteiktība. Globālā inflācija būtiski saruka, jo samazinājās enerģijas izejvielu cenas, bet pamatā esošais cenu spiediens joprojām bija paaugstināts. Euro kurss palielinājās nominālajā efektīvajā izteiksmē un attiecībā pret ASV dolāru.

Eurozonas tautsaimniecības izaugsme 2023. gadā kļuva vājāka. Rūpniecības nozari īpaši ietekmēja stingrāki finansēšanas nosacījumi, augstas resursu izmaksas un vājš globālais pieprasījums, savukārt pakalpojumu nozari sākotnēji joprojām atbalstīja ilgstošā ietekme, kuru radīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Lai gan augstākas ECB procentu likmes spēcīgi atspoguļojās ekonomiskajā aktivitātē, darba tirgus joprojām bija samērā noturīgs. Eurozonas valstu valdības turpināja mazināt atbalsta pasākumus, kas tika pieņemti, reaģējot uz pandēmijas, enerģijas cenu un inflācijas šokiem, tādējādi daļēji kompensējot iepriekšējo fiskālās stingrības mazināšanos. Eurozonas kopējā inflācija krasi samazinājās, un to īpaši veicināja enerģijas cenu inflācijas rādītāji, kas līdz ar 2022. gada spēcīgā enerģijas cenu kāpuma izlīdzināšanos kļuva negatīvi. Arī pamatinflācija kļuva mērenāka. Tas veicināja vispārēju inflācijas mazināšanās procesu un atspoguļoja agrāko šoku izzūdošo ietekmi un stingrākas monetārās politikas augošo ietekmi. Tomēr iekšzemes cenu spiediens aizstāja ārējo spiedienu kā svarīgāko inflācijas noteicējfaktoru, jo darba tirgus veicināja spēcīgu nominālās darba samaksas dinamiku, strādājošajiem cenšoties kompensēt agrāko inflācijas izraisīto pirktspējas kritumu.

1.1. Kopējai inflācijai samazinoties, pasaules ekonomiskā aktivitāte attīstījās mērenā tempā

Pasaules tautsaimniecība 2023. gadā turpināja attīstīties mērenā tempā, izaugsmei salīdzinājumā ar 2022. gadu kopumā saglabājoties 3.5 % apmērā (1.1. att.).^[1] Lai gan vēsturiskā salīdzinājumā izaugsme bija ierobežota, tā bija augstāka, nekā tika gaidīts gada sākumā, un to veicināja spēcīgi darba tirgi un dinamisks pieprasījums pēc pakalpojumiem, neraugoties uz to, ka monetārā politika turpināja kļūt stingrāka.^[2] Pasaules tautsaimniecības attīstību galvenokārt noteica aktivitāte jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un ASV, savukārt lielākajā daļā citu attīstīto valstu stingri finansēšanas nosacījumi un ilgstoša ģeopolitisko faktoru ietekme uz enerģijas cenām būtiskāk ietekmēja pieprasījumu. Stabila iekšzemes pieprasījuma un spēcīga darba tirgus apstākļos ASV tautsaimniecība bija noturīgāka, nekā gaidīts. ASV finanšu nozares satricinājumam gada sākumā nebija būtiskas makroekonomiskās ietekmes. Pēc ļoti ierobežojošo ar pandēmiju saistīto pasākumu atvieglošanas 2022. gada decembrī Ķīnā 2023. gada sākumā vērojamā tautsaimniecības atveseļošanās noslēdzās ar mājokļu sektora atjaunotu lejupslīdi, kā arī vāju iekšzemes un ārējo pieprasījumu. Tomēr Ķīnas tautsaimniecība sasniedza valdības noteikto izaugsmes mērķrādītāju (aptuveni 5 %).

1.1. attēls

Pasaules IKP un tā struktūra

a) Pasaules reālā IKP izaugsme	b) Globālās izaugsmes struktūra
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(devums; procentu punktos)

Pasaules tirdzniecība 2023. gadā bija vāja, jo importa kāpums palēninājās līdz 1.2 % – būtiski zemākam rādītājam salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītāju (5.5 %) un vidējo rādītāju pirms pandēmijas (3.1 %).^[3] Palēninājums atspoguļoja trīs galvenās tendences. Pirmkārt, tā kā ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti, globālais pieprasījums atkal bija vairāk vērsts uz pakalpojumiem, nevis uz precēm. Otrkārt, iekšzemes pieprasījumā pieauga patēriņa – kurā parasti tirdzniecības īpatsvars ir mazāks nekā ieguldījumos – daļa. Visbeidzot, jaunietekmes tirgus ekonomikas valstis, kurās ekonomiskās aktivitātes pārmaiņas tirdzniecību skar mazākā mērā, 2023. gadā vairāk ietekmēja globālo aktivitāti. Neraugoties uz pieaugošajiem tirdzniecības šķēršļiem un uzņēmumu apsekojumu rezultātiem, kas liecina par iespējamu vērtības ķēdes pārvietošanu, pierādījumi par kopējo tirdzniecības plūsmu sadrumstalotību līdz šim ir bijuši ierobežoti.

Gada patēriņa cenu indeksa (PCI) inflācija OECD dalībvalstīs, izņemot Turciju, salīdzinājumā ar 2023. gada augsto līmeni samazinājās zemāku enerģijas cenu dēļ. Decembrī tā saruka līdz 3.9 %, bet visa 2023. gada rādītājs bija 5.3 % (2022. gadā – 7.3 %; 1.2. att. a) panelis). Arī inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) samazinājās, taču daudz mazākā mērā. Tas liecina, ka pamatā esošais cenu spiediens joprojām ir spēcīgs un plašs. Tas īpaši bija vērojams attīstītajās valstīs, kur ierobežotais darbaspēka piedāvājums veicināja strauju darba samaksas kāpumu, padarot pakalpojumu cenu inflāciju noturīgāku (1.2. att. b) panelis).

1.2. attēls

OECD kopējā inflācija un pamatinflācija

a) Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti	b) Lielāko tautsaimniecību inflācija
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

Zemāka pieprasījuma dēļ enerģijas izejvielu cenas 2023. gadā samazinājās. Naftas cenas saruka par 4 %, jo vājais attīstīto valstu naftas pieprasījums kompensēja pieprasījuma kāpumu, kas bija vērojams pēc pārvietošanās ierobežojumu atvieglošanas Ķīnā. Zemais naftas pieprasījums arī ar uzviju kompensēja OPEC+ grupas piedāvājuma samazināšanas ietekmi, kā arī piedāvājuma riskus saistībā ar ģeopolitiskiem faktoriem, t. sk. sankcijām pret Krieviju un konfliktu Tuvajos Austrumos. Eiropas gāzes cenu kritums bija daudz lielāks, jo gāzes cenas kopš 2022. gada beigām turpināja samazināties, un 2023. gadā tās samazinājās vēl par 58 %. Eiropas gāzes patēriņš joprojām bija zemāks par vēsturiskajām normām. To izraisīja mazāks rūpniecības pieprasījums, mazāks gāzes patēriņš mājsaimniecībās un maigie laikapstākļi ziemas mēnešos. Stabilais sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piedāvājums arī ļāva Eiropas valstīm sākt apkures sezonu ar pilnām gāzes krātuvēm. Neraugoties uz lielāku stabilitāti Eiropas gāzes tirgū salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, piegādes riski, piemēram, streiki Austrālijas LNG termināļos, turpināja izraisīt augsta cenu svārstīguma periodus, kuri atspoguļo Eiropas gāzes tirgus jutīgumu pārejas posmā, kad tiek pārtraukts Krievijas gāzes imports.

Saskaņā ar gada beigu datiem būtisku gada svārstību apstākļos euro kurss palielinājās nominālajā efektīvajā izteiksmē (+ 3.9 %) un attiecībā pret ASV dolāru (+3.4 %). Valūtas kursa dinamiku galvenokārt ietekmēja tirgus gaidu attīstība monetārās politikas pārmaiņu un svārstīgo tautsaimniecības perspektīvu ietekmē. Sākotnēji 2023. gada 1. pusgadā makroekonomisko apstākļu uzlabošanās eurozonā un stingrākas monetārās politikas ieviešanas tempa paātrināšanās veicināja euro kursa kāpumu, taču jūlija vidū euro kurss attiecībā pret ASV dolāru sāka sarukt. Plaši vērojamais ASV dolāra kursa kāpums bija saistīts ar pārsteidzoši pozitīviem tautsaimniecības datiem un tirgus gaidām attiecībā uz stingrāku monetārās politikas nostāju ASV ilgākā periodā. Inflācijas samazināšanās apstākļos nostājas pārvērtēšana gada beigās izraisīja euro kursa kāpuma atsākšanos. Euro kurss būtiski palielinājās attiecībā pret nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu valūtām – Turcijas liru, Krievijas rubli, Japānas jenu un Norvēģijas kronu. Tomēr tas samazinājās attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu, Šveices franku un Polijas zlotu.

Galvenie riski, kas apdraud pasaules tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu 2023. gada beigās, ietvēra ģeopolitiskās spriedzes turpmāku saasināšanos, spēcīgāku Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos un noturīgāku inflācijas spiedienu, kam būtu nepieciešama stingrāka monetārā politika, nekā gaidīts. Šādu risku īstenošanās mazinātu pasaules ekonomisko aktivitāti. Turklāt pasaules izejvielu tirgi joprojām bija ļoti jutīgi pret piegādes riskiem, kas savukārt varētu veicināt inflāciju un negatīvi ietekmēt globālo izaugsmi nākamajā gadā.

1.2. Eurozonas ekonomiskā aktivitāte stagnē

Eurozonas reālais IKP 2023. gadā palielinājās par 0.4 %; 2022. gadā tas pieauga par 3.4 % (1.3. att.). Izaugsme atspoguļoja iekšzemes pieprasījuma un neto tirdzniecības pozitīvo devumu. Krājumu pārmaiņām bija lejupvērsta ietekme. Līdz gada beigām izlaide eurozonā bija par 3.0 % augstāka nekā pirms pandēmijas (2019. gada pēdējā ceturksnī) un par 1.4 % augstāka par tās līmeni 2022. gada 1. ceturksnī, kad Krievija iebruka Ukrainā. Izaugsmes palēnināšanās 2023. gadā galvenokārt skaidrojama ar kara ekonomiskajām atskaņām, kurām bija atšķirīga ietekme dažādās valstīs, atspoguļojot to atšķirīgo tautsaimniecības struktūru. Lai gan rūpniecības nozari īpaši ietekmēja stingrāka monetārā politika, augstas enerģijas cenas un vājāks globālais pieprasījums, pakalpojumu nozarē bija samērā laba situācija, ko joprojām veicināja ietekme, kuru radīja tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. Tomēr gada nogalē izaugsmes dinamikas vājums kļuva izteiktāks, jo augstāku procentu likmju ietekme aptvēra dažādas nozares, kā arī vājā rūpniecības nozare radīja plašāku ietekmi uz pakalpojumu nozari.

1.3. attēls

Eurozonas reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Privātā patēriņa pieaugums 2023. gadā būtiski samazinājās. 2023. gada 1. pusgadā tas stagnēja, jo pastāvīgais preču iegādes tēriņu sarukums, kuru atspoguļo mazumtirdzniecības apjoms (1.4. att.), kompensēja joprojām pozitīvo pieprasījumu pēc pakalpojumiem. 3. ceturksnī privātais patēriņš palielinājās; to veicināja mājsaimniecību pakalpojumu patēriņš, kuru sekmēja ilgstošā tautsaimniecības atkalatvēršanās ietekme, kā arī izdevumu par ilglietojuma precēm atjaunošanās. Kopējie izdevumi par precēm (t. sk. precēm ar ierobežotu lietošanas laiku un īslaicīga lietojuma precēm) stingrāku finansēšanas nosacījumu apstākļos turpināja sarukt. Kopumā mājsaimniecību izdevumi 2023. gadā palielinājās par 0.5 %. Pieaugot nominālās darba samaksas kāpumam, pakāpeniski palēninoties inflācijai un saglabājoties noturīgam nodarbinātības pieaugumam, reālie rīcībā esošie ienākumi 2023. gadā zināmā mērā labvēlīgi ietekmēja mājsaimniecību izdevumus. Tomēr šķiet, ka stingrāku finansēšanas nosacījumu transmisija uz reālo tautsaimniecību mājsaimniecību izdevumus ietekmēja nelabvēlīgi, saglabājoties augstam uzkrājumu līmenim.

1.4. attēls

Eurozonas ražošana un mazumtirdzniecība

(indekss: 2022. gada jūnijs = 100)

Ar būvniecību nesaistīto ieguldījumu kāpums (privāto nemājokļu ieguldījumu rādītājs) 2023. gadā palēninājās.^[4] Lai gan, mazinoties piegādes problēmām, 2023. gada 1. ceturksnī bija vērojama spēcīga izaugsme, ceturkšņa pieauguma temps pakāpeniski saruka un ieguldījumi 4. ceturksnī samazinājās, vājinoties gan iekšzemes, gan ārējam pieprasījumam, apsīkstot nepabeigto pasūtījumu apjomam, sarūkot uzņēmumu peļņas pieaugumam un finansēšanas nosacījumiem kļūstot stingrākiem. Krievijas kara pret Ukrainu un konflikta Tuvajos Austrumos radītā nenoteiktība līdztekus citiem faktoriem, visticamāk, mazināja arī stimulu ieguldījumiem uzņēmumos. Tomēr lielā peļņa, plašās skaidrās naudas rezerves un parāda līmeņa kritums pēdējos gados kopumā nostiprinājuši uzņēmumu bilances un kopā ar "Nākamās paaudzes ES" (NPES) – programmas, kas atbalsta digitalizāciju un ar klimatu saistītos ieguldījumus, – naudas līdzekļiem veicinājuši zināmu ieguldījumu noturību salīdzinājumā ar citiem izdevumu komponentiem. Kopumā ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi 2023. gadā palielinājās par 2.9 %.

Ieguldījumi būvniecībā 2023. gadā kopumā turpināja samazināties. Galvenais iemesls bija mazāki ieguldījumi dzīvojamo ēku būvniecībā augsto būvniecības izmaksu ietekmē, tālāks hipotekāro kredītu procentu likmju kāpums un stingrāku banku kreditēšanas standartu ieviešana, kas apgrūtināja finansējuma pieejamību mājsaimniecībām un mazināja mājokļu pieprasījumu. Citas būvniecības jomas, piemēram, inženiertehniskā būvniecība, joprojām bija noturīgākas, pateicoties ieguldījumiem valsts infrastruktūrā. 2023. gada beigās ieguldījumi būvniecībā bija aptuveni 2.1 % virs līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas; kopumā 2023. gadā tie samazinājās par 0.6 %.

Zemāku importētās enerģijas cenu ietekmē eurozonas preču tirdzniecības bilancē 2023. gadā atkal izveidojās pārpalikums. Vāja ārējā pieprasījuma apstākļos eksporta kāpums joprojām bija neliels. Apstrādes rūpniecības preču eksportu veicināja piegādes problēmu mazināšanās, savukārt enerģijas piegādes šoka ilgstošā ietekme un euro kursa kāpums efektīvajā izteiksmē vēl vairāk vājināja eksportu. 2023. gada 2. pusgadā ierobežotais eksporta sniegums skāra pakalpojumu eksportu, jo pēc pasaules tautsaimniecības atkalatvēršanās zuda atliktā pieprasījuma atbalsts. Mazinoties iekšzemes pieprasījumam, saruka arī eurozonas imports; to noteica starppatēriņa preču importa kritums, jo uzņēmumi samazināja krājumus un enerģijas imports saruka. Kopumā tirdzniecības devums eurozonas IKP pieaugumā 2023. gadā kļuva nedaudz pozitīvs.

Darba tirgus

Eurozonas darba tirgus 2023. gadā kopumā saglabāja noturību, lai gan darba tirgus norises un apsekojumu rādītāji gada beigās liecināja par atslābumu. Eurozonas bezdarba līmenis 2023. gadā bija vidēji 6.5 %; tas saruka no 6.6 % janvārī līdz 6.5 % martā un atlikušajā gada daļā kopumā saglabājās stabils (1.5. att.). Tautsaimniecības stagnācijas apstākļos kopējā nodarbinātība un kopējais nostrādāto stundu skaits bija stabils, 2023. gadā palielinoties attiecīgi par 1.4 % un 1.6 %. Vidējais nostrādāto stundu skaits 2023. gadā pieauga tikai par 0.2 % un 2023. gada pēdējā ceturksnī bija par 1.3 % zemāks nekā pirms pandēmijas. To, visticamāk, noteica tādi faktori kā darbaspēka saglabāšana (t. i., uzņēmumi patur vairāk darbinieku, nekā nepieciešams lejupslīdes laikā) un slimības atvaļinājumu pieaugums. Darbaspēka līdzdalības līmenis 15–74 gadu vecuma grupā 2023. gada 4. ceturksnī palielinājās līdz 65.7 % un bija par 1.1 procentu punktu augstāks nekā pirms pandēmijas. 2023. gada 2. pusgadā bija vērojamas dažas darbaspēka pieprasījuma mazināšanās pazīmes – brīvo darbvietu rādītājs joprojām bija augsts, tomēr salīdzinājumā ar 2022. gada 2. ceturksnī sasniegto augstāko līmeni tas pakāpeniski saruka. Kopumā, lai gan turpinājās ECB procentu likmju paaugstināšanas spēcīga transmisija uz tautsaimniecību, kopējā nodarbinātība un eurozonas darba tirgus saglabājās samērā noturīgi. Tas ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kuru sasniegšanu ECB var veicināt, ja tas neskar cenu stabilitātes saglabāšanu.

1.5. attēls

Darba tirgus

(kreisā ass: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; labā ass: %)

1.3. Fiskālās politikas pasākumi sarežģītā makroekonomiskajā vidē

Eurozonas valstu valdības budžeta deficīta rādītājs 2023. gadā turpināja samazināties atbilstoši tendencei, kas sākās pandēmijas kulminācijas laikā (1.6. att.).^[5] Stingrākas fiskālās politikas pakāpeniskā ieviešana atspoguļojas arī fiskālajā nostājā, kas 2023. gadā trešo gadu pēc kārtas kļuva nedaudz stingrāka.^[6] Tomēr tikai nedaudz vairāk nekā trešdaļa no 2020. gadā novērotās stingrības mazināšanās līdz šim ir pavērsta pretējā virzienā (1.6. att.). Tas nozīmē, ka cikliski koriģētā budžeta bilance joprojām ir daudz zemāka par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas. To nosaka pandēmijas kontekstā 2020. gadā pieņemtie ilgstošie pasākumi un ar enerģiju saistītais atbalsts, kura sniegšana sākta 2022. gadā.

1.6. attēls

Eurozonas valstu valdības budžeta bilance un fiskālā nostāja

(% no IKP)

Kā redzams no 2023. gada beigu perspektīvas, fiskālajām iestādēm būs jāsaprot, kā vislabāk mainīt pēdējo četru gadu kumulatīvo ekspansiju (1.7. att.) un samazināt parāda rādītājus, īpaši ņemot vērā to, ka saistībā ar demogrāfiskajām norisēm, zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī ģeopolitisko vidi nākotnē būs nepieciešamas fiskālās manevrēšanas iespējas. Valdību 2024. gada budžeti norādīja uz turpmāku fiskālās stingrības ciklu eurozonas līmenī. Minētais lielā mērā atspoguļoja to, ka tika mazināti diskrecionārie fiskālie pasākumi, kurus pieņēma, reaģējot uz enerģijas un inflācijas šokiem. Tika lēsts, ka 2023. gadā šādu pasākumu apjoms bija vairāk nekā 1 % no IKP, tomēr tika prognozēts, ka tikai nelielu daļu no tiem turpinās īstenot 2024. gadā. Tomēr šķiet, ka daži pandēmijas laikā valdību pieņemtie ekspansīvie pasākumi bija ilgstošāki, un, balstoties uz 2024. gada budžetiem, bija paredzams, ka to īstenošana nebeigsies īstermiņā. Tas attiecās uz lielākiem pārvedumiem un subsīdijām, bet zināmā mērā arī uz nodokļu samazinājumiem.

1.7. attēls

Eurozonas fiskālās nostājas un diskrecionāro pasākumu dalījums

(% no IKP)

Vēl stingrāka fiskālā nostāja šķiet atbilstoša arī no monetārās politikas viedokļa. Tā kā enerģijas krīze pašlaik lielā mērā izzudusi, valdībām būtu jāturpina atcelt ar to saistītos atbalsta pasākumus. Tas ir būtiski, lai vidējā termiņā izvairītos no inflācijas spiediena pastiprināšanās. Pretējā gadījumā būtu nepieciešama stingrāka monetārā politika. Papildus pandēmijas un ar enerģiju saistīto pasākumu atcelšanai valdībām kopumā būtu jāpanāk progress stabilāka fiskālā stāvokļa nodrošināšanā, lai valsts finanšu attīstība kļūtu ilgtspējīga.

Stabila ES ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas un uzraudzības sistēma joprojām ir izšķiroši svarīga. Pēc plašām diskusijām Eiropas Savienības Padome 2023. gadā vienojās par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu, kas pavēra ceļu Eiropas Komisijas, ES Padomes un Eiropas Parlamenta trialogam. 2024. gads būs svarīgs gads ceļā uz tās īstenošanu.^[7]

1.4. Kopējā inflācija visu gadu strauji saruka

Eurozonas kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2023. gada decembrī bija 2.9 % – par 6.3 procentu punktiem zemāka nekā 2022. gada decembrī. Gada gaitā tā stabili saruka, inflācijas mazināšanās procesam ietekmējot arī pamatinflāciju. Novembrī kopējā inflācija sasniedza īslaicīgi zemāko punktu (2.4 %) – zemāko līmeni vairāk nekā divu gadu laikā (straujš kritums no 2022. gada oktobrī sasniegtā augstākā līmeņa (10.6 %; 1.8. att.)). Tomēr decembrī inflācija atkal nedaudz paaugstinājās. To izraisīja ar enerģiju saistīto fiskālo pasākumu lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni pirms gada. Visi nozīmīgie inflācijas komponenti salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2023. gada 2. pusgadā saruka, atspoguļojot iepriekšējo izmaksu šoku ietekmes izzušanu un vājāku pieprasījumu stingrākas monetārās politikas apstākļos. Tomēr gada beigās inflācijas (izņemot enerģijas cenu inflāciju) rādītāji salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu joprojām būtiski pārsniedza ilgāka termiņa vidējo līmeni, savukārt uz gadu attiecinātie rādītāji salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni jau bija daudz tuvāki šiem etalonrādītājiem. Preču cenu dinamika saruka straujāk nekā pakalpojumu cenu dinamika, jo piegādes problēmu un resursu izmaksu kritums būtiski mazināja spiedienu. Pakalpojumu cenu inflācija līdz gada vidum pieauga. To noteica joprojām spēcīgais pieprasījums pēc pandēmijas, darbaspēka izmaksu kāpums un ar fiskālajiem pasākumiem saistītie īslaicīgie faktori. Sarūkot enerģijas un pārtikas cenu inflācijai, būtiski samazinājās arī inflācijas rādītāju atšķirības eurozonas valstīs.

1.8. attēls

Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Enerģijas cenu norises noteica vairāk nekā pusi no kopējās inflācijas krituma no 2022. gada decembra līdz 2023. gada decembrim. Enerģijas cenu inflācija 2023. gada janvārī joprojām bija augsta, bet līdz gada beigām tā bija samazinājusies par 25.6 procentu punktiem un kļuvusi negatīva. Tas atspoguļoja 2022. gadā novērotā enerģijas vairumtirdzniecības cenu straujā kāpuma mazināšanos. Tomēr enerģijas cenu inflācija joprojām bija nedaudz svārstīga, jo enerģijas vairumtirdzniecības tirgi jutīgi reaģēja uz tādiem notikumiem kā konflikts Tuvajos Austrumos. Savukārt pārtikas cenu inflācija 2023. gada martā sasniedza augstāko līmeni – 15.5 %. Pēc tam atlikušajā gada daļā tā būtiski samazinājās, lai gan gada beigās joprojām pārsniedza 6 % saistībā ar agrāko izmaksu šoku ilgstošo ietekmi, kuru noteica enerģijas un citu resursu izmaksas, un lielāku vienības peļņas un darbaspēka izmaksu radīto spiedienu.

Pamatinflācija, ko mēra ar SPCI inflāciju (neietverot svārstīgos komponentus – enerģiju un pārtiku), 2023. gada 1. ceturksnī turpināja palielināties, bet pēc tam samazinājās no augstākā punkta (5.7 %) līdz 3.4 % decembrī. Šo kritumu sākotnēji noteica neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija, jo preču pieprasījums stingrāku finansēšanas nosacījumu apstākļos samazinājās (sk. 1.2. iedaļu) un iepriekšējo piegādes problēmu un augsto enerģijas izmaksu radītais uzkrātais spiediens sāka izzust. Savukārt pakalpojumu cenu inflācija turējās augstā līmenī līdz augustam, un to noteica joprojām spēcīgais pieprasījums pēc tautsaimniecības atkalatvēršanas (kontaktintensīvu pakalpojumu nozarēs, piemēram, atpūtas un tūrisma braucienu nozarē), kā arī darbaspēka izmaksu kāpums, īpaši ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksu īpatsvars pakalpojumu nozares izmaksu struktūrā bija lielāks nekā apstrādes rūpniecības izmaksu struktūrā. Tomēr gada nogalē nedaudz saruka arī pakalpojumu cenu inflācija, apstiprinot vispārējo inflācijas mazināšanās procesu. Turklāt pakalpojumu cenu inflācijas novēlotā dinamika atspoguļoja to, ka daudzu pakalpojumu komponentu (piemēram, mājokļu, pasta un medicīnas pakalpojumu) cenu inflācija salīdzinājumā ar kopējo inflāciju parasti izpaužas ar laika nobīdi. Arī visi pārējie pamatinflācijas rādītāji gada laikā būtiski samazinājās, atspoguļojot agrāko šoku izzūdošo ietekmi un stingrākas monetārās politikas augošo ietekmi, tomēr tie joprojām bija plaši, un lielākā daļa rādītāju aizvien nepārprotami pārsniedza līmeni, kāds bija pirms pandēmijas.^[8]

IKP deflatora (ticams iekšzemes cenu spiediena rādītājs) pieaugums 2023. gadā bija vidēji 6.0 %. Tas salīdzinājumā ar vidējo importa cenu inflāciju (–2.9 %) atspoguļoja inflācijas pārvirzi no ārējiem uz iekšzemes noteicējfaktoriem. Lai gan 2022. un 2023. gada mijā peļņai joprojām bija nozīmīga loma iekšzemes cenu spiedienā (sk. 2. ielikumu), darbaspēka izmaksas, ņemot vērā spēcīgo darba samaksas dinamiku un darba ražīguma samazināšanos, pakāpeniski kļuva par dominējošo faktoru (1.9. att.). Viena nodarbinātā atlīdzības gada pieaugums palielinājās no 4.5 % 2022. gadā līdz vidēji 5.1% 2023. gadā, būtiski pārsniedzot vidējo līmeni (1.7 %) pirms pandēmijas (2015.–2019. gadā). To veicināja joprojām ierobežotais darbaspēka piedāvājums (sk. 1.2. iedaļu). Turpmākā nostiprināšanās daļēji atspoguļoja strādājošos, kuri vēlas saņemt kompensāciju par iepriekšējiem inflācijas izraisītajiem nominālās darba samaksas pirktspējas zudumiem. Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums 2023. gadā palielinājās vidēji līdz 4.5%; starpība ar faktiskās darba samaksas pieaugumu norāda uz joprojām būtisku algu novirzes komponentu, lai gan tas ir zemāks nekā 2021.–2022. gadā.^[9] Gada beigās sāka sarukt gan viena nodarbinātā atlīdzības, gan vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpums, tomēr to pieauguma līmenis saglabājās paaugstināts un liecināja par joprojām augstu nominālās darba samaksas spiedienu 2024. gada sākumā. Tas atspoguļoja reālās darba samaksas atjaunošanos, nevis pierādīja destabilizējošu algu un cenu dinamiku.

1.9. attēls

Atlīdzība vienam nodarbinātajam eurozonā

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Profesionālo prognozētāju vidējās ilgāka termiņa inflācijas gaidas, kas 2022. gada beigās bija 2.2 %, 2023. gadā samazinājās līdz 2.1 %. Citu apsekojumu, piemēram, ECB Survey of Monetary Analysts un Consensus Economics, dati arī liecināja, ka ilgāka termiņa inflācijas gaidas stabilizējušās aptuveni ECB 2 % mērķrādītāja līmenī. Uz tirgus instrumentiem balstīts ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītājs (piecu gadu nākotnes inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme pēc pieciem gadiem) augustā sasniedza augstāko līmeni (2.7 %), bet decembra beigās līdz ar vēstīm par zemāku kopējo inflāciju, nekā gaidīts, un vāju tautsaimniecības izaugsmes perspektīvu saruka līdz 2.3 % (sk. 1.2. iedaļu). Jebkurā gadījumā uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji, kas koriģēti saskaņā ar riska prēmijām, nozīmēja, ka "patiesās" gaidas ir ļoti tuvas 2 %. Patērētāju medianālās inflācijas gaidas trim gadiem saglabājās nedaudz virs minētā rādītāja (decembrī – 2.5 %), iespējams, atspoguļojot lielo nenoteiktību, negatīvu ekonomisko noskaņojumu un joprojām augsto cenu līmeni attiecībā pret darba samaksu.^[10]

1.5. Palielinoties monetārās politikas procentu likmēm, kreditēšanas un finansēšanas nosacījumi kļuva daudz stingrāki

2023. gadā saglabājoties paaugstinātam un noturīgam inflācijas spiedienam (sk. 1.4. iedaļu), ECB līdz septembrim turpināja izlēmīgi pastiprināt monetāro politiku un pēc tam saglabāja galvenās ECB procentu likmes ierobežojošā līmenī, lai vidējā termiņā nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķrādītāja līmenī (sk. 2.1. iedaļu). Bezriska uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) 10 gadu procentu likme gandrīz visu gadu svārstījās aptuveni 3 % līmenī, oktobrī sasniedzot augstāko līmeni (3.3 %), bet decembrī sarūkot līdz vidēji 2.5 % (1.10. att.). OIS 10 gadu procentu likmes samazinājumu gada beigās izraisīja finanšu tirgus procentu likmju gaidu krasais kritums galvenokārt pēc tam, kad inflācija izrādījās zemāka, nekā gaidīts. Gaidu samazinājumu tikai daļēji kompensēja termiņa prēmiju pieaugums. Valdības ilgtermiņa obligāciju ienesīguma likmes ļoti precīzi atspoguļoja OIS procentu likmes dinamiku. Eurosistēmas bilances normalizēšanas process (sk. 2.1. iedaļu) būtiski neietekmēja to starpību, un gada beigās tās faktiski bija tādas pašas kā 2022. gada decembrī. Eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālo ienesīguma likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs 2023. gada decembrī bija vidēji 2.7 % – par 10 bāzes punktiem zemāks nekā pirms gada.

1.10. attēls

Ilgtermiņa procentu likmes un aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei

(gadā; %)

Akciju cenas 2023. gadā palielinājās gan nefinanšu sektorā, gan īpaši banku sektorā. Kapitāla vērtspapīru riska prēmiju sarukums veicināja kapitāla vērtspapīru cenu kāpumu zema un sarūkoša svārstīguma apstākļos, neraugoties uz paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi. Eurozonas banku akciju indeksu vēl vairāk uzlaboja gaidas par banku peļņas pieaugumu gan ilgtermiņā, gan īstermiņā, banku sektora satricinājumam ASV un Šveicē martā radot būtisku, bet īslaicīgu negatīvu ietekmi. Eurozonas nefinanšu sabiedrību un banku kapitāla vērtspapīru cenu plašie indeksi 2023. gada beigās bija aptuveni par 12 % un 23 % augstāki nekā 2022. gada beigās. Uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmes 2023. gada decembrī salīdzinājumā ar 2022. gada decembri samazinājās un vidēji bija zemākas gan investīciju kategorijas, gan augsta ienesīguma segmentā, un to noteica zemākas bezriska procentu likmes, kā arī uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpību sarukums.

Plašā nauda (M3) stagnēja, galvenokārt atspoguļojot stingrāku monetāro politiku. Tās gada pārmaiņu temps decembrī bija tikai 0.1 %, 2023. gadā būtiski sarūkot un pat īslaicīgi sasniedzot negatīvu rādītāju pirmo reizi kopš monetārās savienības izveides (1.11. att.). Samazināšanos noteica kreditēšanas apsīkums, augstās likvīdo aktīvu turēšanas alternatīvās izmaksas un Eurosistēmas bilances sarukums. Lai gan banku bilances kopumā joprojām bija stabilas, likviditātes pārpalikumu mazināja trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma ietvaros aizņemto līdzekļu atmaksas un Eurosistēmas aktīvu portfeļu samazinājums. Strauji, lai gan mazāk nekā monetārās politikas procentu likmes, pieauga banku finansējuma izmaksas, jo bankas pievērsās dārgākiem tirgus finansējuma avotiem un aktīvāk konkurēja par klientu noguldījumiem, piedāvājot tiem augstākas procentu likmes.

Stingrākas monetārās politikas transmisija uz plašākiem finansēšanas nosacījumiem 2023. gadā joprojām bija spēcīga. Kā norādīts eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumā, bankas vēl būtiski pastiprināja kreditēšanas standartus (t. i., iekšējās pamatnostādnes vai aizdevumu apstiprināšanas kritērijus) mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem. Uzņēmumu gadījumā to apstiprināja arī apsekojums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem, bet mājsaimniecību gadījumā – Apsekojums par patērētāju gaidām. Nominālās banku aizdevumu procentu likmes 2023. gadā atkal strauji pieauga, sasniedzot augstāko līmeni gandrīz 15 gadu laikā. Mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto banku aizdevumu kopējā procentu likme gada beigās bija 4.0 %, tai salīdzinājumā ar 2022. gada beigām palielinoties aptuveni par 100 bāzes punktiem, un atbilstošā procentu likme nefinanšu sabiedrībām pieauga par 180 bāzes punktiem un sasniedza 5.2 % – tās kāpums ir gandrīz divreiz lielāks nekā procentu likmes pieaugums mājsaimniecībām (1.10. att.). Aizdevumu procentu likmju kāpums bija straujāks un lielāks nekā iepriekšējos monetārās politikas stingrības palielināšanas gadījumos, galvenokārt atspoguļojot straujāko un lielāko monetārās politikas procentu likmju palielinājumu kopš 2022. gada jūlija. Aizdevumu procentu likmju atšķirības dažādās valstīs joprojām bija ierobežotas. Tas liecina, ka ECB monetārās politikas pārmaiņu transmisija uz aizdevumu procentu likmēm notiek raiti visā eurozonā.

Mājsaimniecībām un uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms 2023. gadā stingrāku kreditēšanas nosacījumu dēļ būtiski samazinājās (1.11. att.). Aizdevumu neto mēneša plūsmas gada pēdējos trijos ceturkšņos bija gandrīz nulle. Mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps saruka (decembrī – 0.3 %), galvenokārt atspoguļojot hipotekāro kredītu samazinājumu mājokļu cenu krituma apstākļos pirmo gadu kopš 2014. gada. Arī uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps samazinājās (decembrī – 0.4 %), un uzņēmumu kopējā ārējā finansējuma neto plūsmas sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (1.12. att.).

1.11. attēls

M3 pieaugums un uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.12. attēls

Uzņēmumu ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

1. ielikums.
Klimata pārmaiņu makroekonomiskā ietekme

ECB strādā, lai saskaņā ar 2020.–2021. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas ietvaros pausto apņemšanos labāk izprastu klimata pārmaiņu makroekonomiskās sekas un to ietekmes mazināšanas politiku.^[11] Šie centieni ir ļoti būtiski saistībā ar ECB galveno uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti. Klimata pārmaiņu sarežģītība un to ietekmes nelinearitāte un lielā nenoteiktība liek veikt padziļinātu makroekonomisko analīzi, lai ierobežotu prognožu kļūdas un izprastu strukturālās pārmaiņas, kuras klimata pārmaiņas rada tautsaimniecībā.

Klimata pārmaiņas jau ietekmē inflāciju eurozonā. Saskaņā ar ECB pētījumu 2022. gada vasaras ekstremālās tveices dēļ pēc viena gada, t. i., 2023. gadā, pārtikas cenu inflācija Eiropā palielinājās aptuveni par 0.7 procentu punktiem (A att.).^[12] Karstākas vasaras var ietekmēt arī pakalpojumu cenu inflāciju, iespējams, ietekmējot pārtikas cenas un ar tūrismu saistīto pakalpojumu jutīgumu pret temperatūru.^[13] Augstākas vasaras temperatūras ietekme uz inflāciju varētu būt lielāka karstākā klimatā: 2022. gada karstuma vilnim līdzīgs karstuma vilnis 2035. gada klimata apstākļos pesimistiska scenārija gadījumā varētu palielināt vidējo pārtikas cenu inflāciju par 1 procentu punktu. Optimistiskā scenārijā līdzīga karstuma viļņa ietekme būtu tikai nedaudz mazāka (0.8 procentu punkti). Temperatūras paaugstināšanās vairāk ietekmēs reģionus, kuros jau valda lielāks karstums. Tas nozīmē atšķirīgu ietekmi uz inflāciju dažādās eurozonas valstīs, un tas savukārt apgrūtinātu vienotas monetārās politikas transmisiju.

A attēls

Karstuma viļņu augošā ietekme uz pārtikas cenu inflāciju Eiropā

(karstuma viļņa gads; procentu punktos)

Ekstrēmi laikapstākļu notikumi parasti īstermiņā samazina izlaidi, bet kopējā ietekme uz tautsaimniecību sniedzas tālāk par tiešo un tūlītējo ietekmi, kas rastos, ja, piemēram, tiktu iznīcināti mājokļi, rūpnīcas un iekārtas. Kā piemērus var minēt tādus traucējumus citos reģionos vai nozarēs, kurus izraisa saistība ar piegādes ķēdēm vai bojāta infrastruktūra. Ieņēmumu zaudējumi skartajās nozarēs un zemāka izlaide parasti samazinās pieprasījumu pēc citu nozaru produktiem un pakalpojumiem. Vēl viens rezultāts ir lielāka nenoteiktība, kura varētu likt mājsaimniecībām un uzņēmumiem atkārtoti izvērtēt savu viedokli par katastrofu risku un tādējādi samazināt izdevumus.

Ilgākā termiņā klimata pārmaiņas var arī pastāvīgāk samazināt izlaides kāpumu.^[14] Piemēram, mazāks uzkritušā sniega daudzums apdraudēs daudzu slēpošanas teritoriju dzīvotspēju Eiropā, un dažos Vidusjūras reģionos var kļūt pārāk karsts vasaras tūrismam, savukārt daži ziemeļu reģioni no tā var gūt labumu. Lauksaimniecības un mežsaimniecības ražīgumu, visticamāk, nomāks augstāka vidējā temperatūra. Lai gan kultūraugu maiņa var mazināt daļu ietekmes, lauksaimniecības produkcijas izlaidi, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēs arī mazāk prognozējama temperatūra un nokrišņu režīmi. Par komforta zonas temperatūru (aptuveni 19–22 °C) augstāka temperatūra, kas, visticamāk, biežāk vērojama siltākā klimatā, samazina strādājošo ražīgumu.

Pielāgošanās, t. i., pielāgošanās siltākam klimatam, varētu palīdzēt ierobežot makroekonomisko ietekmi. Tas ietver, piemēram, gaisa kondicionēšanas sistēmu uzstādīšanu, lai mazinātu karstuma stresa ietekmi uz darba ražīgumu, vai kultūraugu maiņu, lai ierobežotu lauksaimniecības ražīguma zudumus. Tomēr šādi pasākumi, visticamāk, ietekmēs valdības budžetu un fiskālo telpu.^[15] Apdrošināšana ir vēl viens pielāgošanās instruments, taču Eiropā jau pastāv būtisks klimata apdrošināšanas aizsardzības trūkums.^[16]

Lai panāktu emisiju samazinājumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanas nolūkā un novērstu katastrofālāku globālo sasilšanu, ir vajadzīga plaša strukturāla tautsaimniecības pārveide. Kapitāls un darbaspēks jāpārdala nozarēs, to starpā un pat atsevišķos uzņēmumos (piemēram, automobiļu ražotājiem rūpnīcās ražošana no automobiļiem, kuri aprīkoti ar iekšdedzes dzinējiem, būs jāpārorientē uz elektrotransportlīdzekļiem). Šīs pārdales panākumi būs atkarīgi no efektīvas pārkārtošanās politikas īstenošanas, tirgu elastīguma, īpaši tautsaimniecības spējas finansēt un absorbēt vajadzīgos būtiskos kapitāla ieguldījumus, dekarbonizētu tehnoloģiju izstrādes un kvalificēta darbaspēka pieejamības to ieviešanai.

Analīze, kas liecina par līdz šim ieviesto klimata politikas pasākumu labvēlīgo ietekmi uz tautsaimniecību, visticamāk, nesniedz pilnīgu priekšstatu.^[17] Pieejamajos uz modeļiem balstītajos oglekļa cenu tendenču novērtējumos konstatēta tikai ierobežota ietekme uz izlaidi un inflāciju.^[18] Tomēr iekļautie pasākumi joprojām būtiski atpaliek no ES emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanas, un pārkārtošanās plašākā ietekme, t. sk. pastiprināta regulējuma un mērķrādītāju ietekme, var būt mazāk izsakāma skaitļos.

Pārkārtošanās ātrums būtiski nosaka galīgo ietekmi uz tautsaimniecību: ja pārkārtošanās tiks atlikta, vēlāk būs nepieciešamas straujākas un radikālākas politikas pārmaiņas, palielinot balasta aktīvu un augstāka strukturālā bezdarba līmeņa iespējamību.^[19] Turklāt dažādu pārkārtošanās politikas virzienu ietekme uz ražīgumu atšķiras.^[20] Uz tirgu balstītai politikai, piemēram, oglekļa nodokļiem, ir mazāka ietekme uz oglekļietilpīgu uzņēmumu ražīgumu nekā ārpustirgus politikai (piemēram, konkrētu produktu vai procesu aizliegšanai).

Eurozonas tautsaimniecības konkurētspēju ietekmē arī ar pārkārtošanās politiku saistītā rīcība pasaules mērogā. Tā ietver augstākas oglekļa cenas, kā arī rūpniecības politiku, piemēram, nesen pieņemto ASV Inflācijas samazināšanas aktu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) var izraisīt oglekļa emisiju pārvirzi, t. i., ekonomiskās aktivitātes un emisiju pārvietošanu uz reģioniem, kuros emisiju prasības nav tik stingras. To var samazināt, rūpīgi kalibrējot oglekļa ievedkorekcijas mehānismu kopā ar esošajiem oglekļa emisiju pārvirzes novēršanas mehānismiem.^[21]

Kopumā klimata pārmaiņas un to mazināšanas politika ietekmē gandrīz visus centrālo banku veiktās makroekonomiskās analīzes aspektus. Joprojām ir svarīgi neatrisināti jautājumi, kuri saistīti, piemēram, ar vēlamo pārkārtošanās norisi un izrietošajām strukturālajām tautsaimniecības pārmaiņām, ekstrēmu laikapstākļu makroekonomisko ietekmi un paātrinātu klimata pārmaiņu izraisītiem riskiem, kā arī dabas kapitāla un ekosistēmu pakalpojumu nozīmi.

2. ielikums.
Vienības peļņas loma nesen pieredzētajā iekšzemes cenu spiedienā

Šajā ielikumā aplūkota vienības peļņas ietekme uz iekšzemes cenu spiediena dinamiku 2023. gadā no grāmatvedības viedokļa.

Iekšzemes cenu spiediens 2023. gadā bija ļoti spēcīgs, bet gada gaitā nedaudz samazinājās, jo saruka vienības peļņa

IKP deflatora pieaugumu, kas atspoguļo spēcīgu savstarpējo dinamiku ar SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) norisēm, var iedalīt vienības darbaspēka izmaksu, vienības peļņas un nodokļu par vienu produkcijas vienību (neietverot subsīdijas) devumā (A att.).^[22],[23] IKP deflatora gada pieauguma temps 2023. gadā turpināja būtiski palielināties, vidēji sasniedzot 6.0 % (2022. gadā – 4.7 %). Tas ir pretstatā vidējam rādītājam laikposmā no 1999. gada līdz 2021. gadam (1.6 %). 2023. gada 1. ceturksnī tika sasniegts vēsturiski augstākais līmenis (6.4 %), pēc tam tas sāka samazināties un 4. ceturksnī sasniedza 5.3 %. Vienības peļņa 2022. un 2023. gadā vairākus ceturkšņus veicināja IKP deflatora straujo kāpumu, veidojot aptuveni pusi vai vairāk no tā augstā pieauguma tempa. To var salīdzināt ar vidējo devumu nedaudz vairāk nekā trešdaļas apmērā laikposmā no 1999. gada līdz 2019. gadam. Pēc tam vienības peļņas devums 2023. gadā būtiski saruka, palīdzot kompensēt šajā periodā pieaugušo vienības darbaspēka izmaksu devumu.

A attēls

IKP deflators un devums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Straujš vienības peļņas kāpums 2022. gadā un 2023. gada sākumā skaidrojams ar ārkārtējām tautsaimniecības norisēm pēc pandēmijas.

Vienības peļņas dinamika parasti cieši saistīta ar ciklisko rādītāju – piemēram, reālā IKP, – dinamiku. Turklāt to parasti ietekmē spēcīgas pārmaiņas tirdzniecības ziņā, piemēram, lielu importa vai naftas cenu svārstību apstākļos. Šīs iezīmes atspoguļo faktu, ka, pieprasījumam esot spēcīgākam salīdzinājumā ar potenciālo izlaidi, cenu noteicējiem ir vieglāk paaugstināt cenas un vienības peļņu, nezaudējot tirgus daļu, savukārt resursu izmaksu šoku laikā, piemēram, enerģijas cenu ietekmē, peļņa parasti tiek izmantota vismaz īslaicīgi, lai izvairītos no pilna izmaksu pieauguma pārneses uz pārdošanas cenām. Tāpēc tautsaimniecības pavājināšanās 2022. un 2023. gadā, ciktāl to noteica pieprasījuma sarukums attiecībā pret piedāvājumu, un tirdzniecības nosacījumu krasā pasliktināšanās 2022. gadā saistībā ar importa cenu straujo kāpumu norādītu uz vājāku vienības peļņas dinamiku, nekā novērots (B att.). Tas liecina, ka šajā periodā, iespējams, bijuši iesaistīti citi mehānismi un vairāk ārkārtēju faktoru. Viens no spēcīgas vienības peļņas avotiem šajos gados bija piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība daudzās tautsaimniecības nozarēs. Lai gan piegādes ķēžu pārrāvumi pandēmijas laikā izraisīja plašus piegādes ierobežojumus, ar parāda finansējumu finansēti valdības pasākumi ierobežoja izaugsmes palēnināšanās ietekmi uz rīcībā esošajiem ienākumiem un veicināja lielus uzkrājumus. Šādi uzkrājumi un ar tiem saistītais atliktais pieprasījums pēc tautsaimniecības atkalatvēršanās, kas norisinājās pēc mājsēdes, palielināja pieprasījumu daudzās nozarēs. Šādos apstākļos, kad kopējais pieprasījums salīdzinājumā ar piedāvājumu ir spēcīgs, būtisks resursu izmaksu kāpums var likt cenu noteicējiem paaugstināt cenas, ne vienmēr mainot savu uzcenojuma noteikšanas stratēģiju. Tas norāda uz resursu izmaksu pārnesi un lielu vienības peļņas devumu iekšzemes cenu spiedienā, kā nesen novērots.^[24]

B attēls

Vienības peļņa, reālais IKP un importa deflators

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Līdz ar ārkārtējo faktoru izzušanu vienības peļņa tika atkārtoti saskaņota ar ekonomiskās attīstības ciklu un tās tipisko rezervju lomu

Pēc pandēmijas izzūdot piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotībai un 2023. gadā būtiski sarūkot enerģijas un citu resursu izmaksu spiedienam, vienības peļņas pieaugums sāka samazināties un pakāpeniski atgriezties ierastākā līmenī. Piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotības mazināšana apgrūtināja iespēju palielināt peļņas maržas, nezaudējot tirgus daļu, un veicināja ierobežotāku vienības peļņas pieaugumu. Apstākļu maiņa uz mērenāku resursu izmaksu spiedienu ļāva vairāk ierobežot pārdošanas cenu dinamiku. Tas nozīmēja, ka vienības peļņas kāpums mazināsies, pat ja uzņēmumi saglabās pieeju resursu izmaksu pārnesei un uzcenojuma noteikšanai. Turklāt resursu izmaksu spiediena samazināšanās, iespējams, atviegloja uzņēmumiem iespēju amortizēt darbaspēka izmaksu spiedienu. Vājāka vienības peļņas dinamika arī atbilst samērā vājajai cikliskajai ekonomiskajai videi 2023. gadā. Kopumā šķiet, ka vienības peļņa atjaunojusi tai raksturīgo rezervju lomu, kompensējot augstā vienības darbaspēka izmaksu spiediena lielāku pārnesi uz iekšzemes cenām.

2. Ierobežojoša monetārā politika

ECB 2023. gadā saglabāja kursu, paaugstinot galvenās monetārās politikas procentu likmes un saglabājot tās pietiekami ierobežojošā līmenī, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos vidējā termiņa 2 % mērķrādītāja līmenī. Apstākļos, kad augstu enerģijas izmaksu ietekmē tautsaimniecību caurvija ārkārtīgi augsts inflācijas spiediens, ECB gada pirmajos deviņos mēnešos palielināja procentu likmes par 200 bāzes punktiem, paaugstinot noguldījumu iespējas procentu likmi līdz 4 %. Arī augstās pārtikas cenas bija noteicošs faktors. Turklāt piegādes problēmu dēļ un ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu saistītā atliktā pieprasījuma ietekmē cenas turpināja palielināties, lai gan mazāk, nekā agrāk, un pieauga darba samaksas kāpuma temps. ECB lēmumi atspoguļoja datos balstītu pieeju, un lēmumu pamatā bija vidēja termiņa inflācijas perspektīvas novērtējums, ņemot vērā saņemtos ekonomiskos un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Pieejamā informācija gada laikā arvien skaidrāk atklāja, ka monetārās politikas stingrības palielināšana spēcīgi ietekmēja tautsaimniecību. Turklāt saņemtie inflācijas dati liecināja, ka inflācijas temps turpināja samazināties, un uz to īpaši norādīja pamatinflācijas rādītāju sarukums. Visbeidzot, ECB Padome oktobra un decembra sanāksmē nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Līdz ar monetārās politikas normalizēšanos, kas sākās 2022. gadā, Eurosistēmas bilance turpināja sarukt, neraugoties uz Hrvatska narodna banka ieguldītajiem papildu līdzekļiem 45 mljrd. euro apmērā pēc euro ieviešanas Horvātijā 2023. gada 1. janvārī. Eurosistēmas bilance gada beigās sasniedza 6.9 trilj. euro, sarūkot vairāk nekā par 1 trilj. euro gadā un gandrīz par 2 trilj. euro salīdzinājumā ar augstāko līmeni 2022. gada vidū. Samazinājumu galvenokārt noteica banku trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma (ITRMO III) ietvaros veikto ilgtermiņa aizņēmumu dzēšanas termiņa iestāšanās un pirmstermiņa atmaksa, un to pastiprināja aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros kā pilnībā, tā arī daļēji veikto atkārtoto ieguldījumu posmu pārtraukšana periodos, kas sākās attiecīgi martā un jūlijā. Padome 2023. gada decembrī nolēma sekmēt Eurosistēmas bilances normalizēšanu, paužot nodomu pakāpeniski pārtraukt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros veiktos atkārtotos ieguldījumus ar 2024. gada jūliju. Pēc 2022. gada decembra paziņojuma Eurosistēma 2023. gadā veica īstermiņa procentu likmju noteikšanas darbības regulējuma pārskatīšanu, kas noslēdzās 2024. gada martā.

Turklāt ECB 2023. gadā turpināja pakāpeniski atcelt ar pandēmiju saistītos nodrošinājuma atvieglojumu pasākumus, ko tā iesāka 2022. gadā, un Grieķijas Republikas kredītreitings tika paaugstināts līdz investīciju kategorijas līmenim. Eurosistēma visu 2023. gadu uzsvēra risku pārvaldības nozīmi efektīvā politikas īstenošanā, t. sk. dažādojot tās pieņemtos kredītnovērtējuma avotus. Palielinot galvenās procentu likmes, lai samazinātu inflāciju, ECB negatīvu procentu ienākumu dēļ cieta zaudējumus, ko daļēji kompensēja agrāk izveidotās finanšu rezerves. Gaidāms, ka ECB monetārie ienākumi turpmāk atkal palielināsies, veicinot tās darbības efektivitāti.

2.1. Ierobežojošas monetārās politikas īstenošana, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2 % mērķrādītāja līmenī

Pēc būtiskas palēnināšanās, kas bija vērojama kopš 2022. gada vidus, eurozonas tautsaimniecības izaugsmes temps 2023. gada sākumā stagnēja. Tomēr, neraugoties uz būtiskām problēmām, ko radīja vāja pasaules ekonomiskā aktivitāte, ģeopolitiskā nenoteiktība saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu, augstā inflācija, kā arī finanšu nosacījumu stingrības palielināšana, tautsaimniecībā bija vērojamas noturīguma pazīmes. Pamatinflācija janvārī samazinājās zemāku enerģijas cenu dēļ, tomēr tā joprojām bija augsta (8.6 %) citstarp augsto pārtikas cenu dēļ. To daļēji noteica augsto enerģijas izmaksu plašā ietekme uz tautsaimniecību, t. sk. uz pārtikas cenām, kā arī tādi joprojām pastāvoši ar pandēmiju saistīti faktori kā piegādes ķēdes traucējumi un atliktais pieprasījums (lai gan tie jau sākuši izzust). Palielinājās arī darba samaksas kāpuma temps.

Ņemot vērā vidēja termiņa inflācijas perspektīvu, Padome vēlreiz apstiprināja nolūku īstenot ierobežojošu monetāro politiku un februāra sanāksmē palielināja trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem. Padome arī norādīja, ka tā plāno marta sanāksmē palielināt procentu likmes vēl par 50 bāzes punktiem, un pēc tam tā izvērtēs turpmāko monetārās politikas attīstības gaitu. Padome joprojām bija stingri apņēmusies vienmērīgi palielināt procentu likmes līdz pietiekami ierobežojošam līmenim, lai nodrošinātu savlaicīgu inflācijas atgriešanos 2 % vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī. Procentu likmju noturēšanai ierobežojošā līmenī vajadzētu pakāpeniski samazināt inflāciju, jo saruktu pieprasījums, kā arī tiktu nodrošināta aizsardzība pret inflācijas gaidu ilgstošu augšupvērstu pārmaiņu risku.

Padome februāra sanāksmē noteica arī AIP ietvaros iegādāto Eurosistēmas vērtspapīru turējumu samazināšanas kārtību. Tas ir turpinājums 2022. gada decembra lēmumam ar martu pārtraukt pilnībā atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus, lai AIP portfeli periodā no 2023. gada marta līdz jūnijam samazinātu vidēji par 15 mljrd. euro mēnesī, un turpmāko samazinājuma tempu nosakot vēlāk. Atkārtoti ieguldījumi uzņēmumu obligācijās vairāk tiktu novirzīti uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā. Turpinot koncentrēties uz ECB cenu stabilitātes mērķi, šī stratēģija bija vērsta uz to, lai Eurosistēmas bilancē tiktu precīzāk ņemts vērā ar klimatu saistītais finanšu risks un pakāpeniski dekarbonizēti uzņēmumu obligāciju turējumi saskaņā ar ECB sekundāro mērķi atbalstīt ES vispārējo ekonomisko politiku, t. sk. centienus samazināt klimata pārmaiņu ietekmi (sk. 8. ielikumu).

Saistībā ar ASV un Šveices banku sektora satricinājumu finanšu tirgū martā strauji pieauga spriedze, palielinot nenoteiktību par eurozonas izaugsmes un inflācijas perspektīvu. Turklāt ECB speciālistu marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs bija prognozēts, ka inflācija (īpaši inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas) ilgstoši saglabāsies augstā līmenī, lai gan bija gaidāms, ka inflācija nākamajos gados samazināsies. Ņemot vērā prognozes, ka inflācija pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta, Padome nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 50 bāzes punktiem. Turklāt paaugstinātā nenoteiktība atklāja, cik nozīmīga ir uz datiem balstīta pieeja, Padomei pieņemot lēmumus par monetārās politikas procentu likmēm. Tāpēc tā arī precizēja savu "reakcijas funkciju", skaidrojot, ka tās monetārās politikas procentu likmju lēmumu pamatā ir trīs kritēriji: inflācijas perspektīva, ņemot vērā saņemtos ekonomiskos un finanšu datus, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks. Turklāt Padome turpināja cieši monitorēt tirgus spriedzi, saglabājot gatavību veikt atbildes pasākumus, kas nepieciešami, lai eurozonā saglabātu cenu stabilitāti un veicinātu finanšu stabilitāti. Turpmākajos mēnešos eurozonas banku sektors izrādījās noturīgs pret spriedzi, ko radījušas ārpus eurozonas esošās valstis.

Gada laikā arvien skaidrāk atklājās, ka Padomes ierobežojošajai procentu likmju politikai bija būtiska ietekme uz tautsaimniecību. Agrākais procentu likmju kāpums spēcīgi atspoguļojās eurozonas monetārajos un finansēšanas nosacījumos – transmisijas mehānisma sākumposmos – un pakāpeniski ietekmēja visu tautsaimniecību, lai gan transmisijas uz reālo tautsaimniecību laika nobīde un intensitāte joprojām bija neskaidra. Uzņēmumu un hipotēku kredītu procentu likmes aprīlī sasniedza augstāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā. Tā rezultātā sarukušais kredītu pieprasījums un stingrāki kreditēšanas nosacījumi izraisīja pakāpenisku aizdevumu atlikuma kāpuma palēnināšanos. Bankas jūnijā arī atmaksāja lielāko ITRMO III ietvaros aizņemto līdzekļu apjomu, izraisot būtisku likviditātes pārpalikuma samazināšanos. Šis samazinājums nekavēja raitu monetārās politikas procentu likmju pārmaiņu transmisiju uz bezriska procentu likmēm naudas tirgos, lai gan euro īstermiņa procentu likmes (€STR) un ECB noguldījumu iespējas procentu likmes starpības reakcijā radās asimetrija. Likviditātei sarūkot, starpība nesamazinājās, turpretī, likviditātei pieaugot, bija vērojama starpības palielināšanās (sk. 3. ielikumu).

Kopējā inflācija būtiski samazinājās. Maijā tā saruka līdz 6.1 % (no 8.5 % februārī, 6.9 % martā un 7.0 % aprīlī). Tomēr, lai gan bija gaidāms, ka inflācija turpinās samazināties, tuvojoties mērķrādītājam, un to galvenokārt noteiks vienlaicīga finansēšanas nosacījumu stingrības palielināšana, arvien vairāk samazinot pieprasījumu, tika gaidīts, ka cenu spiediens pārlieku ilgi saglabāsies pārāk spēcīgs. Tāpēc Padome izvēlējās paaugstināt monetārās politikas procentu likmes par 25 bāzes punktiem vēl divas reizes pēc kārtas – attiecīgi maijā un jūnijā.

Pēc AIP ietvaros veiktās atkārtotās ieguldīšanas apjoma samazināšanas martā atkārtotie ieguldījumi jūlijā tika pārtraukti. PĀAIP ietvaros veiktos atkārtotos ieguldījumus bija paredzēts turpināt vismaz līdz 2024. gada beigām. Turklāt norises pēc Padomes iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes nostiprināja Padomes gaidas, ka atlikušajā gada daļā inflācija turpinās samazināties, bet ilgāku laiku saglabāsies virs mērķrādītāja līmeņa. Ņemot to vērā, Padome jūlijā turpināja iesākto kursu, paaugstinot procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem.

Padome jūlijā arī nolēma samazināt atlīdzību par obligātajām rezervēm no noguldījumu iespējas procentu likmes līdz 0 %. Šā lēmuma mērķis bija nodrošināt turpmāku monetārās politikas efektivitāti, saglabājot kontroli pār monetārās politikas nostāju, vienlaikus nodrošinot lēmumu par procentu likmēm pilnīgu transmisiju uz naudas tirgiem. Tas arī uzlaboja politikas efektivitāti, samazinot kopējos ar rezervēm saistītos procentu izdevumus un vienlaikus nodrošinot tādu pašu monetāro ierobežojumu līmeni.

Tā kā inflācija augustā gandrīz nemaz nepalielinājās salīdzinājumā ar jūlija līmeni (5.3 %) un ECB speciālistu septembra iespēju aplēsēs inflācijas perspektīva 2023. un 2024. gadam tika paaugstināta galvenokārt augstāku enerģijas cenu tendences dēļ, Padome septembra sanāksmē paaugstināja galvenās ECB procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem. Tādējādi 2023. gadā kopējais pieaugums bija 200 bāzes punktu un noguldījumu iespējas likme palielinājās līdz 4 % (2.1. att.).

2.1. attēls

Galveno ECB monetārās politikas likmju pārmaiņas

(procentu punktos)

Tomēr pēc stagnācijas 1. pusgadā tika prognozēts, ka turpmākajos mēnešos saglabāsies vāja ekonomiskā aktivitāte. Padomes stingrības palielināšanas pasākumu pieaugošā ietekme uz iekšzemes pieprasījumu kopā ar sarežģīto starptautiskās tirdzniecības vidi lika ECB speciālistiem 2023. gada septembrī būtiski samazināt ekonomiskās izaugsmes prognozes. Turklāt, lai gan pamatā esošais cenu spiediens joprojām bija augsts, vairums rādītāju sāka samazināties, un arī prognozētā inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) tendence tika nedaudz pazemināta. Pamatojoties uz šo atjaunināto novērtējumu, Padome arī uzskatīja, ka galvenās ECB procentu likmes bija sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinātu inflācijas savlaicīgu atgriešanos mērķrādītājam atbilstošā līmenī.

Pēc desmit secīgām procentu likmju kāpināšanas reizēm Padome oktobra sanāksmē nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Periodā no pirmās procentu likmju paaugstināšanas 2022. gada jūlijā līdz 2023. gada septembrim ECB paaugstināja noguldījumu iespējas procentu likmi no –0.50 % līdz 4 %. Lai gan joprojām tika prognozēts, ka spēcīga iekšzemes cenu spiediena dēļ saglabāsies pastāvīgi augsta inflācija, septembrī tā turpināja būtiski sarukt (līdz 4.3 %). Vienlaikus ar šo sarukumu samazinājās pamatinflācijas rādītāji. Arī kopš oktobra pieaugošie ģeopolitiskie riski saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos vēl skaidrāk parāda, cik liela nozīme ir tam, ka Padome nosaka galveno monetārās politikas procentu likmju atbilstošu līmeni un ierobežojuma ilgumu, izmantojot uz datiem balstīto pieeju.

Gadam noslēdzoties, inflācija turpināja samazināties, novembrī sasniedzot 2.4 %. Tomēr decembra sanāksmē Padome secināja, ka bāzes efektu dēļ inflācija tuvākajā laikā, iespējams, atkal īslaicīgi palielināsies. Pamatinflācija turpināja samazināties. Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses liecināja, ka 2024. gadā inflācija atkal pakāpeniski samazināsies. Vienlaikus iekšzemes cenu spiediens tika vērtēts kā joprojām paaugstināts. Tas galvenokārt saistīts ar vienības darbaspēka izmaksu spēcīgo kāpumu.

Tāpēc Padome decembra sanāksmē nolēma nemainīt galvenās procentu likmes.

Padome decembrī nolēma arī sekmēt Eurosistēmas bilances normalizēšanu. Tā pauda nodomu līdz 2024. gada vidum pilnībā atkārtoti ieguldīt to PĀAIP vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus, bet pēc tam līdz gada beigām samazināt portfeli vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī un pārtraukt atkārtoto ieguldīšanu.

2.2. Eurosistēmas bilances attīstība turpmākas monetārās politikas stingrības palielināšanas apstākļos

Monetārajai politikai normalizējoties, 2022. gadā aizsāktā pakāpeniskā Eurosistēmas bilances samazināšana 2023. gadā tika turpināta. Tā kā AIP pilnas un daļējas atkārtotas ieguldīšanas posmi beidzās attiecīgi februārī un jūnijā, bilance turpināja samazināties. Eurosistēma visu gadu turpināja PĀAIP ietvaros veikt pilnīgu atkārtotu ieguldīšanu. Bilance līdz 2023. gada beigām bija samazinājusies līdz 6.9 trilj. euro galvenokārt ITRMO III operāciju, kurām iestājies dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa atmaksu dēļ, un zināmā mērā arī tāpēc, ka sākās AIP portfeļa samazināšana.

2023. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu apjoms Eurosistēmas bilancē bija 5.1 trilj. euro (par 1.2 trilj. euro mazāk nekā 2022. gada beigās). Aizdevumi eurozonas kredītiestādēm samazinājās līdz 6 % no kopējiem aktīviem (2022. gada beigās – 17 %), un monetārās politikas mērķiem iegādātie aktīvi palielinājās līdz 68 % no kopējiem aktīviem (2022. gada beigās – 62 %). Pārējos bilances finanšu aktīvus galvenokārt veidoja ārvalstu valūtās denominēti aktīvi, zelts un ar monetāro politiku nesaistīti euro denominēti portfeļi.

Aktīvu pusē kredītiestāžu rezervju turējumu un izmantotā noguldījumu iespējas apjoma kopsumma 2023. gada beigās samazinājās līdz 3.5 trilj. euro (2022. gada beigās – 4.0 trilj. euro), veidojot 51 % no kopējiem pasīviem (2022. gada beigās – 50 %). Apgrozībā esošo banknošu apjoms faktiski nemainījās (1.6 trilj. euro) un veidoja 23 % no kopējām saistībām (pieaugums no 20 %).

Pēc 2022. gada decembra paziņojuma Eurosistēma 2023. gadā veica īstermiņa procentu likmju noteikšanas darbības regulējuma pārskatīšanu, kas noslēdzās 2024. gada martā.

2.2. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

Euro ieviešana Horvātijā 2023. gada 1. janvārī un Hrvatska narodna banka bilances iekļaušana Eurosistēmas konsolidētajā bilancē palielināja tās kopējos aktīvus un saistības par 45 mljrd. euro.

AIP un PĀAIP portfeļu dalījums aktīvu grupās un jurisdikcijās

AIP veido četras aktīvu iegādes programmas – trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). PĀAIP tika ieviesta 2020. gadā, reaģējot uz pandēmiju. Visas AIP atbilstošās aktīvu kategorijas atbilst arī PĀAIP. Grieķijas valdības emitētajiem vērtspapīriem uz laiku tika noteikts atbrīvojums no PĀAIP atbilstības prasībām.^[25]

Padome 2021. gada decembrī apstiprināja nodomu sākt pakāpenisku monetārās politikas normalizēšanu, samazinot PĀAIP un pēc tam AIP ietvaros veikto vērtspapīru iegāžu apjomu. Tā paziņoja par PĀAIP ietvaros veikto neto aktīvu iegāžu pārtraukšanu un 2022. gada martā publiskoja paredzamo AIP ietvaros veikto neto iegāžu beigu datumu. Eurosistēma ar 2022. gada 1. aprīli pārtrauca neto iegādes PĀAIP ietvaros un turpināja (pilnībā) atkārtoti ieguldīt programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Eurosistēma pārtrauca AIP ietvaros veiktās neto iegādes ar 2022. gada 1. jūliju un sāka (pilnībā) atkārtoti ieguldīt tikai to vērtspapīru pamatsummas, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. Pēc tam tā nolēma no 2023. gada marta līdz jūnijam mērenā un prognozējamā tempā samazināt Eurosistēmas AIP portfeļa turējumus, daļēji atkārtoti ieguldot dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus, tādējādi nodrošinot, ka šajā periodā Eurosistēma AIP ietvaros saglabā nepārtrauktu klātbūtni tirgū. Visbeidzot, Padome 2023. gada 15. jūnijā apstiprināja, ka tā ar 2023. gada jūliju pārtrauks AIP ietvaros veikto atkārtoto ieguldīšanu. PĀAIP ietvaros pilnīga atkārtota ieguldīšana tika turpināta līdz 2022. gada beigām un visu 2023. gadu. Padome 2023. gada 14. decembrī paziņoja par nodomu 2024. gada 1. pusgadā turpināt pilnībā atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus un 2024. gada 2. pusgadā samazināt PĀAIP portfeli vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī, bet pēc tam minētā gada beigās pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu PĀAIP ietvaros. Atkārtotas ieguldīšanas iegādes joprojām tika veiktas raiti un atbilstoši attiecīgajiem dominējošiem tirgus apstākļiem.

AIP portfeļa apjoms pilnīgas atkārtotās ieguldīšanas posmā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada februārim saglabājās stabils. Daļējas atkārtotas ieguldīšanas posmā no 2023. gada marta līdz jūnijam tas samazinājās par 60 mljrd. euro (vidēji par 15 mljrd. euro mēnesī) pirms atkārtotās ieguldīšanas pilnīgas pārtraukšanas 2023. gada jūlijā. Kopumā AIP turējumu atlikums samazinājās no 3.254 trilj. euro (amortizētajās izmaksās) 2022. gada beigās līdz 3.026 trilj. euro 2023. gada beigās. VSAIP gada beigās veidoja lielāko šo turējumu daļu – 2.403 trilj. euro jeb 79 % no AIP turējumu kopējā atlikuma. VSAIP ietvaros no vērtspapīru dzēšanas iegūtie līdzekļi kopumā tika atkārtoti ieguldīti tajā valstī, kurā bija jāveic pamatsummas atmaksa. Turklāt dažas nacionālās centrālās bankas iegādājās ES starpvalstu iestāžu emitētus vērtspapīrus. VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2023. gada beigās bija 7.0 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp jurisdikcijām). Gada beigās ABSIP veidoja mazāk nekā 1 % (13 mljrd. euro) no AIP turējumu kopējā atlikuma, NOIP3 – 9 % (286 mljrd. euro) un USAIP – 11 % (324 mljrd. euro). Uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju iegādes tika veiktas, pamatojoties uz etalonvērtībām, kas atspoguļo visu kritērijiem atbilstošo apgrozībā esošo uzņēmumu obligāciju un nodrošināto obligāciju tirgus kapitalizācijas līmeni. Eurosistēma turpināja novirzīt uzņēmumu vērtspapīru iegādes uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā un publicēja pirmo ar klimatu saistīto finanšu informāciju par USAIP un PĀAIP portfeļu uzņēmumu vērtspapīru turējumiem, kā arī ar monetāro politiku nesaistīto portfeļu aktīvu turējumiem (sk. 11.5. iedaļu). 2023. gada 1. pusgadā AIP ietvaros veiktās vērtspapīru iegādes tika sekmīgi īstenotas. Daļējas atkārtotas ieguldīšanas posmu un iegāžu pārtraukšanu finanšu tirgi veiksmīgi absorbēja, un tas neizraisīja nekādus būtiskus traucējumus.

2023. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 1.7 trilj. euro (amortizētajās izmaksās). Nodrošināto obligāciju turējumi veidoja mazāk nekā 1 % (6 mljrd. euro), uzņēmumu sektora aktīvu turējumi – 3 % (46 mljrd. euro), bet valsts sektora aktīvu turējumi – 97 % (1614 mljrd. euro) no kopējā turējumu atlikuma.^[26] PĀAIP valsts sektora vērtspapīru turējumu vidējais svērtais termiņš 2023. gada beigās bija 7.3 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp valstīm).

Privātā sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms AIP un PĀAIP ietvaros 2023. gadā bija 80 mljrd. euro, savukārt valsts sektora vērtspapīru dzēšanas apjoms VSAIP un PĀAIP ietvaros – 438 mljrd. euro. AIP un PĀAIP ietvaros veiktie atkārtotie ieguldījumi privātā sektora vērtspapīros sasniedza 36 mljrd. euro un valsts sektora vērtspapīros – 271 mljrd. euro. Ņemot vērā apjomīgo un nevienmērīgi sadalīto vērtspapīru dzēšanu, valsts sektora vērtspapīros veiktie atkārtotie ieguldījumi dažādās valstīs un laika gaitā tika izlīdzināti, lai nodrošinātu regulāru un sabalansētu klātbūtni tirgū, pienācīgi ņemot vērā tirgus cenu veidošanās un tirgus darbības apsvērumus. Šis izlīdzināšanas mehānisms izraisīja papildu īslaicīgas PĀAIP turējumu novirzes no sadalījuma saskaņā ar Eurosistēmas kapitāla atslēgu, taču līdz izlīdzināšanas perioda (kalendārā gada, kurā notiek vērtspapīru dzēšana) beigām šī tendence lielākoties tika pavērsta pretējā virzienā.

VSAIP, USAIP, NOIP3 un PĀAIP ietvaros iegādātie aktīvi joprojām bija pieejami vērtspapīru aizdevumiem, lai veicinātu obligāciju un repo līgumu tirgus likviditāti. 2023. gadā repo līgumu tirgus apstākļi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtiski uzlabojās, un to atspoguļoja mazāks aizdevumu apjoms.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

2023. gada beigās Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums bija 410 mljrd. euro (par 914 mljrd. euro mazāk nekā 2022. gada beigās). Šīs pārmaiņas galvenokārt atspoguļo ITRMO III kopuma ietvaros veiktās brīvprātīgās pirmstermiņa atmaksas (312.5 mljrd. euro) un operāciju dzēšanu (612.9 mljrd. euro). Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš samazinājās no aptuveni 10.5 mēnešiem 2022. gada beigās līdz 5.2 mēnešiem 2023. gada beigās.

Pandēmijas nodrošinājuma atvieglošanas pasākumu pakāpeniska pārtraukšana

ECB 2022. gada martā paziņoja par pakāpenisku ar pandēmiju saistīto nodrošinājuma atvieglošanas pasākumu pārtraukšanu. Šie pasākumi bija svarīgs ECB monetārās politikas reakcijas uz pandēmiju elements, kas atviegloja darījuma partneru piekļuvi Eurosistēmas kredītoperācijām, palielinot atbilstīgā nodrošinājuma apjomu. Pasākumu uzmanības centrā bija novērtējuma diskontu pagaidu samazināšana visās aktīvu grupās par fiksētu faktoru 20 % apmērā un dažu nacionālo centrālo banku ieviestā papildu kredītprasību regulējuma īslaicīga paplašināšana.

Pasākumu pakāpeniskā pārtraukšana tika uzsākta 2022. gada jūlijā. Otrajā posmā, kas sākās 2023. gada 29. jūnijā, tika pilnībā pārtraukts novērtējuma diskontu pagaidu samazinājums tirgojamiem un netirgojamiem aktīviem, ieviešot jaunu diskontu sarakstu un tādējādi iezīmējot atgriešanos pie ECB pieļaujamā kredītoperāciju riska līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas.^[27]

Trešais posms, kurā tiks pārtraukti pandēmijas nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi, būs visaptveroša papildu kredītprasību regulējuma pārskatīšana. Dažas nacionālās centrālās bankas 2023. gadā vai jau agrāk pilnībā vai daļēji pārtrauca nacionālo papildu kredītprasību regulējumu.^[28] 2023. gada novembrī ECB paziņoja, ka īstermiņa parāda instrumenti vairs nav izmantojami par nodrošinājumu saskaņā ar Pamatnostādni par pagaidu nodrošinājuma pasākumiem^[29], kā arī informēja par dažām specifiskām papildu kredītprasību regulējuma iezīmēm. Turklāt tā nolēma atjaunot minimālās iekšzemes kredītprasības, ko iekšzemes darījumos pieņem kā nodrošinājumu, 25 000 euro apjomā, kā arī pagarināt papildu kredītprasību regulējumu un to atlikušo iezīmju darbības termiņu vismaz līdz 2024. gada beigām. Šie lēmumi jāīsteno 2024. gadā.

Attiecīgais Grieķijas Republikas kredītreitings 2023. gada septembrī tika paaugstināts Eurosistēmas saskaņotajā reitingu skalā no 4. kredītkvalitātes pakāpes uz 3. kredītkvalitātes pakāpi (no BB+ uz BBB–), izvietojot visus Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētos parāda instrumentus investīciju kategorijas līmenī.^[30] Tāpēc Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētajiem parāda instrumentiem, uz kuriem iepriekš attiecās Pamatnostādnē par pagaidu nodrošinājuma pasākumiem paredzētais atbrīvojums, ar 2023. gada septembri tiek piemēroti atbilstības kritēriji saskaņā ar vispārējo nodrošinājuma regulējumu.

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu un mobilizētā nodrošinājuma dinamika

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu nominālais apjoms 2023. gadā palielinājās par 1.2 trilj. euro, gada beigās sasniedzot 18.3 trilj. euro (2.3. att.). Centrālās valdības vērtspapīri joprojām veidoja lielāko aktīvu grupu (9.9 trilj. euro). Citas aktīvu grupas ietvēra uzņēmumu obligācijas (1.9 trilj. euro), nodrošinātas banku obligācijas (1.8 trilj. euro) un nenodrošinātas banku obligācijas (2 trilj. euro). Reģionālo valdību emitēti vērtspapīri (603 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (600 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (1.4 trilj. euro) veidoja samērā nelielu daļu no kopējiem atbilstīgajiem aktīviem.

2.3. attēls

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu dinamika

(mljrd. euro)

Laikposmā starp ITRMO III ietvaros piemērojamajām procentu likmju korekcijām 2022. gada novembrī un 2023. gada beigās darījuma partneri atmaksāja 80 % no sava kredīta, kam sekoja būtisks mobilizētā nodrošinājuma samazinājums vairāk nekā par 900 mljrd. euro (2.4. att.). Pēc pirmstermiņa atmaksas laikposmā no 2022. gada novembra līdz 2023. gada janvārim darījuma partneri īpaši demobilizēja valdības obligācijas, kurām ir samērā augstas iespējas izmaksas un kuras var izmantot privātajam repo darījumu finansējumam. 2023. gadā tie arī demobilizēja nodrošinātās obligācijas un ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus vairāk nekā 250 mljrd. euro apjomā. Vienlaikus ar ITRMO III operācijas termiņu 2023. gada jūnijā būtiski samazinājās arī mobilizētā nodrošinājuma apjoms (aptuveni 300 mljrd. euro), kas atbilda 60 % no šajā dienā atmaksātā neto kredīta. Tomēr divas trešdaļas no šā mobilizētā nodrošinājuma sarukuma noteica pandēmijas nodrošinājuma atvieglojumu pasākumu daļēja pārtraukšana, īpaši dažu papildu kredītprasību portfeļu pakāpeniska pārtraukšana Francijā, kā arī atlikušā 10 % diskonta samazinājuma atcelšana.

2.4. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

2.3. Monetārās politikas instrumentu finanšu risku pārvaldība

Eurosistēma pastāvīgi pārvalda ar monetārās politikas operāciju īstenošanu saistītos finanšu riskus. Tās riska pārvaldības funkcija ir vērsta uz to, lai panāktu riska efektivitāti, t. i., sasniegt monetārās politikas mērķus, nodrošinot viszemāko riska līmeni.^[31]

ECB 2023. gadā vairākas reizes paaugstināja galvenās procentu likmes, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas atbilst Padomes vidēja termiņa 2 % mērķrādītājam. Tas palielināja saistību izmaksas Eurosistēmas centrālo banku bilancēs, bet to AIP un PĀAIP vērtspapīru portfeļu un ITRMO III radītie ienākumi joprojām bija zemi. Tādējādi radās negatīvi procentu ienākumi, ko var daļēji kompensēt ar iepriekšējos gados uzkrātajām finanšu rezervēm. Ja šīs rezerves ir pilnībā iztērētas, jebkādi atlikušie zaudējumi tiek atspoguļoti bilancē. Tomēr šos zaudējumus iespējams kompensēt ar turpmāko peļņu, un tie nemazina Eurosistēmas centrālo banku darbības efektivitāti. Gaidāms, ka Eurosistēmas aktīvu un saistību neatbilstība laika gaitā mazināsies, un tās peļņas un zaudējumu aprēķins uzlabosies.^[32]

Eurosistēmas riska pārvaldības sistēmas svarīgākās pārmaiņas 2023. gadā saistītas ar kredītnovērtējuma avotu turpmāku dažādošanu un to, ka uzņēmumu sektora vērtspapīru iegādes tiek vairāk novirzītas uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā.

Kredītnovērtējumu avotu turpmāka dažādošana

2023. gadā tika apstiprināti papildu kredītnovērtējuma avoti Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmas (ECAF) ietvaros. ECAF ir riska pārvaldības sistēma, ko Eurosistēma izmanto, lai mazinātu monetārajās politikas operācijās izmantoto aktīvu kredītrisku. Tā nosaka procedūras, noteikumus un paņēmienus, kas nodrošina Eurosistēmas prasības par visu atbilstošo aktīvu atbilstību augstiem kredītstandartiem izpildi. Tas ietver dažādu kredītnovērtējuma avotu veidu novērtēšanu, apstiprināšanu un monitorēšanu.

Padome 2023. gada aprīlī nolēma apstiprināt Bank of Greece iekšējo kredītnovērtējuma sistēmu, kas sniedz novērtējumus par juridiskajām personām Grieķijas nefinanšu sektorā, par kredītnovērtējuma avotu. Turpmāk šos novērtējumus varēs izmantot, lai noteiktu Grieķijas nefinanšu sabiedrībām izvirzīto kredītprasību atbilstību nodrošinājuma kritērijiem Eurosistēmas kredītoperācijās un tām piemērojamos novērtējuma diskontus. Bank of Greece iekšējā novērtējuma sistēma ir viena no deviņām nacionālo centrālo banku kredītnovērtējuma sistēmām, kuras apstiprinājusi Padome.

Pēc uzņēmuma pieteikuma rūpīgas izvērtēšanas, kas veikta, pamatojoties uz Eurosistēmas noteiktajiem ārējas kredītu novērtēšanas institūcijas (ĀKNI) apstiprināšanas kritērijiem, Padome novembrī nolēma apstiprināt Scope Ratings GmbH par ĀKNI. Novērtējums ietver kvantitatīvus un kvalitatīvus kritērijus, kā arī visus attiecīgos Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes uzraudzības novērtējumus. Pēc Scope Ratings GmbH integrēšanas Eurosistēmas IT infrastruktūrā tās sniegtie reitingi tiks izmantoti kopā ar jau agrāk apstiprināto ĀKNI (DBRS Morningstar, Fitch Ratings, Moody's un S&P Global Ratings) reitingiem, lai noteiktu nodrošinājuma aktīvu atbilstību monetārās politikas operāciju kritērijiem un piemērojamos novērtējuma diskontus.

AIP un PĀAIP ietvaros veikto aktīvu iegāžu risku pārvaldība

2023. gadā līdz jūnija beigām PĀAIP – un arī AIP – ietvaros joprojām tika veikta dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana monetārās politikas mērķiem. Šo programmu finanšu riskus pārvalda, pamatojoties uz konkrētiem finanšu risku kontroles regulējumiem, kuros ņemti vērā katras programmas politikas mērķi un dažādu iegādāto aktīvu veidu iezīmes un riska profili. Šie regulējumi ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumus un padziļinātas pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumus, etalonvērtības un limitus. Tie tika piemēroti neto aktīvu iegādēm, un tie joprojām tiek piemēroti dzēšanas termiņu sasniegušo turējumu pamatsummas maksājumu atkārtotiem ieguldījumiem, un tie attiecas arī uz turējumiem, kamēr tie ir Eurosistēmas bilancē. Šo regulējumu galvenie elementi, kas apkopoti ECB 2022. gada pārskata 2.3. iedaļas 2.1. tabulā, joprojām ir spēkā. Attiecībā uz uzņēmumu sektora vērtspapīriem Eurosistēma ar 2023. gada martu, kad tika uzsākta daļēja atkārtota ieguldīšana AIP ietvaros, novirzīja dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtotos ieguldījumus uz emitentiem ar labāku sniegumu klimata jomā.

3. ielikums.
Likviditātes pārpalikuma dinamika un tās ietekme uz nenodrošināto naudas tirgus darījumu euro procentu likmi

Šajā ielikumā pētīta Eurosistēmas bilances sarukuma ietekme uz euro naudas tirgu. Likviditātes pārpalikuma samazināšanās, ko noteica bilances sarukums, nav mainījusi galveno ECB procentu likmju pārmaiņu ietekmi uz nenodrošināto naudas tirgus darījumu procentu likmēm. Tomēr 2023. gadā euro īstermiņa procentu likmes (€STR) un ECB noguldījumu iespējas procentu likmes starpības reakcijā veidojās asimetrija. ECB noguldījumu iespējas procentu likmes reakcija uz atkārtotu likviditātes pārpalikuma absorbēšanu bija mazāka salīdzinājumā ar reakciju uz iepriekš iepludināto likviditāti. Sākotnējā analīze liecina, ka šī parādība, visticamāk, būs īslaicīga.

Kārtējās monetārās politikas stingrības palielināšanas ietekmē likviditāte ir samazinājusies

Tā kā noguldījumu iespējas procentu likme vairs nebija negatīva un ITRMO III nosacījumi tika pārkalibrēti, likviditātes pārpalikums 2023. gada 31. decembrī samazinājās līdz 3.3 trilj. euro (2022. gada 27. jūlijā – 4.4 trilj. euro; A att. a) panelis). 1.1 trilj. euro sarukumu galvenokārt noteica līdzekļu, kurus bankas bija aizņēmušās ITRMO III ietvaros, atmaksa 1.7 trilj. euro apjomā. Šo sarukumu veicināja arī dzēšanas termiņu sasniegušie Eurosistēmas AIP turējumi, to vērtspapīru dzēšanas apjomam, kuru pamatsummas netika atkārtoti ieguldītas, absorbējot 0.3 trilj. euro. Turpretī autonomu faktoru attīstības rezultātā sistēmā atkal ieplūda likviditātes pārpalikums 0.9 trilj. euro apjomā, atspoguļojot institucionālo klientu ar monetāro politiku nesaistīto noguldījumu Eurosistēmā samazināšanos. Šis sarukums notika pakāpeniski pēc šo noguldījumu atlīdzības korekciju ieviešanas.

Likviditātes apjoma kritums nav mazinājis €STR un noguldījumu iespējas procentu likmes starpību

Vēsturiskie dati liecina, ka būtiskas likviditātes pārpalikuma samazināšanās rezultātā €STR un noguldījumu iespējas procentu likmes starpībai vajadzētu samazināties. Tomēr nesenais likviditātes pārpalikuma kritums šo starpību nav samazinājis (A att. b) panelis) – līdz 2022. gada 2. pusgadam tā palielinājās, un kopš 2022. gada novembra tā ir stabilizējusies aptuveni –10 bāzes punktu līmenī. Šī novirze no vēsturiskajām tendencēm rada jautājumu, vai tā ir īslaicīga parādība vai strukturāla pārmaiņa.

A attēls

Likviditātes pārpalikuma dinamika

a) Likviditātes pārpalikums un komponenti	b) Likviditātes pārpalikums un €STR/noguldījumu iespējas procentu likmes starpība
(trilj. euro)	(x ass: likviditātes pārpalikums trilj. euro; y ass: starpība bāzes punktos)

Virzītājspēki

Pēc divu līmeņu banku virsrezervju atlīdzības sistēmas veiksmīgas pārtraukšanas 2022. gada jūlijā tirdzniecībai pieejamais likviditātes pārpalikums palielinājās vēl par 1 trilj. euro (B att. a) panelis). Negatīvu procentu likmju periodā un pēc divu līmeņu sistēmas ieviešanas 2019. gada oktobrī tirdzniecībai faktiski pieejamais likviditātes pārpalikums bija zemāks nekā likviditātes pārpalikuma kopējais rādītājs, jo Eurosistēmas turējumā esošā likviditātes pārpalikuma daļu labvēlīgi ietekmēja izdevīga atlīdzība, t. i., tai netika piemērotas negatīvas procentu likmes. 2022. gada jūlijā, beidzoties negatīvo monetārās politikas procentu likmju periodam, šī priekšrocība izzuda. Papildu tirgojamo līdzekļu atbrīvošana veicināja arī banku tirdzniecību ar nenodrošinātiem noguldījumiem uz nakti.

Saskaņā ar naudas tirgus statistikas pārskatu datu kopu nenodrošināto aizņēmumu apjoms palielinājās vidēji no 120 mljrd. euro dienā negatīvās noguldījumu iespējas procentu likmes periodā 2021. un 2022. gadā līdz 210 mljrd. euro 2023. gada beigās, pieaugumam aptverot visus darījuma partneru sektorus (B att. b) panelis). Tāpēc atgriešanās pie pozitīvām procentu likmēm un divu līmeņu sistēmas pārtraukšana izraisīja būtisku piedāvājuma kāpumu nenodrošināto darījumu segmentā.

Piedāvājuma pārpalikuma apstākļos bankas, vienojoties ar klientiem par procentu likmēm, izmantoja tirgus ietekmes pieaugumu savā labā. Par to liecina lielāka €STR aprēķinu ietekmējošo procentu likmju dispersija, procentu likmēm lielākoties pazeminoties. Tā kā līdzekļus nodrošinošie investori gaidīja, ka ECB paaugstinās procentu likmes, tie deva priekšroku īstermiņa darījumiem. Tomēr banku interese par šādiem īstermiņa darījumiem bija ierobežota, jo tie nesniedz priekšrocības attiecībā uz regulatīvajiem likviditātes rādītājiem, un kopējā bilances apjoma palielināšana ar šādiem darījumiem izmaksā dārgi. Tāpēc bankas parasti iekasē no noguldītājiem prēmiju, lai kompensētu šādu noguldījumu negatīvo ietekmi uz sviras rādītāju. Prēmija izraisīja lejupvērstu spiedienu uz €STR, īpaši ceturkšņu un gada beigu datu sniegšanas datumos.

B attēls

Tirdzniecības aktivitāte

a) Tirgojamais likviditātes pārpalikums un €STR/noguldījumu iespējas procentu likmes starpība	b) Nenodrošinātie aizņēmumi darījuma partneru nozaru dalījumā
(kreisā ass: likviditātes pārpalikums trilj. euro; labā ass: starpība bāzes punktos)	(mljrd. euro)

Starpības nesamazināšanās varētu būt īslaicīga parādība

Visbeidzot, €STR un noguldījumu iespējas procentu likmes starpības nesamazināšanās varētu būt īslaicīga parādība, jo piedāvājuma pārpalikuma apstākļos bankas saglabā spēju tirgū vienoties par īstermiņa noguldījumu cenu tā, lai kompensētu ietekmi uz regulatīvajiem rādītājiem. Likviditātes pārpalikumam turpinot samazināties, ietekmes līdzsvars starp skaidrās naudas pieprasījumu un piedāvājumu varētu mainīties, un tādējādi līdzsvars starp €STR un noguldījumu iespējas procentu likmi varētu atjaunoties.

3. Eiropas finanšu nozare: noturīga, bet darbojas trauslā finanšu stabilitātes vidē

Eurozonas bankas 2023. gadā bija noturīgas, īpaši apstākļos, kad ASV un Šveices bankas skāra maksātnespēja. Tās labvēlīgi ietekmēja vairākās jomās panāktais progress līdztekus nepārtraukti veiktai uzraudzībai. Tomēr finanšu stabilitātes vide joprojām bija trausla, jo stingrāki finanšu nosacījumi nelabvēlīgi ietekmēja reālo tautsaimniecību un finanšu nozari. Valstu iestādes turpināja ieviest vai pastiprināt makrouzraudzības rezerves, lai stiprinātu banku sektora noturību. Turklāt vēl vairāk tika uzlabots banku, finanšu infrastruktūras un inovāciju tiesiskais regulējums, lai palielinātu finanšu sistēmas ilgtermiņa noturību.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2023. gadā

Finanšu stabilitātes vide eurozonā 2023. gadā joprojām bija trausla. Tas atspoguļoja vairākas problēmas, kas saistītas ar augstu inflāciju, stingrākiem finanšu nosacījumiem, vājākām izaugsmes perspektīvām un jauniem ģeopolitiskiem saspīlējumiem Tuvajos Austrumos, kas pastiprina notiekošā Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi. Banku maksātnespēja ASV un Šveicē 2023. gada martā izraisīja spēcīgu, bet īslaicīgu finanšu šoku, kuru novērsa mērķtiecīgi politikas pasākumi, kas savukārt radīja bažas par finanšu stabilitāti, kas ātri vien izraisīja citas problēmas, piemēram, augstāku procentu likmju ietekmi un lejupvērstus riskus izaugsmei. ECB monetārās politikas procentu likmju kāpums turpināja pakāpeniski palielināt finansējuma izmaksas visās tautsaimniecības nozarēs. Tomēr procentu likmes darbības periodu pagarināšana iepriekšējos gados izsniegtajiem aizdevumiem līdztekus noturīgiem darba tirgiem un uzkrātajiem ietaupījumiem mazināja augstāku aizņemšanās izmaksu radīto kredītriska ietekmi uz aizņēmējiem visa gada laikā. Kopumā eurozonas banku aktīvu kvalitāte joprojām bija noturīga, bet banku aizdevumu zaudējumi sāka palielināties (lai gan no zema līmeņa), un nebanku finanšu starpniecības (NBFI) iestādes turpināja saskarties ar paaugstinātu kredītrisku, kas saistīts ar lielāku skaitu kredītreitinga pazemināšanas gadījumu to obligāciju portfeļos.

Eurozonas valstu valdības, kuras iepriekšējos gados bija noteikušas zemas procentu likmes un izmantojušas ECB Transmisijas aizsardzības instrumentu, 2023. gadā saskārās ar būtisku finansējuma izmaksu pieaugumu, dispersijai starp valstīm gada laikā saglabājoties nelielai. Tomēr, tā kā valdībām nākas pārfinansēt parādu, kam pienācis dzēšanas termiņš, ar augstākām procentu likmēm, to finansēšanas izmaksas joprojām ir jutīgas pret fiskālo pamatrādītāju attīstību, īpaši fiskālās novirzes risku, kas varētu atkal radīt bažas par valsts parāda atmaksājamību. Vienlaikus jebkādu nevēlamu, haotisku valsts parāda tirgus dinamiku var novērst elastība, kas paredzēta atkārtotu ieguldījumu veikšanai ECB pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmā, un ECB Transmisijas aizsardzības instruments, ja izpildīti nepieciešamie nosacījumi.

Līdzīgi arī pirms pandēmijas un tās laikā zemās procentu likmes labvēlīgi ietekmēja uzņēmumu sektoru, un tā peļņa 2023. gadā bija samērā liela. Atveseļošanās ietekmei izzūdot, kreditēšanas nosacījumiem kļūstot stingrākiem un parāda apkalpošanas izmaksām pieaugot, uzņēmumu ievainojamība palielinājās. Lai gan kopumā uzņēmumu bankrotu skaits gada laikā joprojām bija neliels, tas atkal sāka pieaugt. Nekustamā īpašuma uzņēmumi eurozonas komercīpašumu tirgus pastāvīgās lejupslīdes dēļ bija īpaši ievainojami.

Mājsaimniecību sektorā 2023. gadā bija vērojama parādu apkalpošanas spējas pasliktināšanās, ko noteica procentu likmju kāpums un mājokļu tirgos notiekošās korekcijas. Krasais aizņemšanās izmaksu kāpums kopš monetārās politikas stingrības cikla sākuma nepārprotami negatīvi ietekmēja hipotekāro kredītu pieprasījumu. Neraugoties uz to, spēcīgs darba tirgus un mājokļu piedāvājuma ierobežojumi veicināja normālu mājokļu nekustamā īpašuma tirgu aktivitātes atslābumu. Tomēr joprojām augstie novērtējumi liecina, ka neaizsargātība varētu īstenoties, ja cenu korekcijas kļūtu haotiska.

Aplūkojot vairākas svārstīguma epizodes 2023. gadā, redzams, ka kopumā cenu noteikšana finanšu tirgos gada laikā bija atkarīga no optimistiskām gaidām attiecībā uz nākotnes makrofinansiālo perspektīvu, un tāpēc tika uzskatīts, ka tā ir neaizsargāta pret negatīviem pārsteigumiem. Lai gan šķita, ka riska prēmijas uzņēmumu obligāciju tirgū atbilda vēsturiskajām tendencēm, kapitāla vērtspapīru tirgū šīs prēmijas bija daudz mazākas. Tika uzskatīts, ka neparasti niecīgā akciju cenu reakcija uz procentu likmju kāpumu padara kapitāla vērtspapīrus neaizsargātus pret krasu pārcenošanu, ja tautsaimniecības lejupslīdes negatīvā ietekme uz uzņēmumu pelnītspēju izrādītos lielāka, nekā ieguldītāji gaidījuši. Turklāt tirgus riska noskaņojums joprojām bija ļoti jutīgs pret turpmākiem pārsteigumiem saistībā ar inflācijas, izaugsmes un attiecīgi arī monetārās politikas virzības perspektīvu.

Eurozonas banku pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs (CET1) 2023. gada 3. ceturksnī bija 15.6 %. Tas bija tuvu augstākajam līmenim, kas sasniegts kopš Eiropas banku uzraudzības sākuma, un atspoguļoja augstāku pelnītspēju un banku portfeļu riska mazināšanu. Spēcīgas kapitāla un likviditātes rezerves palīdzēja saglabāt uzticēšanos eurozonas banku sistēmai spriedzes periodā, ko pašā gada sākumā izraisīja banku maksātnespēja ASV un Šveicē. Turklāt eurozonas banku kapitāla atdeve turpināja paaugstināties līdz 10.0 %, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā 10 gadu laikā, un to noteica lielākas neto procentu likmju starpības, jo aktīvu ienesīgums pieauga straujāk nekā finansējuma izmaksas. Lai gan šie pozitīvie faktori labvēlīgi ietekmēja banku ienākumus, tos, iespējams, apdraudēja trīs kavējoši faktori: 1) augstāka inflācija apvienojumā ar augošām parāda apkalpošanas izmaksām un makroekonomiskās vides pasliktināšanos, iespējams, negatīvi ietekmēja banku aktīvu kvalitāti. Šī negatīvā ietekme jau bija sākusi īstenoties, par ko liecināja saistību neizpildes un kavētu maksājumu sākotnējās pazīmes; 2) stingrāki kreditēšanas standarti, kas samazināja pieprasījumu pēc aizdevumiem, un jaunu aizdevumu plūsmas samazinājās, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2015. gada; 3) finansējuma izmaksas pieauga, jo kopējās noguldījumu procentu likmes sāka palielināties (īpaši termiņnoguldījumiem), un tirgus finansējuma izmaksas sāka sadārdzināties. Neraugoties uz šīm problēmām, Eiropas Banku iestādes (EBI) 2023. gadā veiktā ES mēroga stresa testa rezultāti apstiprināja, ka bankas varētu saglabāt noturību pret nopietniem nelabvēlīgiem šokiem.

NBFI sektors 2023. gadā joprojām bija samērā stabils, turpinoties līdzekļu ieplūdēm valsts un ieguldījumu kategorijas uzņēmumu obligāciju fondos. Tas palīdzēja palielināt valstu un uzņēmumu emitēto parāda vērtspapīru absorbciju. Vienlaikus NBFI iestādes gada laikā aktīvi samazināja kopējo kredītrisku, veicot nepārtrauktu riska mazināšanas procesu, pārbalansējot savus ieguldījumu portfeļus par labu relatīvi drošākiem aktīviem. Tomēr tās joprojām bija neaizsargātas pret kredītrisku. Lielās ekonomiskās nenoteiktības un stingrāku finanšu nosacījumu dēļ NFS sektoru potenciāli apdraudēja pārvērtēšanas zaudējumi, ko izraisīja obligāciju portfeļu kredītreitinga pazemināšana, kā arī saistību neizpilde. Tas joprojām bija pakļauts arī likviditātes riskam, skaidrās naudas rezervēm kapitāla vērtspapīru un obligāciju fondos saglabājoties zemā līmenī stingrāku finansēšanas nosacījumu kontekstā. Kopumā situācijā, kad likviditātes turējumi visos NFS sektora segmentos joprojām bija nelieli, pastāvēja risks, ka pēkšņas ieguldījumu fondu aizplūdes, lielu rezervju pieprasījumi vai apdrošināšanas polišu termiņa izbeigšanās varētu izraisīt aktīvu piespiedu pārdošanu. Nekustamā īpašuma ieguldījumu fondi joprojām bija īpaši pakļauti pārvērtēšanas zaudējumiem un investoru līdzekļu aizplūdēm, sevišķi ņemot vērā problēmas komercīpašumu sektorā. Šā segmenta nestabilitāte bija īpaši satraucoša, ņemot vērā tā nozīmi nekustamā īpašuma nozarē un tā potenciālu palielināt šīs nozares riskus.

Eurozonas bankas, fondi un apdrošinātāji 2023. gadā joprojām saskārās ar klimata pārmaiņu radītām problēmām. Arī kiberrisku vajadzēja cieši monitorēt. Klimata pārmaiņu radītās arvien biežāk sastopamās lielās dabas katastrofas un ar tām saistīto zaudējumu palielināšanās noteica arī apdrošināšanas cenu kāpumu apstākļos, kad apdrošināšanas pret klimatiskiem apdraudējumiem pieejamība bija ierobežota.^[33] Tas uzsvēra risku, ka klimata satricinājumu biežuma pieaugums varētu pastiprināt pelnītspējas problēmas, ar kurām saskaras nedzīvības apdrošinātāji, un palielināt esošo aizsardzības trūkumu (ekonomisko zaudējumu daļa, ko nesedz apdrošināšana), kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt makroekonomisko situāciju un finanšu stabilitāti.

3.2. Makroprudenciālā politika: finanšu nozares noturības nodrošināšana nemierīgos makrofinansiālos apstākļos

ECB uzdevums ir novērtēt valsts iestāžu ieteiktos makrouzraudzības kapitāla pasākumus bankām valstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā. Svarīgi, ka ECB ir arī pilnvarota nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus kapitāla pasākumus. ECB veiktās rūpīgās valstu makrouzraudzības politikas nostāju monitorēšanas laikā 2023. gadā netika konstatēts, ka tas būtu nepieciešams, jo vairākas valstis jau bija ieviesušas jaunus makrouzraudzības pasākumus vai pastiprinājušas esošos, lai stiprinātu savu banku sistēmu noturību pret jau radušos ievainojamību un lejupvērstiem riskiem.

Finanšu sistēmas noturības saglabāšana un mērķtiecīgu makrouzraudzības politikas pasākumu veicināšana

2023. gadā bažas vairs neradīja finanšu stabilitāte, bet gan augstāku procentu likmju un lejupvērstu izaugsmes risku ietekme. No makrouzraudzības viedokļa stingrāki finanšu nosacījumi izraisīja nepārtrauktu finanšu cikla lejupslīdi, bet sistēmiskie riski neīstenojās. Tomēr banku kapitāla pozīcijas joprojām bija spēcīgas, lai gan kapitāla rezerves dažādās bankās un valstīs bija atšķirīgas, un kredītu piedāvājuma ierobežojumi nebija saistīti ar banku kapitāla prasībām. Turpmāk augstākas parāda apkalpošanas izmaksas un makroekonomiskās vides pasliktināšanās varētu mazināt nefinanšu sektoru parāda apkalpošanas spējas un pakāpeniski pasliktināt banku aktīvu kvalitāti. Tas kopā ar kreditēšanas apjoma samazināšanos un finansējuma izmaksu kāpumu varētu negatīvi ietekmēt banku pelnītspēju un noturību.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valstu iestādes turpināja pastiprināt 2023. gada makrouzraudzības politiku, lai uzlabotu banku noturību. To veicināja banku pelnītspēja un kapitāla rezerves, kas, neraugoties uz sarežģīto makrofinansiālo vidi, vidēji saglabājās augstas. Dažas valstu iestādes aktivizēja pretcikliskās kapitāla rezerves, lai novērstu neaizsargātību, kas saistīta ar kredītriska veidošanos, un lai radītu lielāku makrouzraudzības telpu atbrīvojamu kapitāla rezervju veidā. 2023. gadā astoņas valstis ieviesa vai pastiprināja pretcikliskās rezerves, palielinot līdz 14 to valstu kopējo skaitu, kuras līdz gada beigām bija ieviesušas pozitīvu pretciklisko rezervju normu vai paziņojušas par to. Turklāt 11 valstis bija ieviesušas plašo vai nozaru sistēmiskā riska rezervi^[34] vai paziņojušas par to, savukārt desmit valstu bankas palielināja O-SII rezerves, ko daļēji noteica ECB pārskatītā minimālo prasību metodoloģija.^[35] Visbeidzot, 15 valstu saglabāja uz kredītņēmēju datiem balstītus pasākumus, lai nepieļautu to, ka bankas, izsniedzot aizdevumus mājsaimniecībām, uzņemas pārmērīgu risku.

ECB 2023. gadā turpināja publiskot savu analīzi un viedokļus par makrouzraudzības politikas jautājumiem. Maijā un novembrī publicētā Financial Stability Review iedaļās par makrouzraudzības politiku ECB uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt makrouzraudzības rezerves, ja apstākļi banku sektorā pasliktinās.^[36] ECB arī paskaidroja, kāpēc esošie uz kredītņēmēju datiem balstītie pasākumi jāsaglabā un tiem jāturpina darboties kā strukturāliem atbalsta mehānismiem, lai nodrošinātu to, ka kreditēšanas standarti nepasliktinās un kredītņēmēji saglabā noturību. Turklāt tā norādīja, ka augsts banku sektora pelnītspējas līmenis dažām valstīm varētu pavērt iespēju papildus mērķtiecīgi palielināt makrouzraudzības rezerves, ja netiks pieļauta procikliska ietekme. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ECB sniedza atzinumus, skaidrojot, kāpēc ārkārtas nodokļu noteikšana kredītiestādēm dažās valstīs būtu varējusi negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti.^[37]

ECB veltīja vienu "Makrouzraudzības Biļetena" izdevumu, lai apspriestu pozitīvas neitrālas pretciklisku rezervju procentu likmes iespējamo ieviešanu. Kopumā pandēmijas laikā gūtā pieredze liecina, ka jāpalielina atbrīvojamu makrouzraudzības kapitāla rezervju nozīme, lai efektīvi novērstu nelabvēlīgus sistēmiskos šokus, kas var rasties neatkarīgi no valsts vietas finanšu vai ekonomiskās attīstības ciklā. Līdz 2023. gada beigām sešas valstis jau bija ieviesušas pozitīvas neitrālas normas noteikšanas sistēmas vai paziņojušas par tām.^[38] Šo sistēmu pamatā bija dažādas pieejas, kā rezultātā tika noteiktas atšķirīgas pozitīvas normas. Vidējā termiņā būtu vēlama saskaņotāka pieeja pozitīvu neitrālo normu noteikšanai visās banku savienības valstīs, jo tā veicinātu konsekvenci un efektīvu politikas veidošanu, vienlaikus nodrošinot pietiekamu nacionālo elastību. Attiecībā uz NBFI sektoru ECB joprojām aicināja izstrādāt visaptverošu politikas pasākumu kopumu, lai kopumā novērstu šā sektora ievainojamību. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā esošās sistēmas, un tiem būtu jābalstās uz spēcīgu starptautisku koordināciju.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB 2023. gadā sniedza analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Sekretariātam. Jāatzīmē, ka ECB bija ESRK Instrumentu darba grupas (IDG), Analīzes darba grupas (ADG) un Stresa testu darba grupas, kā arī ECB/ESRK projekta grupas klimata risku monitoringa jautājumos līdzpriekšsēdētāja. Tā bija arī ADG/Makrouzraudzības analīzes grupas (MAG) un IDG/Makrouzraudzības politikas grupas (MPG) ietvaros izveidotās darba grupas par augstākas inflācijas un procentu likmju kāpuma ietekmi uz finanšu stabilitāti, kā arī ADG/MAG darba grupas sistēmiskās likviditātes jautājumos līdzpriekšsēdētāja.

ECB sniedza arī atbalstu ESRK darbā šādās jomās: 1) makrouzraudzības instrumenti kibernoturības jomā;^[39] 2) sistēmiska ietekme un politikas iespējas attiecībā uz kriptoaktīviem un decentralizētām finansēm;^[40] 3) ar NBFI saistītās ievainojamības monitorings;^[41] 4) politikas iespējas novērst uzņēmumu parāda un nekustamā īpašuma ieguldījumu fondu riskus;^[42] 5) neaizsargātība komerciālā nekustamā īpašuma sektorā, par kuru ESRK publicēja ieteikumu;^[43] 6) makrouzraudzības regulējums klimata riska pārvaldībai.^[44] Sīkāka informācija pieejama ESRK tīmekļvietnē un tās gada pārskatos.

3.3. Mikrouzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

Neraugoties uz sarežģīto makroekonomisko vidi, Eiropas bankas 2023. gadā saglabāja noturību, t. sk. pēc martā pieredzētā satricinājuma, ko izraisīja dažu ASV reģionālo banku bankrots un kas sasniedza kulmināciju Eiropā, kad UBS pārņēma Credit Suisse, ko pārraudzīja Šveices iestādes. ECB un EBI veiktā īpašā datu vākšanas procesā bankas sniedza informāciju par neto nerealizētiem zaudējumiem no parāda vērtspapīriem 73 mljrd. euro apmērā pēc uzskaites vērtības. Tā tika uzskatīta par ierobežotu summu salīdzinājumā ar ASV uzrādīto skaitli. Labāka aktīvu kvalitāte un pelnītspēja palīdzēja bankām izturēt nopietno ekonomisko lejupslīdi ECB 2023. gada stresa testa nelabvēlīgajā scenārijā. Šī vispārējā noturība skaidrojama ar banku gadu gaitā īstenotajiem centieniem, to diversificēto finansējumu un labu likviditātes vidi, kā arī ar ECB pastāvīgo uzraudzību, piemēram, kopš 2021. gada veikto darbu saistībā ar banku portfeļa procentu likmju risku. 2023. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP) vispārējais SREP vērtējums kopumā nemainījās. 2. pīlāra prasības attiecībā uz CET1 kapitālu tika noteiktas vidēji 1.2 % apmērā salīdzinājumā ar 1.1 % 2022. gadā.

Neraugoties uz SREP rezultātiem un Eiropas banku rekordaugsto pelnītspēju 2023. gadā, ECB neredz iespēju ļauties pašapmierinātībai. Pakāpeniski augošā monetārās politikas procentu likmju ietekme uz banku noguldījumu procentu likmēm un lielāks banku finansējuma izmaksu kāpums, kā arī aktīvu kvalitātes pasliktināšanās nekustamā īpašuma nozarē un citās nozarēs, kas ir jutīgas pret procentu likmēm, varētu apdraudēt augstās peļņas ilgtspēju. ECB uzraudzības darbā galvenā uzmanība joprojām pievērsta pastāvīgiem trūkumiem risku vadības, pārvaldības un iekšējās kontroles jomā, kā arī jauniem riskiem.

2023. gada laikā ECB banku uzraudzība vairāk balstījās uz riskiem, un tā kļuva efektīvāka. Pamatojoties uz iekšējo darbu un ekspertu grupas ieteikumiem, ECB ieviesa jaunu pieļaujamā riska līmeņa regulējumu, kas ļauj uzraugiem pielāgot savas darbības un noteikt to prioritāti atbilstoši uzraudzībā esošās bankas konkrētajai situācijai, nevis piemērot nediferencētu pieeju. Tāpat ECB ieviesa jaunu daudzgadu SREP novērtēšanas sistēmu, kas uzraudzības iestādēm ļauj precīzāk noteikt savu analīžu intensitāti un biežumu. Tā arī sāka izstrādāt savlaicīgākus un iedarbīgākus eskalācijas procesus, pamatojoties uz visiem tās rīcībā esošajiem uzraudzības instrumentiem, t. sk. periodiskiem soda maksājumiem, piemēram, klimatisko un vides risku jomā.^[45]

ECB 2023. gadā noteica sankcijas trim bankām.^[46]

ECB 2023. gada decembrī publicēja uzraudzības prioritātes 2024.–2026. gadam, kas vērstas uz: 1) noturības stiprināšanu pret tūlītējiem makrofinansiālajiem un ģeopolitiskajiem šokiem, 2) ar klimatu saistītu un vides risku pārvaldības un vadības trūkumu efektīvas novēršanas paātrināšanu un 3) digitālās pārveides progresa veicināšanu un stabilu darbības noturības sistēmu veidošanu.

Turpinot centienus uzlabot pārredzamību, ECB 2023. gadā publicēja 1) četru soļu pieeju 2. pīlāra prasības noteikšanai katram riskam, 2) kredītriska SREP metodoloģiju un tirgus riska SREP metodoloģiju piemērošanai 2024. gada ciklā un 3) būtiskas līdzdalības procedūru norādījumus, un 2024. gada janvārī tā publiskoja atjauninātu pēdējoreiz 2018. gadā publicēto Uzraudzības rokasgrāmatas versiju.

ECB 2023. gada aprīlī kopā ar Vienotā noregulējuma valdi atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas ierosināto tiesību aktu pārmaiņu kopumu Eiropas krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējumā.

2023. gada oktobrī Klaudija Būha (Claudia Buch) tika iecelta par jauno ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāju saskaņā ar izveidoto institucionālo atlases procesu.

Sīkāka informācija pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē un ECB 2023. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

3.4. ECB ieguldījums ES un starptautiskās politikas iniciatīvās

2023. gadā tika panākts turpmāks progress finanšu nozares tiesiskā regulējuma uzlabošanā. Galvenie sasniegumi bija: 1) vienošanās par to, kā ES īsteno galīgās Bāzele III reformas, 2) iniciatīvas klimatisko risku novēršanai, 3) priekšlikums stiprināt ES krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējumu. Nozīmīgs progress tika panākts arī attiecībā uz kriptoaktīvu regulējumu un tirgus infrastruktūras regulējuma uzlabošanu, piemēram, centrālā klīringa jomā.

Banku tiesiskā regulējuma uzlabošana

ECB 2023. gadā turpināja atbalstīt sarunas par ES banku darbības tiesību aktu kopumu, kas ietver virkni grozījumu Kapitāla prasību regulā (KPR)^[47] un Kapitāla prasību direktīvā (KPD)^[48], lai ES īstenotu galīgās Bāzele III reformas. Decembrī Eiropas Parlamenta un ES Padomes sagatavošanas struktūras apstiprināja ES banku darbības paketi. Gaidāms, ka KPR un KPD tekstu galīgā redakcija tiks pieņemta līdz 2024. gada aprīļa beigām, kad būs pabeigta juridiskā pārskatīšana. Reformu mērķis ir vēl vairāk stiprināt ES banku sistēmas noturību, īpaši palielinot kapitālu, kas nepieciešams kredītriska, darbības un tirgus riska darījumu segšanai. Tās uzlabos arī uzraudzības instrumentu kopumu, t. sk. ar klimatu saistītu un citu ilgtspējas risku novēršanu.^[49] Turklāt ECB sniedza ieguldījumu ES ilgtspējīga finansējuma programmai, īpaši publicējot atzinumus par direktīvu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un regulu par vides, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas darbībām.^[50]

Diskusijas par banku savienības izveides pabeigšanu bija vērstas uz ES krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma uzlabošanu. Eiropas Komisija 2023. gada 18. aprīlī publicēja tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir stiprināt banku krīzes pārvaldību ES, un īpaši uzlabot iestāžu iespējas risināt jautājumus, kas saistīti ar mazāku un vidēju banku bankrotu. ECB savā atzinumā stingri atbalstīja tiesību aktu paketi^[51], uzsverot nepieciešamību pēc labākiem krīžu pārvaldības instrumentiem un finansēšanas iespējām. Papildus ierosinātajam tiesību aktu kopumam ECB aicināja veikt turpmākus pasākumus banku savienības izveides pabeigšanai. Konkrētāk, jāizveido Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma un Eiropas likviditātes nodrošināšanas regulējums.

Kriptoaktīvu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesiskā regulējuma pabeigšana

ECB 2023. gadā turpināja atbalstīt kriptoaktīvu tiesiskā regulējuma izstrādes pabeigšanu un īstenošanu gan Eiropas, gan starptautiskajā līmenī. Pēc tam, kad jūnijā ES stājās spēkā Regula par kriptoaktīvu tirgiem^[52], ECB sniedza ieguldījumu vairāku uz Regulas īstenošanu vērsto tehnisko standartu izstrādē, ko koordinēja Eiropas Banku iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. Starptautiskā līmenī tā veicināja progresu, kas panākts starptautiskos forumos, piemēram, Finanšu stabilitātes padomē (FSP), Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BBUK) un Maksājumu un tirgus infrastruktūru komitejā (MTIK). Konkrēti, FSP pabeidza Vispārējo tiesisko regulējumu darbībām ar kriptoaktīviem, sniedzot augsta līmeņa ieteikumus regulējumam par darbībām ar kriptoaktīviem un tirgiem, kā arī par globāliem stabilo kriptomonētu mehānismiem. Šie ieteikumi tika iekļauti plašākā G20 valstu ceļvedī par kriptoaktīviem, kuru pieņēma oktobrī un kura tapšanā iesaistījās arī ECB. Turklāt ECB atbalstīja BBUK darbu, lai padarītu stingrākus un precizētu tās standarta par banku riska darījumiem ar kriptoaktīviem aspektus. Konkrētāk, korekcijas padara kritērijus stingrākus, lai stabilajām kriptomonētām varētu piemērot preferenciālu regulējuma režīmu.

ECB arī turpināja aktīvi piedalīties Eiropas Komisijas ierosinātā tiesību aktu kopuma par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) pabeigšanā, t. sk. ES līmeņa noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes izveidē. Kā norādīts ECB atzinumos^[53], tā veicināja ciešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp NILL/TFN uzraugiem un Eiropas banku uzraudzības iestādēm, kā arī kopumā efektīvu ES režīmu cīņai pret ES finanšu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.

Atbalsts virzībai uz kapitāla tirgu savienību un NBFI tiesiskā regulējuma stiprināšana

2023. gadā turpinājās likumdošanas darbs pie iniciatīvām, kuru mērķis ir padziļināt ES kapitāla tirgu integrāciju Eiropas Komisijas 2020. gada kapitāla tirgu savienības rīcības plāna ietvaros. Gada laikā ECB piedalījās publiskās politikas debatēs par kapitāla tirgu savienības nākotni, izmantojot dažādas publikācijas un runas.^[54] Turklāt ECB prezidente kopā ar Eurogrupas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropadomes un Eiropas Komisijas prezidentiem publicēja viedokli par kapitāla tirgu savienības nozīmi Eiropas ietaupījumu novirzīšanā izaugsmei. ECB aktīvi piedalījās arī Eurogrupas diskusijās par Eiropas kapitāla un finanšu tirgu nākotni un sniedza ieguldījumu likumdošanas procesā saistībā ar Regulas par Eiropas tirgus infrastruktūru pārskatīšanu.^[55]

Turklāt ECB turpināja uzsvērt, cik svarīgi ir novērst NBFI strukturālo ievainojamību un uzlabot attiecīgo politikas regulējumu no makrouzraudzības viedokļa. Neseno stresa epizožu pārskatīšana NBFI sektorā, politikas ietekme uz šā sektora likviditātes gatavību un aizņemto līdzekļu īpatsvaru tika apspriesta tā "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" un "Makrouzraudzības Biļetenā".^[56] ECB bija iesaistīta arī FSP novērtējumā par NBFI aizņemto līdzekļu īpatsvara ietekmi uz finanšu stabilitāti un aktīvi piedalījās notiekošajā politikas darbā, lai uzlabotu NBFI noturību.^[57] Attiecībā uz beztermiņa fondiem ECB piedalījās FSP politikas ieteikumu pārskatīšanā, lai novērstu strukturālo likviditātes neatbilstību šādos fondos.^[58]

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Eurosistēmai ir būtiska nozīme tirgus infrastruktūru un maksājumu attīstībā, darbībā un pārraudzībā. Eurosistēma 2023. gadā veiksmīgi atjaunoja savu liela apjoma maksājumu sistēmu un turpināja attīstīt TARGET pakalpojumus. Lai vēl vairāk uzlabotu Eiropas maksājumu un vērtspapīru tirgu integrāciju un jauninājumus, Eurosistēma aktualizēja neliela apjoma maksājumu stratēģiju un sāka analizēt jauno tehnoloģiju potenciālo ietekmi uz liela apjoma finanšu darījumu veikšanu. Potenciālā digitālā euro izpētē Eurosistēma no izpētes posma pārgāja uz sagatavošanās posmu.

4.1. TARGET pakalpojumi

Eurosistēma 2023. gada 20. martā veiksmīgi ieviesa jauno T2 liela apjoma maksājumu sistēmu, tai aizstājot TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007. gada novembra. Ar T2 sistēmu tika ieviesta reālā laika bruto norēķinu (RTGS) sistēma – centrālā likviditātes pārvaldības funkcija, kas optimizē visu TARGET pakalpojumu likviditātes pārvaldību, piedāvājot kopīgu komponentu kopumu, ko izmanto visos TARGET pakalpojumos, un ilgāku darbības laiku. Migrācija notika no 2023. gada 17. marta līdz 20. martam, un visas bankas pirmdien, 2023. gada 20. martā, sāka veikt norēķinus jaunajā sistēmā, izmantojot vienlaicīgas migrācijas pieeju. Jaunā sistēma atbilst starptautiskajam finanšu iestāžu ziņojumu apmaiņas standartam (ISO 20022) un nodrošina būtisku efektivitātes pieaugumu. Turklāt jaunā T2 struktūra ļauj tirgus dalībniekiem racionalizēt centrālās bankas naudas līdzekļu likviditātes pārvaldību attiecībā uz to euro darījumiem liela un neliela apjoma maksājumos, kā arī vērtspapīru norēķiniem.

Aptuveni 1000 banku izmanto T2, lai uzsāktu darījumus euro savā vai savu klientu vārdā. Ar T2 starpniecību var sasniegt vairāk nekā 40 000 banku visā pasaulē, t. sk. filiāles un meitasuzņēmumus. 2023. gadā, izmantojot T2 un tās priekšteci TARGET2, vidēji dienā tika apstrādāti 409 444 maksājumi ar vidējo dienas apjomu 2.2 trilj. euro. Salīdzinājumā ar maksājumiem, kas 2022. gadā veikti, izmantojot TARGET2, maksājumu dienas apjoms pieauga par 2.9 %.

Ar 2023. gada 1. janvāri, kad Horvātija pievienojās eurozonai, Horvātijas finanšu kopiena migrēja no savas valsts RTGS sistēmas uz TARGET2/T2. Horvātijas tirgus piesaiste TARGET pakalpojumiem turpinājās jūnijā, tam migrējot uz TARGET zibmaksājumu norēķinu (TIPS) pakalpojumiem, un septembrī, kad Horvātijas centrālais vērtspapīru depozitārijs (CVD) pievienojās TARGET2 vērtspapīriem (T2V).

Horvātijas CVD tika uzņemts kā daļa no posma, kurā pieci CVD veiksmīgi pievienojās T2V platformai, t. sk. Euroclear Bank, viens no lielākajiem CVD pasaulē, Bulgārijas Nacionālās bankas valdības vērtspapīru norēķinu sistēma un Centrālais depozitārijs AD, otrs CVD, kas darbojas Bulgārijā, Središnje klirinško depozitarno društvo d.d. (SKDD) Horvātijā un Euroclear Finland. T2V platformai tagad pievienojušies 24 CVD no 23 Eiropas tirgiem, nodrošinot vērtspapīru norēķinus euro un Dānijas kronās. No darbības, uzņēmējdarbības un stratēģiskā viedokļa šis migrācijas posms bija svarīgs T2V un Eurosistēmas notikums. Konkrētāk, CVD (Euroclear Finland), kas uztur gala ieguldītāju kontus, veiksmīgā iekļaušana vēlreiz apstiprina, ka Eurosistēmas tirgus infrastruktūras var sniegt atbalstu visiem ES tirgiem un jurisdikcijām. Turklāt no uzņēmējdarbības viedokļa Euroclear Bank migrācija ievieš euroobligāciju instrumentus tieši T2V un, sākot ar 2024. gadu, Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmā (ECMS). T2V 2023. gadā vidēji dienā apstrādāja 699 868 darījumus ar vidējo dienas apjomu 790.3 mljrd. euro.

TIPS joprojām bija liela nozīme euro veikto zibmaksājumu euro, 2023. gadā tiem pievienojoties lielākam skaitam banku un valstu kopienu. Salīdzinājumā ar 2022. gadu TIPS dalībnieku skaita pieauguma rezultātā darījumu apjoms palielinājās par vairāk nekā 127 %, 2023. gada decembrī sasniedzot augstāko līmeni (28 milj. zibmaksājumu; 18.7 milj. 2022. gada decembrī). Tika veiksmīgi pabeigta pārbaude, lai noskaidrotu Sveriges Riksbank un Zviedrijas kronas pievienošanu TIPS zibmaksājumu veikšanai 2024. gadā. Sadarbība starp Eurosistēmu un Danmarks Nationalbank saistībā ar Dānijas kronas pievienošanu TIPS (un T2) 2025. gadā norisēja raiti.

Eurosistēma 2023. gada jūlijā publicēja jaunu TIPS cenu struktūru, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī. Tā nodrošina, ka pakalpojums darbojas saskaņā ar izmaksu atgūšanas principu, negūstot peļņu. Vienlaikus TIPS cenu noteikšanas mērķis ir veicināt zibmaksājumu ieviešanu Eiropā, un paredzams, ka šis process paātrināsies, ņemot vērā Eiropas Komisijas ierosināto tiesību akta priekšlikumu par zibmaksājumu euro pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuriem ir bankas konts ES un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Papildus trim norēķinu pakalpojumiem (T2, T2V un TIPS) Eurosistēma izstrādā jaunu TARGET pakalpojumu – ECMS –, kas būs vienota sistēma visās eurozonas jurisdikcijās to aktīvu pārvaldībai, kurus izmanto kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. ECMS ieviešana ir pārcelta no 2024. gada aprīļa uz 2024. gada novembri, lai lietotājiem dotu vairāk laika ECMS funkciju testēšanas pabeigšanai stabilā vidē.

4.2. Digitālā euro projekts

Digitālā euro projekta divu gadu izpētes posms noslēdzās 2023. gada oktobrī. Izpētes posmā paveiktā darba apzināšana bija pamats ECB Padomes lēmumam sākt sagatavošanās posmu. Šā jaunā posma uzsākšana nenozīmē, ka tiks pieņemts lēmums par to, vai digitālais euro tiks emitēts. Šādu lēmumu Padome var apsvērt tikai pēc digitālā euro tiesiskā regulējuma pieņemšanas ES līmenī.

Izpētes posmā Eurosistēma vienojās par digitālā euro augsta līmeņa dizainu un tehniskajām prasībām. Šo darbu papildināja prototipu izstrāde piedāvātā dizaina apstiprināšanai no tehniskā viedokļa, izmantojot mērķgrupu izpēti^[59], lai noskaidrotu potenciālo lietotāju prioritātes un gaidas. Cieša un pārredzama sadarbība ar tirgus dalībniekiem, citām ES iestādēm un politikas veidotājiem nodrošināja, ka visas ieinteresētās personas varēja sniegt atsauksmes par digitālā euro dizainu un tā izplatīšanas iespējām. Tirgus izpēte par tehniskajiem aspektiem liecināja, ka Eiropā ir pietiekami daudz pakalpojumu sniedzēju, kuri spēj izstrādāt digitālā euro risinājumus, un ka pieejami dažādi arhitektoniskie un tehnoloģiskie dizaina varianti.

2023. gada 1. novembrī sāktā sagatavošanās posma pirmā fāze ilgs divus gadus un veidos pamatu iespējamai digitālā euro emisijai. Šajā laikposmā galvenā uzmanība tiks pievērsta digitālā euro rokasgrāmatas pabeigšanai un tādu pakalpojumu sniedzēju atlasei, kuri potenciāli varētu izveidot digitālā euro platformu un infrastruktūru. Eurosistēma turpinās veikt arī testēšanu un eksperimentus, kā arī apspriesties ar visām iesaistītajām pusēm, t. sk. sabiedrību, lai nodrošinātu digitālā euro atbilstību augstākajiem kvalitātes, drošības, privātuma un lietojamības standartiem.

Padome lems par iespējamiem turpmākajiem pasākumiem, balstoties uz sagatavošanās posma pirmās fāzes rezultātiem un likumdošanas procesa norisēm.

4.3. Tirgus infrastruktūras un maksājumu inovācijas un integrācija

Eurosistēma 2023. gada novembrī publicēja atjaunināto neliela apjoma maksājumu stratēģiju, ņemot vērā četros gados kopš stratēģijas uzsākšanas notikušās būtiskās pārmaiņas maksājumu vidē. Konkrētāk, lielie tehnoloģiju uzņēmumi ir palielinājuši darbību maksājumu jomā, kas, iespējams, negatīvi ietekmē Eiropas stratēģisko autonomiju maksājumu jomā. Turklāt Krievijas karš pret Ukrainu uzsvēra (kiber)risku nozīmīgumu Eiropas kritiskajai infrastruktūrai, t. sk. maksājumu pakalpojumiem. Turklāt tika panākts nozīmīgs progress digitālā euro projekta īstenošanā.

Atjauninātajā stratēģijā ir saglabāti tās galvenie mērķi, proti, izstrādāt Eiropas mēroga maksājumu risinājumus, lai maksājumus varētu veikt mijiedarbības punktā (t. i., fiziskajā tirdzniecības vietā un mobilajā un e-komercijas telpā), un turpināt stiprināt Vienoto euro maksājumu telpu (SEPA), galvenokārt pilnībā izmantojot zibmaksājumus. Tas ietver arī jaunu mērķi – palielināt neliela apjoma maksājumu noturību, t. sk. nepieciešamības gadījumā nodrošinot alternatīvus maksājumu risinājumus. Visbeidzot, uzsvērta arī Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģijas un digitālā euro projekta papildināmība, īpaši dažādie veidi, kā digitālais euro varētu palīdzēt sasniegt stratēģijas mērķus. Piemēram, digitālais euro pats par sevi piedāvātu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu, vienlaikus palīdzot arī nodrošināt to, ka privāto neliela apjoma maksājumu risinājumi pieejami visā Eiropā.

Atbilstoši mērķim veicināt Eiropas finanšu tirgus integrāciju pēctirdzniecības pakalpojumu jomā un sekmēt kapitāla tirgu savienības izveidi, Eurosistēmas konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI-SeCo) turpināja ziņot par AMI-SeCo tirgu (Eiropas Ekonomikas zonas, Apvienotās Karalistes un Šveices tirgus) panākto progresu saistībā ar atbilstību standartiem, ko paredz T2V saskaņošanas plāns, Vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmata (SCoRE), kas nepieciešama arī mijiedarbībai ar ECMS, un korporatīvo pasākumu standarti (t. sk. akcionāru identifikācijas standarti). Kopējā atbilstība T2S saskaņošanas standartiem saglabājās aptuveni 90 % līmenī. Vērtējums liecināja, ka piecu jauno CVD, kuri pievienojās T2V 2023. gada septembrī, atbilstība T2V saskaņošanas standartiem bija augsta. 2023. gada Korporatīvo pasākumu atbilstības ziņojumā ietvertā informācija liecina, ka panākts progress arī attiecībā uz atbilstību korporatīvo pasākumu standartiem. SCoREBoard ziņojumā par 2023. gada 2. pusgadu AMI-SeCo norādīja, ka ieinteresēto personu progress piemērojamo SCoRE standartu ievērošanā kavējas. Ņemot vērā Eurosistēmas ECMS darbības uzsākšanas pārcelšanu uz 2024. gada novembri, AMI-SeCo piekrita pagarināt SCoRE standartu izpildes termiņu.

Lai noteiktu atlikušos šķēršļus vērtspapīru pēctirdzniecības tirgus integrācijai ES, AMI-SeCo 2023. gada novembrī veica savu dalībnieku un valstu ieinteresēto personu grupu locekļu aptauju. AMI-SeCo sniedza atbalstu arī Eiropas Komisijai un Eiropadomei saistībā ar Komisijas priekšlikuma par efektīvākām pārrobežu ieturējuma nodokļa procedūrām pēctirdzniecības aspektiem un paziņoja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) savu viedokli par standarta T + 2 vērtspapīru norēķinu cikla iespējamu saīsināšanu.

Visbeidzot, Eurosistēma sākusi analizēt jauno tehnoloģiju, t. sk. sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT), potenciālo ietekmi uz liela apjoma finanšu darījumu veikšanu (sk. 4. ielikumu).

4.4. Pārraudzība un emisijas centrālās bankas loma

Finanšu tirgus infrastruktūru (FTI) un maksājumu droša un efektīva darbība eurozonā ir nemainīga Eurosistēmas pārraudzības spējas prioritāte. Turklāt Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka ir iesaistīta sadarbības pasākumos ar ārpus eurozonas esošajām FTI, kurām ir būtisks euro denominēto darījumu apjoms.

Eurosistēmas TARGET pakalpojumu pārraudzības jomā (sk. 4.1. iedaļu) galvenās prioritātes ietvēra T2-T2V konsolidācijas projekta monitoringu pirms tā uzsākšanas 2023. gada martā un jaunu tirgu piesaistes. Turklāt 2023. gada oktobrī tika uzsākti visaptveroši T2/TIPS novērtējumi saskaņā ar Regulu par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu (SNMS) un T2V pārraudzību atbilstoši CPMI-IOSCO principiem.

Eurosistēma pārrauga arī citas SNMS, t. sk. EURO1, STEP2-T un MasterCard klīringa pārvaldības sistēmu (MCMS). 2023. gadā tā pievērsās pirmā visaptverošā MCMS novērtējuma pabeigšanai, ņemot vērā SNMS regulā noteiktās prasības, jaunu EURO1 un STEP2-T novērtējumu uzsākšanai, ņemot vērā SNMS regulā noteiktās prasības, MCMS novērtējumu saskaņā ar finanšu tirgus infrastruktūru gaidām attiecībā uz kibernoturības pārraudzību (CROE) un EURO1 migrācijas uz ISO 20022 standartu monitoringam.

Attiecībā uz maksāšanas līdzekļiem, maksājumu shēmām un maksājumu kārtību, Eurosistēma 2023. gadā sasniedza būtisku atskaites punktu, nosakot maksājumu kārtību, kas tiks pārraudzīta vai monitorēta Eurosistēmas regulējuma ietvaros elektronisko maksāšanas līdzekļu, maksājumu shēmu un maksājumu kārtības pārraudzībai (MLSP regulējums). Papildus jaunuzraudzīto iestāžu iekļaušanai MLSP regulējumā Eurosistēma veica Eiropas mēroga shēmu pirmās grupas visaptverošu novērtējumu un turpināja krāpšanas ar maksājumu kartēm monitoringu.

Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka joprojām bija iesaistīta sadarbībā balstītajā to FTI pārraudzībā un to FTI krīžu pārvarēšanas pasākumos, kurām bija būtisks euro denominēto darījumu apjoms. Attiecībā uz centrālajiem darījuma partneriem (CDP) Eurosistēma sniedza ieguldījumu riska pārvaldības pārmaiņu, pakalpojumu paplašināšanas priekšlikumu, atveseļošanas plānu un noregulējuma plānu novērtēšanā. Attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem Eurosistēma turpināja sniegt ieguldījumu CVD regulārajā novērtējumā saskaņā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulu un gatavoties atļauju piešķiršanai struktūrām, kuras uztur SVT tirgus infrastruktūras saskaņā ar Regulu (ES) 2022/858 (SVT izmēģinājuma režīma regula).

Noturības pret kiberuzbrukumiem jomā tika pabeigta Eurosistēmas FTI noturības stratēģijas pārskatīšana. Sīkāka informācija par uzlabojumiem un korekcijām tiks paziņota 2024. gada sākumā. Turklāt ECBS veica periodisko kibernoturības apsekojumu 80 FTI ES un ierosināja papildu pasākumus, iesaistot attiecīgos pārraugus un uzraudzītās iestādes.

ECB atbalstīja dažādus ar pārraudzību saistītus globālos darba virzienus (piemēram, saistībā ar CDP vērtspapīru nodrošinājuma veidošanas praksi, FTI aizsardzību pret finanšu riskiem, kas nav saistīti ar dalībnieku saistību neizpildi, un stabilo kriptomonētu mehānismiem), kā arī EVTI koordinēto ES mēroga CDP uzraudzības stresa testu. ECB publicēja arī pārskatu par ES CDP sākotnējā nodrošinājuma modeļiem, pastāvīgi monitorēja paaugstināta tirgus svārstīguma ietekmi uz CDP un to dalībniekiem un kopā ar Deutsche Bundesbank un Čikāgas Federālo rezervju banku organizēja 2023. gada kopīgo konferenci par CDP riska pārvaldību, lai veicinātu diskusijas starp nozari, regulatīvajām iestādēm un akadēmiskajām aprindām.

Eurosistēma regulāri piedalās jaunu ES regulu par FTI un maksājumiem izstrādē. Konkrētāk, 2023. gadā tā sniedza ieguldījumu ECB Atzinuma par Eiropas tirgus infrastruktūras regulas pārskatīšanu sagatavošanā. ECB aktīvi piedalījās arī Digitālās darbības noturības akta sekundāro tiesību aktu izstrādē, īpaši draudu vadītas ielaušanās testēšanas jomā, kas tiek izstrādāti saskaņā ar Eiropas sarkanās komandas apdraudējuma datu vākšanas nolūkos veiktu pārbaužu sistēmu (TIBER-EU).

4. ielikums.
Jaunās tehnoloģijas centrālās bankas liela apjoma naudas norēķinu veikšanai

Eurosistēma analizē jauno tehnoloģiju, t. sk. sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT), potenciālo ietekmi uz liela apjoma finanšu darījumu veikšanu. Šis darbs ir daļa no Eurosistēmas centieniem nodrošināt, lai centrālās bankas ietu kopsolī ar digitālajām inovācijām un tās ieviestu maksājumu un vērtspapīru norēķinu jomā.

Finanšu nozare arvien vairāk interesējas par iespējamu SVT izmantošanu, t. sk. darījumos, par kuriem norēķini pašlaik tiek veikti, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Ja nozare ieviesīs SVT vērā ņemamā līmenī, centrālajām bankām, iespējams, būs jāveic pasākumi, lai nodrošinātu maksājumu sistēmu raitu darbību un centrālās bankas naudas kā monetārā garanta lomu Eiropas finanšu sistēmas stabilitātes, integrācijas un efektivitātes veicināšanā.

Eurosistēma ir apzinājusi četrus konceptuālus risinājumus, kas varētu nodrošināt centrālās bankas naudas norēķinus par liela apjoma darījumiem, ja, piemēram, norēķins par darījuma vērtspapīru posmu tiek veikts, izmantojot uz SVT balstītu infrastruktūru (1. attēls).

A attēls

Konceptuāli risinājumi SVT platformās reģistrētu liela apjoma darījumu veikšanai ar centrālo banku naudas līdzekļiem

Eurosistēma plāno veikt SVT izpētes darbu izmēģinājumu veidā, izmantojot reālos apstākļos veiktus centrālās bankas naudas norēķinus, un eksperimentus ar simulētiem norēķiniem testa vidē. Tas notiks, izmantojot trīs Eurosistēmas risinājumus, kas ļaus veikt liela apjoma SVT platformās reģistrētus finanšu darījumus, izmantojot centrālo banku naudas līdzekļus: Deutsche Bundesbank nodrošināto risinājumu Trigger Solution, Banca d'Italia nodrošināto risinājumu TIPS Hash-Link (abi piemēri attiecas uz 1. konceptuālo risinājumu) un Banque de France nodrošināto risinājumu Full-DLT Interoperability (2. konceptuālais risinājums). Tirgus dalībnieki ir aicināti izteikt ieinteresētību piedalīties izmēģinājumos un eksperimentos, kas plānoti laikposmā no 2024. gada maija līdz novembrim. Vienlaikus Eurosistēma turpinās iekšēji analizēt abus pārējos konceptuālos risinājumus.

Eurosistēmas veiktā izpētes darba atbalstam izveidota īpaša tirgus kontaktgrupa SVT jautājumos. Šī grupa sniedz ekspertu ieguldījumu un seko līdzi sasniegumiem SVT un citu jauno tehnoloģiju izmantošanā liela apjoma darījumu finanšu tirgos.

5. Tirgus operācijas un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

Eurosistēma 2023. gada augustā apstiprināja jaunu regulējumu euro likviditātes līniju nodrošināšanai ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām un saglabāja vairākas likviditātes līnijas ar ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām, tādējādi nodrošinot uz tirgus instrumentiem balstīta finansējuma aizsargmehānismu. ECB turpināja regulāri piedāvāt operācijas ASV dolāros eurozonas darījuma partneriem. ECB neveica intervences valūtas tirgū. ECB joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un koordinatora pienākumu pildīšanu saistībā ar Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

5.1. Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtu likviditātes līnijas

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ir monetārās politikas instrumenti. Tie palīdz novērst to, ka spriedze starptautiskajos finansējuma tirgos kavē eurozonas monetārās politikas transmisijas efektivitāti. 5.1. tabulā parādītas likviditātes līnijas, kas darbojas kopš 2023. gada 31. decembra.

ECB 2023. gadā sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku (mijmaiņas darījumu līnijas tīkls) joprojām katru nedēļu nodrošināja likviditāti ASV dolāros ar septiņu dienu termiņu. No 2023. gada 20. marta līdz 30. aprīlim ASV dolāru nodrošināšanas operācijas tika veiktas nevis reizi nedēļā, bet katru dienu, koordinējot tās ar mijmaiņas darījumu līnijas tīkla centrālajām bankām. Operāciju biežuma palielināšanas mērķis bija uzlabot efektivitāti, pastiprinot šo operāciju kā aizsargmehānisma lomu laikā, kad finansējuma ASV dolāros nosacījumi bija pakļauti lielākam spiedienam. Eurozonas darījuma partneru aizņēmumi gada laikā joprojām bija ierobežoti.

Padome pēc iepriekšējā regulējuma padziļinātas pārbaudes, pamatojoties uz pēdējos gados gūto pieredzi, 2023. gada 3. augustā apstiprināja jaunu regulējumu euro likviditātes līniju nodrošināšanai ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām. Jaunais regulējums stājās spēkā 2024. gada 16. janvārī, un tas nostiprina likviditātes līniju kā monetārās politikas instrumentu nozīmi, saglabā līdz šim spēkā esošā regulējuma pamatelementus, sakārtojot to un integrējot esošās repo iespējas vienotā pastāvīgā sistēmā ar nosaukumu EUREP. Mijmaiņas darījumu līnijas ir pieejamas valstīm ar augstāko kredītspēju vai sistēmisko nozīmīgumu eurozonas skatījumā. Piekļuve euro likviditātes līnijai normālos apstākļos varētu atšķirties no pieejas tai akūtu, visaptverošu finanšu tirgus grūtību laikā, kad varētu būt pamats izveidot piesardzības līnijas ar plašāku valstu loku. Padome turpinās izvērtēt likviditātes līniju pieprasījumus, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

ECB 2023. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB veikusi divas intervences valūtas tirgū – 2000. un 2011. gadā. Datus par valūtas intervencēm reizi ceturksnī publicē ECB tīmekļvietnē un Statistisko datu noliktavā ar viena ceturkšņa nobīdi. Ceturkšņa tabulā publicētā informācija apkopota arī 5.2. tabulā. Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervences nav veiktas, tas ir skaidri norādīts.

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, kuras ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām starptautiskajām iestādēm, kā arī intervences, kuras tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB ir atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operācijām vidēja termiņa finansiālās palīdzības (VTFP) mehānisma^[60], Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)^[61], Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE)^[62], Nākamās paaudzes ES (NGEU) programmas^[63] un makrofinansiālās palīdzības Ukrainai programmas (MFA+)^[64] ietvaros. ECB ir atbildīga arī par noteiktu maksājumu administrēšanu saistībā ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)^[65] un Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) operācijām^[66] un visu to maksājumu apstrādi, kas saistīti ar aizdevumu iespējas līgumu Grieķijai^[67]. 2023. gadā ECB pabeidza sagatavošanās darbus, lai sniegtu maksājumu aģenta pakalpojumus Eiropas Komisijai, tādējādi paplašinot pašreizējos ECB fiskālā aģenta pakalpojumus.

2023. gada 31. decembrī kopējā neatmaksātā nominālā summa VTFP mehānisma ietvaros bija 200 milj. euro, EFSM ietvaros – 42.8 mljrd. euro, SURE ietvaros – 98.4 mljrd. euro un aizdevumu iespējas līguma Grieķijai ietvaros – 39.54 mljrd. euro. Visbeidzot, 2023. gadā ECB apstrādāja NGEU aizdevumu izmaksas un ar tiem saistītos procentu maksājumus, kā arī dotācijas dažādām dalībvalstīm un no tām, kā arī MFP+ aizdevumus Ukrainai.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldības pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2023. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Daudzas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar tirgus standartiem šīs sistēmas ietvaros sniedz finanšu pakalpojumus ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB veic vispārējo koordināciju, monitorē pakalpojumu netraucētu darbību, veicina ar sistēmas uzlabošanu saistītās pārmaiņas un sagatavo attiecīgos pārskatus ECB lēmējinstitūcijām.

ERPP sistēmā 2023. gada beigās bija reģistrēti 273 klientu konti (2022. gada beigās – 270 klientu kontu). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu (t. sk. skaidrās naudas aktīvu un vērtspapīru turējumu) kopapjoms 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās aptuveni par 20 %.

6. Skaidrā nauda joprojām ir Eiropas iedzīvotāju visbiežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis, un tās viltojumu līmenis ir zems

Apgrozībā esošo euro banknošu pieaugumu noteica ECB galveno procentu likmju kāpums, samazinoties skaidrās naudas kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa turējumu atlikumam. Absolūts vairākums Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai saglabātos iespēja norēķināties skaidrā naudā. Tādējādi ECB mērķis ir nodrošināt efektīvu piekļuvi skaidrajai naudai un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšanu eurozonā.

Eurosistēma arī apņēmusies nodrošināt, lai skaidrā nauda turpmāk būtu pēc iespējas ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka, kā arī novērtējusi banknošu kā maksāšanas līdzekļa vidisko pēdu. Gatavošanās jauna euro banknošu izlaiduma izstrādei ir iespēja padarīt euro banknotes pieejamākas visiem eiropiešiem. Tāpēc banknošu dizaina izstrādes procesā tiek uzklausītas sabiedrības vēlmes.

6.1. Apgrozībā esošo euro banknošu skaita pieaugums, piekļuves skaidrajai naudai nodrošināšana un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšana

2023. gada beigās apgrozībā bija 29.8 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1.57 trilj. euro. Kopš 2022. gada jūlija novērotajam ECB galveno procentu likmju kāpumam joprojām bija negatīva ietekme uz skaidrās naudas kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa turējumu atlikumu, jo par banknotēm netiek maksāti procenti. Tādējādi 2023. gadā tas liecināja par ļoti zemu gada pieauguma tempu banknošu skaita un vērtības ziņā (1.2 % un –0.3 %).

6.1. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: mljrd.)

Lai saglabātu apgrozībā esošo euro banknošu kvalitāti un uzticēšanos tām, Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas apstrādāja 25.3 mljrd. euro banknošu un 3.3 mljrd. nolietoto banknošu aizstāja ar jaunām banknotēm.

Apgrozībā esošo euro monētu vērtība gada izteiksmē pieauga (par 3.2 %), 2023. gada beigās sasniedzot 33.5 mljrd. euro. Tas kopā veido 148.2 mljrd. euro monētu.

ECB 2022. gadā veica pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem eurozonā, kas parādīja, ka 60 % iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai saglabātos iespēja norēķināties ar skaidro naudu. Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi skaidrajai naudai un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšanu, Eiropas Komisija 2023. gada 28. jūnijā pieņēma priekšlikumu regulai par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli. Atzinumā par Komisijas priekšlikumu ECB izteica stingru atbalstu skaidru noteikumu ieviešanai attiecībā uz euro skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa obligātu pieņemšanu un mazumtirgotāju atteikšanos pieņemt skaidro naudu, piemēram, pie veikala ieejas izvietojot zīmi "bezskaidras naudas norēķini". Laba piekļuve skaidrajai naudai un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšana ir Eurosistēmas stratēģijas "Skaidrā nauda 2030" galvenie pīlāri, lai nodrošinātu, ka euro skaidrā nauda joprojām ir plaši pieejama kā pievilcīgs, drošs un konkurētspējīgs maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzeklis.

6.2. Pētījums par euro banknošu vidisko pēdu

Lai nodrošinātu, ka skaidrā nauda joprojām ir pēc iespējas ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka, ECB veica pētījumu par euro banknošu vidisko pēdu, lai novērtētu viena iedzīvotāja gada laikā ar euro banknotēm veikto maksājumu atstāto vidisko pēdu.

Pētījums atklāja, ka viena iedzīvotāja gada laikā izmantoto euro banknošu vidiskā pēda ir līdzvērtīga ietekmei, kas rodas, nobraucot astoņus kilometrus ar automašīnu, un atbilst tikai 0.01 % no viena iedzīvotāja gada laikā veikto patēriņa darbību kopējās ietekmes uz vidi.

Banknotes pēc to laišanas apgrozībā tiek atkārtoti izmantotas vairākas reizes. Galvenie faktori, kas nosaka banknošu vidisko pēdu, ir to izplatīšanas posms, t. sk. bankomātu enerģijas patēriņš un transports. Ilgtspējīgas kokvilnas izmantošana banknošu papīra ražošanā samazinājusi euro banknošu ietekmi uz vidi gandrīz par 50 % un maksājumu ar euro banknotēm kopējo pēdas nospiedumu – par 3.6 % salīdzinājumā ar parastās kokvilnas šķiedras izmantošanu no ilgtnespējīgiem avotiem. Paredzams, ka pāreja uz organiskākas kokvilnas šķiedras izmantošanu noteiks turpmāku banknošu ietekmes uz vidi samazināšanos. Tiek veikti plaši pētījumi un izstrādātas idejas, lai noteiktu alternatīvas banknošu atkritumu apglabāšanas metodes, piemēram, atkritumu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu.

6.3. Viltoto euro banknošu līmenis

2023. gadā no apgrozības izņemto viltoto euro banknošu skaits bija 467 000. Proporcionāli kopējo apgrozībā esošo banknošu skaitam tas ir viens no vēsturiski zemākajiem viltoto banknošu līmeņiem (6.2. att.). 2023. gadā tika konstatētas 16 viltotas banknotes uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto banknošu. Neraugoties uz šo ļoti nelielo īpatsvaru, viltoto banknošu skaits pieauga salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad pēc Covid-19 pandēmijas viltojumu skaits bija ārkārtīgi neliels. Iespēja saņemt viltotu banknoti ir maza. Vairākuma viltojumu kvalitāte joprojām ir zema, un tiem nav pretviltošanas elementu vai tajos izmantoti ļoti slikti pretviltošanas elementu atdarinājumi. Banknotes ir vienkārši pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, kā aprakstīts ECB tīmekļvietnes sadaļā "Banknošu pretviltošanas elementi" un eurozonas nacionālo centrālo banku tīmekļvietnēs.

6.2. attēls

Viena gadā laikā atklāto viltoto banknošu skaits uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto euro banknošu

6.4. Gatavošanās nākotnes euro banknošu ieviešanai

ECB gatavojas jauna euro banknošu izlaiduma izstrādei, lai saglabātu to augsto noturību pret viltošanu un padarītu tās pēc iespējas videi draudzīgākas. Šis process apliecina Eurosistēmas apņemšanos nodrošināt skaidro naudu un ir iespēja padarīt euro banknotes pieejamākas visiem eiropiešiem.

Dažādu nozaru ekspertu grupa, kurā iesaistīti speciālisti no visām eurozonas valstīm, piedāvāja atlasīto tēmu sarakstu, kurā ņemti vērā sabiedrības izteiktie priekšlikumi. Pēc tam Padome izvēlējās septiņas tēmas, un sabiedrība tika aicināta izteikt savas domas. Pamatojoties uz divu 2023. gada vasarā veikto sabiedrības aptauju rezultātiem, Padome izvēlējās iespējamās tēmas, no kurām viena kļūs par nākotnes euro banknošu tēmu. Šīs tēmas ir "Eiropas kultūra" un "Upes un putni".

Turklāt Padome nolēma izveidot konsultatīvo grupu, lai tā ierosinātu motīvus, kas līdz 2024. gada beigām varētu ilustrēt atlasītās tēmas. Pēc tam tiks rīkots konkurss par jauno banknošu dizainu. Eiropas iedzīvotājiem atkal būs iespēja dot priekšroku kādam no vairākiem dizaina paraugiem. Gaidāms, ka ECB 2026. gadā pieņems lēmumu par galīgo dizainu, kā arī par jauno banknošu izgatavošanas un emisijas laiku. Kad lēmums par jauno banknošu izgatavošanu būs pieņemts, vēl paies vairāki gadi, pirms tiks izlaistas pirmās banknotes.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko un citu datu klāstu, kas nepieciešami ar ECB monetārās politikas atbalstam un ar finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu un citu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības caurredzamību.

2023. gadā ECB pievērsās jaunai eurozonas statistikai, t. i., detalizētai ārējās statistikas pārskatu sniegšanai un valdības parāda dalījumam pēc aizdevumu, valūtas un noguldījumu komponenta. ECB nolēma paplašināt arī naudas tirgus statistikas pārskatu sniedzēju loku un publicēja jaunu finanšu kontu statistiku dzīvības apdrošināšanas un pensiju tiesību dalījumā pēc ieguldījumu riska. Klimata rīcības plāna ietvaros ECB savā tīmekļvietnē publicēja klimatiskos rādītājus. Turklāt Eurosistēma veica apsekojumu, lai novērtētu, kuras tēmas varētu iekļaut Vienotās pārskatu sniegšanas sistēmas darbības jomā.

7.1. Jauna un pilnveidota eurozonas statistika un citas norises

ECB 2023. gada aprīlī sāka publicēt papildu informāciju par ārējo statistiku atbilstoši grozītajai ECB Pamatnostādnei par ārējo statistiku, lai apmierinātu lietotāju vajadzības pēc detalizētākas pārrobežu statistikas. Jaunās laikrindas atdala datus par ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām un pensiju fondiem, citām finanšu iestādēm, nefinanšu sabiedrībām un kombinētām mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām. Tās arī nosaka, kāds parāda instruments izmantojams tiešajiem ieguldījumiem. Papildu informācija pieejama par parāda vērtspapīriem, aizdevumiem un tirdzniecības kredītiem un avansiem, kā arī par papildu ģeogrāfiskajiem darījuma partneriem.

Turklāt ECB sāka publiskot jaunus ES dalībvalstu valdību parādu dalījumus pēc aizdevumu, valūtas un noguldījumu komponenta, kas ļauj rūpīgāk novērtēt valdības finansējumu. Lai gan parāda vērtspapīri parasti veido lielāko valdības parāda daļu, aizdevumi un noguldījumi ir nozīmīgi komponenti (aptuveni 16 % no eurozonas IKP 2022. gadā un 17.5 % no kopējā valdības parāda). Dati liecina par dažādiem finansējuma avotiem un atspoguļo dalījumu pēc kreditoru kategorijas, t. sk. komercbankas, daudzpusējās iestādes (piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds) un Eiropas Savienības iestādes (piemēram, Eiropas Investīciju banka).

ECB 2023. gada aprīlī nolēma paplašināt pārskatu sniedzēju loku, kuri sniedz naudas tirgus statistikas pārskatus (MMSR), iekļaujot tajā 24 jaunas bankas papildus esošajām 46 bankām. Jaunās MMSR bankas sāks sniegt pārskatus 2024. gada 1. jūlijā. To sniegtie dati palīdzēs ECB publicētos MMSR datus padarīt vairāk reprezentatīvus. Jauno datu sniedzēju sniegtie dati vēlāk tiks iekļauti euro īstermiņa procentu likmes (€STR) aprēķinā, lai nodrošinātu pietiekami augstu jauno sniegto datu kvalitāti. Paplašinātais datu sniedzēju loks veicinās etalonlikmes reprezentativitāti, stabilitāti un uzticamību.

Pēc grozījuma veikšanas ECB Pamatnostādnē par statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā ECB 2023. gada oktobrī sāka publicēt jaunus dzīvības apdrošināšanas, anuitātes tiesību un pensiju tiesību dalījumus pēc ieguldījumu riska sadalījuma visās ES dalībvalstīs un eurozonā. Šīs tiesības ir būtiskas mājsaimniecību finanšu aktīvu sastāvdaļas, un tās ieraksta finanšu kontos kā apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu saistības (un daudz mazākā mērā – citās nozarēs). Jaunie dati rāda, cik lielā mērā mājsaimniecības uzņemas ieguldījumu risku saistībā ar prēmijām un iemaksām, kas ieguldītas to vārdā.

7.2. Jaunu klimatisko statistikas rādītāju publicēšana

ECB 2023. gada janvārī savā tīmekļvietnē publicēja pirmo ar klimata pārmaiņām saistīto eksperimentālo un analītisko statistikas rādītāju kopumu. Šie rādītāji tika apkopoti ciešā sadarbībā ar ECBS valstu centrālajām bankām, un tie ir daļa no ECB plašāka klimata rīcības plāna.

Eksperimentālie ilgtspējīgie finanšu rādītāji sniedz pārskatu par parāda instrumentiem ar ilgtspējas pazīmēm, kurus emitē un tur eurozonas rezidenti. Tie sniedz informāciju par ieņēmumiem, kas gūti ilgtspējīgu projektu finansēšanai, un attiecīgi arī par pāreju uz neto nulles saimniecisko darbību.

Finanšu iestāžu analītiskie oglekļa emisiju rādītāji sniedz informāciju par finanšu iestāžu vērtspapīru un aizdevumu portfeļu oglekļa emisiju intensitāti, tādējādi palīdzot novērtēt nozares lomu pārejas uz neto nulles saimniecisko darbību finansēšanā un ar to saistītajiem riskiem. Šie rādītāji sniedz informāciju par banku riska darījumiem ar darījuma partneriem, kuri ir ļoti atkarīgi no uzņēmējdarbības modeļiem, kas rada augstas oglekļa emisijas.

Ar aizdevumu un vērtspapīru portfeļu fizisko risku analītiskajiem rādītājiem novērtē riskus, kas izriet no klimata pārmaiņu izraisītu dabas stihiju, piemēram, plūdu un savvaļas ugunsgrēku, ietekmes uz aizdevumu, obligāciju un kapitāla vērtspapīru sniegumu. Šos rādītājus var izmantot, lai salīdzinātu fizisko risku starp valstīm, nozarēm un apdraudējumiem.

Turpinājās darbs ar visām trim datu kopām, lai vēl vairāk uzlabotu pieejamo datu un dalījumu kvalitāti, t. sk. ģeogrāfiskās, nozaru un citas informācijas kvalitāti.

7.3. Banku datu sniegšanas efektivitātes uzlabošana

Vienotās datu sniegšanas sistēmas (IReF) mērķis ir pēc iespējas integrēt esošās bankām noteiktās ECBS statistisko datu prasības vienotā standartizētā datu sniegšanas sistēmā, kas piemērojama visā eurozonā.

IReF ir pirmais solis ceļā uz plašāku iniciatīvu integrētas datu sniegšanas sistēmas ieviešanai attiecībā uz statistikas, prudenciāliem un noregulējuma datiem Eiropas Savienībā, kā to pieprasījusi Eiropas banku nozare un lūdzis Eiropas Parlaments un Padome. Lai vēl vairāk veicinātu šādu integrāciju, Eiropas Banku iestāde, ECB, Vienotā noregulējuma valde un Eiropas Komisija sadarbojas neformālā koordinācijas grupā. Šī grupa 2023. gadā apsprieda Apvienotās banku pārskatu sniegšanas komitejas (JBRC) darba metodes, iesaistot attiecīgās Eiropas un valstu iestādes, kā arī banku nozari. Gaidāms, ka JBRC tiks izveidota 2024. gadā.

ECBS cieši sadarbojas arī ar banku nozari, lai optimizētu datu sniegšanu un samazinātu kopējo datu sniegšanas slogu, izmantojot Banku vienotās pārskatu sniegšanas vārdnīcu (BIRD). Tā ir brīvprātīga sadarbības iniciatīva, kas apvieno ECBS valstu centrālās bankas un komercbankas. BIRD, kam var piekļūt bez maksas, palīdz bankām sagatavot statistiskos, uzraudzības un ar noregulējumu saistītus pārskatus, kas atbilst Eiropas tiesību aktos noteiktajām pārskatu sniegšanas prasībām. BIRD ir vienota vārdnīca ar konkrēti definētiem pārskatu sniegšanas pienākuma pamatā esošiem jēdzieniem, kas identificēti un aprakstīti vienu reizi, palīdzot bankām izlemt, kuri dati iegūstami no iekšējām sistēmām un kā tie apstrādājami.

Viens no pirmajiem BIRD uzdevumiem būs palīdzēt bankām darboties saskaņā ar IReF – jaunu datu vākšanas sistēmu, kas tiks konsekventi piemērota visās eurozonas valstīs. Datu sniedzēji varēs izmantot BIRD IReF pārskatu sniegšanai, kā arī citu pārskatu sniegšanas pienākumu izpildei. BIRD palīdzēs samazināt banku pārskatu sniegšanas slogu un uzlabos attiecīgajām iestādēm sniegto datu kvalitāti.

5. ielikums.
Pirmoreiz publicēti jaunie mājsaimniecību bagātības sadalījuma konti

Jauna eksperimentāla statistika sniedz ceturkšņa informāciju par mājsaimniecību bagātības sadalījumu eurozonā atbilstoši nacionālajiem kontiem.

ECB publicētie jaunie bagātības sadalījuma konti (Distributional Wealth Accounts; DWA) sniedz ieskatu bagātības sadalījumā eurozonas mājsaimniecībās un eurozonas valstīs atbilstoši apkopotajiem nozaru ceturkšņa kontiem (QSA). Jaunie statistiskie dati palīdz veikt ECB tautsaimniecības, monetārās un finanšu stabilitātes analīzi. DWA ir saistīti ar ECB 2021. gada monetārās politikas stratēģijas izvērtējumu, kura mērķis ir ietvert sistemātisku novērtējumu par divvirzienu mijiedarbību starp ienākumu un bagātības sadali un monetāro politiku. DWA ļaus gūt jaunu ieskatu monetārās politikas transmisijas procesā. Šajā publikācijā ņemti vērā G20 valstu datu nepietiekamības novēršanas iniciatīvā ietvertie ieteikumi sagatavot izplatāmu informāciju par mājsaimniecību ienākumiem, patēriņu, uzkrājumiem un bagātību atbilstoši nacionālajiem kontiem.

Metodi un rezultātus izstrādājusi un apkopojusi Eiropas Centrālo banku sistēma. Vienoto pieeju var vēl vairāk uzlabot valstu līmenī, ņemot vērā vietējā līmenī pieejamos papildu datu avotus. Dažas nacionālās centrālās bankas jau īstenojušas šādus uzlabojumus. Dati ietver apkopoto QSA ar mājsaimniecību līmeņa informāciju, kas iegūta no Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) laikposmā no 2010. gada līdz 2021. gadam un no citiem avotiem. Ceturkšņu rezultāti pēc 2021. gada aplēsti, izmantojot jaunākos nozaru kontu datus un jaunāko pieejamo informāciju par HFCS posmu vai dažās valstīs savāktos NSI datus. Datus apkopo reizi ceturksnī un publicē piecus mēnešus pēc katra perioda beigām. Rezultāti pieejami par eurozonu, 19 eurozonas valstīm (visām eurozonas valstīm, izņemot Horvātiju) un Ungāriju.

DWA sniedz datus par neto bagātību, kopējiem aktīviem un saistībām un to komponentiem. Mājsaimniecības iedalītas piecās augstākajās neto bagātības decilēs un zemākajās 50 %, kā arī pēc nodarbinātības un mājokļa statusa. DWA datu kopa ietver arī Džini koeficientu attiecībā uz neto bagātību, datus par mediāno un vidējo neto bagātību, neto bagātības daļu, kas pieder 50 % zemākajās decilēs iekļauto mājsaimniecību, 10 % augstākajās decilēs iekļauto mājsaimniecību un 5 % augstākajās decilēs iekļauto mājsaimniecību, kā arī parāda attiecību pret aktīviem mājsaimniecību neto bagātības deciļu dalījumā.

A attēls

Pārmaiņas nekustamajos aktīvos neto bagātības deciļu dalījumā un neto bagātības īpatsvarā augšējo 5 % dalījumā (eurozona)

a) Nekustamie aktīvi	b) Īpatsvars augšējo 5 % neto bagātībā
(trilj. euro)	(%)

6. ielikums.
Maksājumu statistika – paplašināta darbības joma un biežāka datu sniegšana

Grozītā ECB Regula par maksājumu statistiku stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu uzlabojumi atspoguļo gan norises maksājumu vidē, gan attiecīgās pārmaiņas ES tiesību aktos. Datu vākšanas biežums arī palielinājies no reizes gadā līdz reizei pusgadā un ceturksnī. Pirmā saskaņā ar grozīto regulējumu savākto maksājumu statistikas datu publiskošana notika 2023. gada 9. novembrī, izmantojot ECB datu portālu. Dati tika publicēti par visiem 2022. gada ceturkšņiem un par 2023. gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, kā arī par 2022. gada abiem pusgadiem.

Maksājumu statistikā, kas pieejama reizi pusgadā, tagad iekļauta informācija par inovatīviem neliela apjoma maksājumu pakalpojumiem, piemēram, maksājumiem, kuros izmanto mobilās ierīces, bezkontakta maksājumiem, e-komerciju un jauniem maksājumu pakalpojumu veidiem, kā definēts pārskatītajā Maksājumu pakalpojumu direktīvā (MPD2). Paziņojumu presei publicē reizi pusgadā, kad tiek izplatīta attiecīgā informācija. Uzlabotas datu vākšanas ietvaros ECB datu portāla dati atspoguļo arī spēcīgo pieprasījumu pēc bezkontakta karšu maksājumiem, kas 2023. gada 1. pusgadā veidoja 57 % no visiem karšu maksājumiem eurozonā (A att.).

A attēls

Bezkontakta karšu maksājumu īpatsvars procentos no visiem bezskaidrās naudas maksājumiem eurozonā 2023. gada 1. pusgadā

Turklāt tiek vākti dati par krāpnieciskiem maksājumu darījumiem, maksājumu darījumu autentificēšanas metodēm un maksājumu shēmām. Reizi ceturksnī un pārrobežu tirdzniecības monitorēšanas nolūkā datus pasaules valstu dalījumā vāc par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, tos sīkāk iedalot pēc tirdzniecības kategorijas kodiem.

8. ECB pētniecības darbība

2023. gadā ECB pētījumi citstarp bija veltīti inflācijas norišu, monetārās politikas transmisijas, klimata pārmaiņu un strukturālo pārmaiņu novērtēšanai. Konkrētāk, Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) pētniecības nodaļu vadītāji izveidoja pētniecības tīklu "Monetārās politikas transmisijas problēmas mainīgā pasaulē" (ChaMP), kura mērķis ir izmantot bagātīgas mikrodatu kopas, lai analizētu monetārās politikas transmisijas kanālu spēku, ātrumu un neviendabīgumu eurozonā nepieredzētu šoku, strukturālo pārmaiņu un inflācijas dinamikas maiņas apstākļos. Mājsaimniecību finanšu un patēriņa pētījumu tīkls (MFPT) turpināja sniegt jaunu ieskatu par inflācijas ietekmi uz dažāda lieluma mājsaimniecībām eurozonā. ECB Apsekojums par patērētāju gaidām (CES) ir apliecinājis sevi kā avots vērtīgam politikas un pētījumu ieskatam mājsaimniecību gaidu veidošanā. Klimata pārmaiņas joprojām bija svarīgs ECB pētniecības darbības temats. ECB arī ECBS pētniecības klasteros cieši sadarbojās ar nacionālajām centrālajām bankām, organizējot gadskārtējus darbseminārus, lai apspriestu vissteidzamāk risināmos jautājumus dažādās specializācijas jomās.

8.1. Jaunākā informācija par ESCB pētniecības iniciatīvām

ChaMP tīkls sāka darboties 2023. gada maijā. Paredzēts, ka tas darbosies divus gadus ar iespēju darbību pagarināt vēl par vienu gadu. Tīkls ir strukturēts divos darba virzienos: monetārās politikas transmisija ar finanšu sistēmas starpniecību (WS1) un monetārās politikas transmisija ar reālās tautsaimniecības starpniecību (WS2). ChaMP tīkls sākās ar sākotnēju darba programmu, kas ietvēra 180 pētniecības projektus, kurus veica vairāk nekā 250 autoru no lielākās daļas ECBS centrālo banku. Pirmie darbsemināri notika Briselē 2023. gada 25. oktobrī (WS2) un Lisabonā 2023. gada 31. oktobrī (WS1). WS1 darbseminārā tika iekļautas prezentācijas par monetārās politikas transmisiju ar banku starpniecību uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām un nebanku finanšu starpnieku lomu, savukārt WS2 darbseminārā uzmanība tika veltīta uzņēmumu savstarpējo ražošanas tīklu nozīmei (piemēram, piegādes ierobežojumiem un citiem šokiem) un strukturālajām pārmaiņām (piemēram, digitalizācijai, globalizācijai (deglobalizācijai) un klimata pārmaiņām) monetārās politikas transmisijā. Pirmā vadības komandas klātienes sanāksme notika Lisabonā 2023. gada 30. oktobrī.

MFPT 2023. gada jūlijā publiskoja Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) ceturtā (2021. gada) posma rezultātus. MFPA ir noderīgs mājsaimniecību līmeņa informācijas par mājsaimniecību finansēm un patēriņu avots vairākos pētniecības projektos, kurus veic MFPT dalībnieki, ECB neviendabīguma pētījumu darba grupa un ārējie pētnieki. Šie projekti ietver pētījumus par inflācijas šoku izplatīšanās ietekmi uz mājsaimniecību bilancēm^[68], vīriešu un sieviešu labklājības atšķirībām (dzimumu labklājības atšķirībām), ienākumu nenoteiktības mērīšanu ar datiem par gaidām, pandēmijas neviendabīgo ietekmi uz mājsaimniecību finansēm un jaunajiem bagātības sadalījuma datiem (Distributional Wealth Accounts; sk. 5. ielikumu).

8.2. Jaunākā informācija par ECB pētniecības iniciatīvām

ECB Apsekojums par patērētāju gaidām (CES) 2023. gadā tika pilnveidots un piedāvāja jaunas mājsaimniecību sektora atziņas politikas analīzes un pētniecības mērķiem. ECB izmēģinājuma posmā paplašināja apsekojuma tvērumu un papildus sākotnējām sešām valstīm (Beļģijai, Vācijai, Francijai, Itālijai, Nīderlandei un Spānijai) ietvēra vēl piecas eurozonas valstis (Austriju, Somiju, Grieķiju, Īriju un Portugāli). CES izrādījās nenovērtējams politikas un pētniecības rīks mājsaimniecību inflācijas gaidu analīzei. Pētījumi parādīja, ka ierobežojoša monetārā politika kopā ar aktīvu informēšanu par monetārās politikas nozīmi nākotnes inflācijas stabilizēšanā veicināja sabiedrības uzticēšanos un neļāva nesenajiem cenu un izmaksu šokiem nostiprināties patērētāju inflācijas gaidās.^[69] CES tika izmantots arī tādēļ, lai uzsvērtu neviendabīgo inflācijas ietekmi uz mājsaimniecību gaidām. Viens svarīgs konstatējums ir tāds, ka inflācija visvairāk ietekmēja mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, jo tās bija pakļautas pirmās nepieciešamības preču – piemēram, enerģijas un pārtikas – cenu kāpumam.

Klimata pārmaiņu pētījumu temati 2023. gadā joprojām bija ļoti nozīmīgi. Pētījumā tika sniegti pierādījumi par sakarības trūkumu, proti, bankas, kuras atklāj plašāku informāciju par vides jautājumu pārvaldību, piešķīra vairāk kredītu aizņēmējiem, kuri rada piesārņojumu, nepiemērojot tiem augstākas procentu likmes vai nesaīsinot parāda atmaksas termiņus.^[70] Cits pētījums bija vērsts uz oglekļa nodokļu neparedzētajām sekām. "Zaļās inflācijas" (pastāvīgas inflācijas novirzes no mūsu mērķrādītāja oglekļa nodokļu vai oglekļa cenu noteikšanas shēmu ietekmē) riska analīze liecina, ka tad, ja oglekļa nodokļi tiek paaugstināti ļoti lēni, dekarbonizāciju var panākt, neapdraudot ECB uzdevumu.^[71] Cits pētījums ir parādījis, ka oglekļa cenu noteikšanas mehānismi samazina uzņēmumu oglekļa emisijas, bet arī novirza to ieguldījumu kopumu no zaļajām inovācijām uz īstermiņa piesārņojuma mazināšanu.^[72] Klimata pārmaiņu ietekme uz mūsu izpratni par makroekonomisko un finanšu stabilitāti bija arī galvenā tēma politikas paneļdiskusijā, kura bija iekļauta ar Ekonomiskās politikas pētījumu centru kopīgi organizētajā konferencē "WE_ARE_IN".

ECB darbinieki 2023. gadā ECB Working Paper Series publicēja 120 pētījumu. Turklāt ECB Occasional Paper Series, Statistics Paper Series un Discussion Paper Series tika publicēts lielāks skaits politiskas ievirzes vai metodoloģisko pētījumu. Daudzu ECB pētniecības pasākumu rezultātā tapa arī publikācijas atzītos akadēmiskajos žurnālos, savukārt 12 rakstu tika publicēti ECB Research Bulletin, kas paredzēts plašākam lasītāju lokam. 7. ielikumā sīkāk aprakstīti ECB nesenā darba rezultāti saistībā ar tautsaimniecības dinamiku pēc ārkārtējiem notikumiem. Tas ir ļoti svarīgs temats gan cenu stabilitātes, gan finanšu stabilitātes kontekstā.

8.3. Jaunākā informācija par ECBS pētniecības klasteru darbu

Pastāvīgie pētniecības tīkli turpināja koordinēt pētniecības darbības ECBS un uzturēt attiecības ar akadēmiskajiem pētniekiem. Konkrēti, ECBS pētniecības klasteri, kuru darbības jomas ir "Monetārā ekonomika" (1. klasteris), "Starptautiskā makroekonomika, fiskālā politika, darba ekonomika, konkurētspēja un EMS pārvaldība" (2. klasteris), "Finanšu stabilitāte, makrouzraudzības regulējums un mikrouzraudzība" (3. klasteris) un "Klimata pārmaiņas" (4. klasteris), rīkoja darbseminārus par vissteidzamāk risināmajiem jautājumiem attiecīgajās jomās. Gadskārtējais 1. klastera darbseminārs 2023. gadā tika atlikts un notiks Narodowy Bank Polski, Varšavā, 2024. gada 21.–22. martā. 2. klastera gadskārtējais darbseminārs notika Anglijas Bankā 2023. gada 16.–17. novembrī. Tajā tika rīkotas piecas sesijas par ražīgumu, darba tirgiem, starptautisko makroekonomiku, enerģijas šokiem, klimata politiku un fiskālo politiku. 3. klastera gadskārtējais darbseminārs notika Sāriselkē, Somijā, 2023. gada 23.–25. novembrī. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu stabilitātei un finanšu starpniecībai. 4. klastera gadskārtējais darbseminārs notika hibrīdformātā ECB 2023. gada 13.–14. novembrī. Apspriestie temati ietvēra gan temperatūras šoku ietekmi uz inflāciju, gan biodaudzveidības dinamiku.

9. ECB juridiskās darbības un pienākumi

Šajā iedaļā aplūkota Eiropas Savienības Tiesas (EST) jurisdikcija attiecībā uz ECB un sniegta informācija par ECB atzinumiem un gadījumiem, kad netika izpildīta prasība konsultēties ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektiem. Tajā arī sniegta informācija par ECB īstenoto monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitoringu.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

EST 2023. gada septembrī noraidīja apelācijas sūdzību par pēdējo neizskatīto prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kuru Grieķijas valsts obligāciju turētāji bija cēluši pret ECB un Eiropas Savienību (ES). Apelācijas sūdzības iesniedzējiem 2012. gadā uz piemēroto kolektīvās prasības klauzulu pamata bija jāpārstrukturē Grieķijas valsts parāds.^[75] Pirmās instances tiesā apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka viņu piespiedu dalība Grieķijas valsts parāda pārstrukturēšanā ir attiecināma uz ECB un ES, citstarp saistībā ar ECB un ES iesaistīšanos Eurogrupas sanāksmēs un to lomu konsultāciju procesā, kura rezultātā tiek aktivizētas piemērotās kolektīvās prasības klauzulas.^[76] Vispārējā tiesa konstatēja, ka ECB un ES nav rīkojušās ultra vires un nav pārkāpušas tiesības uz īpašumu, kapitāla brīvu apriti vai vienlīdzīgas attieksmes principu. Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka vairākas Līguma par Eiropas Savienības darbību normas, uz kurām atsaucās prasītāji (t. sk. 123. un 127. pants), nav tiesību normas, kas piešķir tiesības privātpersonām, un tādējādi nevar izraisīt ES vai ECB ārpuslīgumisko atbildību. Apelācijas sūdzību, kurā tika apgalvots, ka Vispārējā tiesa kļūdaini izskatījusi noteiktas iebildes, EST noraidīja kopumā, tādējādi izbeidzot vairāk nekā desmit gadu ilgušo tiesvedību, kurā ECB vienmēr guvusi virsroku, pierādot, ka tā rīkojusies likumīgi.

EST (piektā palāta) 2023. gada aprīlī pasludināja spriedumu prejudiciālā nolēmuma procedūrā, ko iesniedza Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa (lieta C‑772/21). EST interpretēja, ka ECB automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti banknošu apstrādes iekārtām, kas minēti ECB Lēmuma (ECB/2010/14) par euro banknošu derīguma pārbaudi 6. panta 2. punktā, neattiecas uz skaidrās naudas apstrādes iestādēm, piemēram, Brink's Lithuania. Pamatlietā Brink's Lithuania apstrīdēja Lietuvos bankas lēmumu, saskaņā ar kuru Brink's Lithuania pārkāpa ECB minimālos standartus, jo divas tā banknošu apstrādes iekārtas nebija izturējušas derīguma pārbaudi (kura bija balstīta uz šādiem standartiem). EST noteica, ka ECB minimālie standarti attiecas uz banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem. Lai gan skaidrās naudas apstrādes iestādēm šie standarti nav saistoši, tām joprojām ir pienākums labot situāciju, kad nacionālās centrālās bankas (NCB) veiktā pārbaudē konstatēts, ka banknošu apstrādes iekārtas neatbilst ECB minimālajiem standartiem. EST arī secināja, ka dalībvalstīm ir liegts noteikt skaidrās naudas apstrādes iestādēm pienākumu ievērot ECB minimālos standartus, jo šāda pienākuma ieviešana saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem neatbilstu ES ekskluzīvajai kompetencei monetārās politikas jomā, kas ietver banknošu autentiskuma un derīguma pārbaudi.

EST 2023. gada maijā precizēja ES tiesu veiktās pārskatīšanas tiesā tvērumu attiecībā uz ECB lēmumu, kas pieņemts banku uzraudzības jomā, pamatojoties uz rīcības brīvību, un ietver sarežģītus tehniskus, ekonomiskus un finanšu novērtējumus. EST nolēmums tika pieņemts pēc ECB apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas 2021. gada aprīļa spriedumu, ar kuru tā atcēla ECB lēmumu atļaut Crédit Lyonnais izslēgt no sviras rādītāja aprēķina noteiktus riska darījumus, kas izriet no regulētajos krājkontos iekasētajām summām. Vispārējā tiesa uzskatīja, ka lēmums bija zaudējis spēku acīmredzamas novērtējuma kļūdas dēļ, jo ECB nebija ņēmusi vērā to, ka nebija gaidāma masveida naudas izņemšana no šiem kontiem, un tādējādi tie banku nepakļāva aktīvu ārkārtas pārdošanas riskam. EST, atbalstot ECB argumentus, atcēla Vispārējās tiesas spriedumu, lemjot, ka ES tiesu veiktai pārskatīšanai tiesā attiecībā uz ECB lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz rīcības brīvību, jābūt ierobežotai, nevis jāliek Vispārējai tiesai aizstāt savu novērtējumu ar ECB novērtējumu. Šīs pārskatīšanas mērķim jāietver tikai pārliecināšanās, ka lēmums nav balstīts uz būtiski nepareiziem faktiem vai zaudējis spēku acīmredzamas novērtējuma kļūdas vai pilnvaru nepareizas izmantošanas dēļ. Šajā lietā EST uzskatīja, ka Vispārējā tiesa savu novērtējumu par aktīvu ārkārtas pārdošanas risku, kuram banka pakļauta, aizstāja ar ECB novērtējumu un līdz ar to neievēroja ierobežojumus, kuri attiecas uz pārskatīšanu tiesā. Pieņemot galīgo spriedumu lietā, EST noraidīja Crédit Lyonnais prasību pirmās instances tiesā par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, lemjot, ka banka nav pierādījusi, ka ECB lēmums zaudējis spēku acīmredzamas novērtējuma kļūdas dēļ.

2023. gada septembrī EST^[77] noraidīja Versobank AS apelācijas sūdzību pret Vispārējās tiesas 2021. gada 6. oktobra spriedumu, ar kuru tika noraidīta prasība atcelt ECB lēmumu par bankas kredītiestādes darbības atļaujas anulēšanu. Šajā spriedumā EST apstiprināja, ka ECB ir ekskluzīva kompetence anulēt visu iesaistītajās dalībvalstīs dibināto kredītiestāžu banku darbības licences neatkarīgi no tā, vai tās ir nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas iestādes, t. sk. saistībā ar nopietniem tādu valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponē Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ECB kompetencē esošu ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu. Visi ECB atzinumi tiek publicēti datubāzē EUR-Lex. ECB 2023. gadā pieņēma 12 atzinumu par ierosinātajiem Savienības tiesību aktiem un 35 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem.

Tika konstatēti 12 gadījumi, kad netika izpildīta prasība konsultēties ar ECB par tiesību aktu projektiem. Divi gadījumi attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, savukārt desmit – uz nacionālajiem tiesību aktiem. ECB sniedza pašiniciatīvas atzinumus par 7 no šiem 12 gadījumiem.

Pirmais ES gadījums attiecās uz ES priekšlikumu regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu aktam). Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo tas attiecas arī uz apjomu, kādā ECB un NCB piekļūst privāti turētiem datiem un tos lieto vairākiem noteiktiem sabiedrības interešu mērķiem. Otrais ES gadījums attiecās uz ES tiesību aktu paketi, kurā ierosināts izveidot Eiropas vienoto piekļuves punktu (ESAP), kas nodrošinātu centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kura attiecas uz finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspēju. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo ESAP izveide ir svarīgs atskaites punkts kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanā. Šai savienībai būtu jānodrošina efektīvāka kapitāla sadale visā Eiropas Savienībā, veicinot kapitāla tirgu turpmāku attīstību un integrāciju.

Divi Ungārijas prasību neizpildes gadījumi attiecās uz centrālās bankas neatkarību un monetārās finansēšanas aizliegumu. Pirmais Ungārijas gadījums attiecās uz Ungārijas likumu par ekonomiskajiem un finanšu pasākumiem, kas dažām iestādēm līdz 2023. gada 30. jūnijam aizliedza iegādāties Ungārijas forintos denominētu parāda instrumentu, ko emitējusi ECBS nacionālā centrālā banka. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo tas traucē Magyar Nemzeti Bank neatkarīgi izvēlēties līdzekļus un instrumentus, kas nepieciešami, lai efektīvi īstenotu monetāro politiku un neatkarīgi sasniegtu tās galveno mērķi – cenu stabilitāti. Otrais Ungārijas gadījums attiecās uz grozījumiem Likumā par Magyar Nemzeti Bank, ar ko ievieš vienotus ārvalstu valūtas Valsts kases kontus, kurus pārvaldīs Magyar Nemzeti Bank, lai papildinātu jau esošo vienoto Ungārijas forinta Valsts kases kontu. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo tas attiecas uz atlīdzības par NCB Valsts kases kontiem atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam.

Divi Slovākijas prasību neizpildes gadījumi attiecās uz skaidro naudu. Pirmais Slovākijas gadījums attiecās uz Slovākijas likumu par sociālo apdrošināšanu, ar ko ierobežo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu skaidrajā naudā. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, ņemot vērā ierobežojumu, ko tas nosaka skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanai, un šā ierobežojuma samērīguma novērtējuma trūkumu, ņemot vērā kritērijus, ko noteikusi EST spriedumā Hessischer Rundfunk (C‑422/19 un C‑423/19). Otrais Slovākijas gadījums attiecās uz Slovākijas likumu, ar ko groza Slovākijas Republikas Konstitūciju un kas garantē skaidrās naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa emisiju, papildus precizē, ka ikvienam ir tiesības veikt maksājumu par preču iegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā likumīgu maksāšanas līdzekli izmantojot skaidro naudu, garantē, ka šādu maksājumu var atteikt tikai pamatotu vai vispārēji piemērojamu iemeslu dēļ, un garantē tiesības veikt skaidrās naudas darījumu bankā vai ārvalstu bankas filiālē. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo konstitucionālās tiesības garantē skaidrās naudas kā likumīga maksāšanas līdzekļa emisiju un šajā kontekstā nosaka vispārēju principu par obligātu skaidrās naudas pieņemšanu un regulējumu atbrīvojumiem dalībvalstī, kuras valūta ir euro. Šie jautājumi ir ECB un Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Pieci nacionālie prasību neizpildes gadījumi (četri gadījumi, kad netika izpildīta prasība konsultēties, un viens gadījums, kad konsultēšanās bija novēlota) attiecas uz banku īpašam nolūkam paredzēto nodokli un nodevām, kas ieviestas, reaģējot uz inflācijas un procentu likmju pieaugumu. Šie gadījumi attiecās uz: 1) Polijas likumu par kolektīvo finansēšanu uzņēmējdarbībai un palīdzību aizņēmējiem, ar kuru ieviesa jēdzienu "hipotēkārās brīvdienas", lai aizņēmējiem, kuriem ir neatmaksāti hipotekārie kredīti, atvieglotu slogu pēc tam, kad Narodowy Bank Polski nesen bija paaugstinājusi procentu likmes; 2) Portugāles likumu par pasākumu, ar kuru uz laiku par 30 % samazina hipotekāro kredītu mainīgajām procentu likmēm piemērojamās EURIBOR etalonlikmes; likuma mērķis ir mazināt procentu likmju kāpuma ietekmi uz mājokļu hipotekāro kredītu tirgu un nodrošināt lielāku paredzamību ģimenēm, kuru hipotekārajiem kredītiem ir mainīga procentu likme; 3) Rumānijas likumu par konkrētiem fiskālajiem un budžeta pasākumiem ar mērķi nodrošināt Rumānijas ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju; likums citstarp attiecas uz apgrozījuma nodokļa piemērošanu kredītiestādēm, kuras ir Rumānijas juridiskās personas vai ārvalstu juridisko personu filiāles Rumānijā; 4) Slovākijas likumu par īpašu nodevu uzņēmumiem regulētās nozarēs, a) paplašinot to regulēto personu loku, kurām piemēro īpašu nodevu, lai iekļautu kredītiestādes, kas darbojas Slovākijā, un b) šīm kredītiestādēm piemērojot īpašu nodevu likmi; 5) Latvijas likumu, ar ko groza Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un kas paredz, ka 2024. gadā kredītiestādēm būs pienākums maksāt hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzības nodevu par aizņēmējiem, kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem. Šos gadījumus uzskatīja par skaidriem un nozīmīgiem, jo tiesību akti paaugstina finanšu stabilitāti un paplašina prudenciālās uzraudzības apsvērumus, kā arī – Latvijas, Portugāles un Slovākijas gadījumā – monetārās politikas apsvērumus.

Pēdējais nacionālais prasību neizpildes gadījums ir Spānijas gadījums attiecībā uz likumu, saskaņā ar kuru Banco de España jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu atvērt kontus centrālajā bankā ar mērķi noguldīt no saviem klientiem saņemtos līdzekļus. Šo gadījumu uzskatīja par skaidru un nozīmīgu, jo papildus tā tiešajai ietekmei uz maksājumu sistēmu darbību tas varētu radīt ar monetāro politiku un finanšu stabilitāti saistītus jautājumus.

ECB sniedza 12 atzinumu par ES tiesību aktu priekšlikumiem, aptverot tādus jautājumus kā digitālais euro; euro banknotes un monētas kā likumīgais maksāšanas līdzeklis; ekonomikas pārvaldības reforma Savienībā; Savienības krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējums; pasākumi, kas mazinātu pārmērīgus riska darījumus ar trešo valstu centrālajiem darījumu partneriem (CDP), uzlabotu Savienības klīringa tirgu efektivitāti un novērstu koncentrācijas riska režīmu attiecībā uz CDP un darījuma partnera risku atvasināto finanšu instrumentu darījumos, kuriem veikta centralizēta tīrvērte; ātrie kredīta pārvedumi euro; ar klimatu saistīti jautājumi, t. sk. ēku energoefektivitāte, uzņēmumu ilgtspējas uzticamības pārbaude un vides, sociālo un pārvaldības reitingu darbību pārredzamība un integritāte; Eiropas Savienības darba tirgus statistika par uzņēmumiem, kā arī jauna ECB Valdes locekļa iecelšana amatā.

Attiecībā uz atzinumiem par nacionālajiem tiesību aktiem, kas bieži aptver vairāk nekā vienu jomu, ECB pieņēma 19 atzinumu par NCB; 15 atzinumu par finanšu sistēmas stabilitāti; 13 atzinumu par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību; 7 atzinumus par valūtas jautājumiem un maksāšanas līdzekļiem; 5 atzinumus par monetārās politikas instrumentiem un operācijām un monetārās politikas īstenošanu un 3 atzinumus par maksājumu un/vai vērtspapīru norēķinu sistēmām. Jautājums par banku īpašam nolūkam paredzēto nodokli un nodevām, kas tika ieviestas, reaģējot uz inflācijas un procentu likmju pieaugumu, 2023. gadā tika aplūkots septiņos atzinumos.

9.3. Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES iestādēm vai struktūrām, kā arī iegādāties šo iestāžu emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES iestādēm vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES iestādes un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumiem valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai.

2023. gadā ECB veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

ECB turpinās monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gadā joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Central Bank of Ireland 2023. gadā veiktā ar Īrijas Banku noregulējuma iestādi (Irish Bank Resolution Corporation) saistīto aktīvu galīgā atsavināšana, pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir izbeigusi kopš 2013. gada pastāvējušās nopietnās bažas saistībā ar monetāro finansēšanu.

Valsts sektora saistību pret Starptautisko Valūtas fondu (SVF) finansēšana, ko veic NCB, netiek uzskatīta par monetāro finansēšanu, ja tās rezultātā rodas prasījumi ārvalstu valūtās, kuriem ir visas rezervju aktīviem raksturīgās īpašības. Tomēr finanšu ziedojumi, ko iepriekšējos gados Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Banque de France ar SVF starpniecību sniegušas parādu atvieglošanai nabadzīgās valstīs ar ļoti augstu parāda līmeni, neradīja prasījumus ārvalstu valūtās, tāpēc nepieciešami koriģējoši pasākumi.

10. ECB ES un starptautiskā kontekstā

ECB 2023. gadā turpināja cieši sadarboties ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. Saikne starp ECB un Eiropas Parlamentu ir būtiska ECB pārskatatbildības regulējuma sastāvdaļa. ECB sadarbojās ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON) regulārās uzklausīšanās un vēstuļu apmaiņā. Turklāt ECB sadarbojās ar ECON digitālā euro izpētes procesa ietvaros. Starptautiskā līmenī ECB konstruktīvi iesaistījās dialogā ar G20 sadarbības valstīm. Tā atbalstīja arī Indijas prezidentūras laikā pieteiktās finanšu nozares regulējuma, pārrobežu maksājumu un kriptoaktīvu iniciatīvas. ECB arī turpināja piedalīties ar centrālajām bankām saistītās diskusijās par dažādiem jautājumiem, kuri attiecās uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) darbību, t. sk. SVF kvotu pārskatīšanu, SVF aizdevumu politikas un instrumentu kopuma korekcijām un jautājumiem, kas saistīti ar speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR) un to novirzīšanu.

10.1. ECB pārskatatbildība

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB tika piešķirta neatkarība. Tas nodrošina, ka ECB var bez politiskas ietekmes pieņemt lēmumus atbilstoši savam galvenajam mērķim saglabāt cenu stabilitāti. Tomēr pārskatatbildība ir būtiska šīs neatkarības sastāvdaļa. ECB ir pienākums sniegt pārskatus par savu darbību Eiropas Parlamentam, ko veido ES iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji. Pārskatatbildības pienākumu pildīšana ir būtiska ECB darba sastāvdaļa. Divvirzienu dialogs ar Eiropas Parlamentu ļauj ECB izskaidrot savas darbības un politiku ES iedzīvotāju ievēlētiem pārstāvjiem un uzklausīt viņu bažas. Šis dialogs veidojies laika gaitā, nodrošinot stingrākas prasības, nekā noteikts LESD 284. panta 3. punktā. Lai veicinātu turpmāku vienotu izpratni un efektīvu sadarbību, ECB prezidente un Eiropas Parlamenta prezidente 2023. gada jūnijā parakstīja nolīgumu par vēstuļu apmaiņu, precizējot pārskatatbildības kārtību, starp ECB un Eiropas Parlamentu centrālo banku darbības jomā.

ECB prezidente 2023. gadā apmeklēja četras regulārās ECON komitejas sanāksmes un februārī piedalījās plenārsesijas debatēs par ECB 2021. gada pārskatu, pēc kurām Eiropas Parlaments izdeva rezolūciju. ECB viceprezidents maijā iepazīstināja ECON komiteju ar ECB 2022. gada pārskatu. Tajā pašā dienā ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts tā rezolūcijā par 2021. gada pārskatu. Turklāt ECON komitejas locekļu delegācija maijā piedalījās gadskārtējā vizītē ECB. Papildus tam ECB gada laikā sniedza atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 27 rakstiskiem jautājumiem.

Turklāt ECB digitālā euro kontekstā cieši sadarbojās ar ECON komiteju. Valdes loceklis F. Paneta (F. Panetta) 2023. gadā apmeklēja trīs ECON komitejas ad hoc uzklausīšanas sanāksmes, lai apspriestu digitālā euro projekta izpētes posmā panākto progresu, t. sk. tēmas, kas saistītas ar lietotāju pieredzi, digitālā euro kā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu un likumdošanas procesu.^[78] ECB arī organizēja darbinieku tehniskos seminārus ar Eiropas Parlamentu un piedalījās Eiropas Parlamenta deputātu organizētajos pasākumos, lai pārrunātu ar digitālo euro saistītos jautājumus.

Saskaņā ar 2023. gada oktobrī un novembrī veikto jaunāko Eurobarometer apsekojumu 79 % eurozonas respondentu atbalsta euro un 43 % uzticas ECB. Augstais atbalsta līmenis euro ir ļoti pozitīva zīme, bet relatīvi zemākais uzticēšanās līmenis ECB liecina, ka iestādei jāturpina centieni veidot saziņu ar sabiedrību un iedzīvotāju ievēlētiem pārstāvjiem. Sabiedrības uzticēšanās ECB būs būtiska arī nākotnē. Tāpēc ECB joprojām ir apņēmības pilna aktīvi veidot konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu un eurozonas iedzīvotājiem.

10.2. Starptautiskās attiecības

G20

Pasaules tautsaimniecību Indijas G20 prezidentūras laikā 2023. gadā joprojām negatīvi ietekmēja Krievijas karš pret Ukrainu un pēdējā ceturksnī – ar konfliktu Tuvajos Austrumos saistītā paaugstinātā nenoteiktība. G20 valstu finanšu ministri un centrālo banku prezidenti risināja ar globālās izaugsmes tempa kritumu, inflācijas spiediena pastiprināšanos un enerģijas cenu svārstībām saistītās problēmas. Lai gan dalībvalstu nesaskaņas par ģeopolitiskiem jautājumiem neļāva sniegt paziņojumus 2023. gada februāra un jūlija sanāksmēs, G20 valstu vadītāju Ņūdeli pieņemtajā kopīgajā deklarācijā, kā arī pieņemtajā lēmumā par Āfrikas Savienības turpmāku atzīšanu par pastāvīgu G20 dalībnieci tika uzsvērti dalībvalstu centieni saglabāt foruma efektivitāti un iekļautību. ECB atzinīgi vērtēja un atbalstīja Indijas prezidentūras laikā pieņemtās iniciatīvas uzlabot banku un nebanku sektora tiesisko regulējumu, veicināt pārrobežu maksājumu plūsmu un panākt vienošanos par G20 valstu kriptoaktīvu ekosistēmu radīto risku ierobežošanas plāna izstrādi. ECB arī atbalstīja G20 valstu centienus palielināt ilgtspējīgu finansējumu no privātajiem un valsts avotiem, lai nodrošinātu globālo pāreju uz neto nulles emisiju saimniecisko darbību. Ņemot vērā digitālā euro projektu, ECB skatījumā augsta prioritāte bija arī G20 valstu diskusijām par centrālo banku digitālo valūtu dizaina izvēli un aizsardzības pasākumiem.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

ECB turpināja aktīvi piedalīties Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un citos forumos notikušajās diskusijās par starptautisko monetāro un finanšu sistēmu, tādējādi veicinot centrālās bankas skatpunkta ietveršanu šajos forumos paustajā vienotajā Eiropas nostājā.^[79] 2023. gadā galvenās tēmas bija SVF kvotu pārskatīšana, SVF aizdevumu politikas un instrumentu kopuma korekcijas, kā arī jautājumi, kas saistīti ar speciālajām aizņēmuma tiesībām (SDR) un to novirzīšanu.

SVF Izpilddirektoru valde 2023. gada 15. decembrī pabeidza 16. vispārējo kvotu pārskatu un apstiprināja dalībvalstu kvotu palielināšanu par 50 %. Tādējādi SVF kopējais kvotu apjoms sasniegs 715.7 mljrd. SDR.^[80] Palielinātais kvotu apjoms dalībvalstīm tiks piešķirts proporcionāli to esošajām kvotu daļām. Tika ieviestas SVF instrumentu kopuma korekcijas. Tās ļāva fondam arī turpmāk sniegt atbalstu Ukrainai.^[81] 2023. gada marta beigās Paplašinātajā aizdevumu programmā Ukrainai tika apstiprināta 48 mēnešu vienošanās.^[82] SVF arī turpināja stiprināt sava instrumentu kopuma preventīvo lomu un elastību, 2023. gada oktobrī pabeidzot piesardzības instrumentu pārskatīšanu. 2023. gada beigās SVF aizdevumu apjoms saglabājās tuvu vēsturiski augstākajam līmenim: kopējais Vispārējo resursu konta neatmaksātā kredīta atlikums bija aptuveni 92 mljrd. SDR, un riska darījums ar Fonda lielāko aizņēmēju veidoja vienu trešdaļu no šīs summas.

Pēc tam, kad 2021. gadā tika piešķirts 650 mljrd. ASV dolāru SDR, lai apmierinātu ilgtermiņa globālo vajadzību pēc papildu rezervju veidošanas, kas valstīm arī palīdzēja pārvarēt pandēmijas sekas, centieni novirzīt SDR vai līdzvērtīgus resursus, lai turpinātu palīdzēt jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīm un valstīm ar zemiem ienākumiem, sasniedza pavērsiena punktu 2023. gada jūnijā, kad tika sasniegts globālais mērķis mobilizēt 100 mljrd. ASV dolāru. ES dalībvalstis sniedza nozīmīgu ieguldījumu šajos centienos – vairāk nekā 31 % no saistībām. Globālais mērķrādītājs lielākoties attiecas uz SVF Noturības un ilgtspējības trastu un Nabadzības samazināšanas un izaugsmes trastu. ECB arī turpināja atbalstīt starptautiskās iniciatīvas, lai palīdzētu mazāk aizsargātajām valstīm novērst parāda līmeņa izraisīto ievainojamību, īpaši ieviešot vienotu parādu atmaksas kārtību G20 valstīs.

11. Labas pārvaldības, sociālās un vides ilgtspējības veicināšana

ECB veic nozīmīgu darbu vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējības (ESG) jomā. ECB kā publiskai institūcijai tas ietver tās pārskatatbildību pret Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem un viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, komunikāciju un sadarbību ar dažādām auditorijām, ievērojot augstākā līmeņa ētikas standartus un caurredzamības principus, motivējot darbiniekus un veicinot viņu labbūtību, kā arī pievēršot uzmanību ar klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi un klimata un vides riskiem saistītajiem jautājumiem.

11.1. Aktualizēta informācija par vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem

Pārskatu par galvenajām norisēm ESG jomā 2023. gadā papildina citas šā gada pārskata iedaļas un papildu informācija, kas pieejama ECB tīmekļvietnē (11.1. tabula).

11.2. un 11.3. iedaļā izklāstīts ECB kā Eiropas institūcijas darbs, lai 2023. gadā pastāvīgi stiprinātu savas pārvaldības sistēmas un veicinātu caurredzamību un saikni ar iedzīvotājiem. 11.2. iedaļā aprakstīti ECB centieni stiprināt Eiropas un starptautisko sadarbību ētikas, integritātes un godprātīgas rīcības jomā, tādējādi reaģējot arī uz sabiedrības intereses palielināšanos par šo jomu.^[90] 11.3. iedaļā aprakstīti ECB saskaņotie centieni nepārprotami izskaidrot savu politiku augstas inflācijas periodā, vēršoties pie dažādām auditorijām un kliedējot iedzīvotāju paustās bažas par mūsu valūtas nākotni. 11.4. iedaļā uzskaitītas svarīgākās 2023. gadā vērotās norises, kas ietekmēja ECB cilvēkresursu vadību, kā arī sniegta jaunākā informācija par daudzveidības un iekļautības koordinatora un mediatora iecelšanu. Visbeidzot, 11.5. iedaļā aplūkots ECB darbs klimata pārmaiņu un vides jomā un sniegta sīkāka informācija par specializētākām publikācijām šajā jomā.

Kā aprakstīts ECB 2023. gada finanšu pārskatu iedaļā par risku pārvaldību, ECB savā risku pārvaldības regulējumā attiecībā uz finanšu un nefinanšu riskiem iekļauj ESG riskus.

Klimata pārmaiņu stresa testu veikšana tika uzsākta 2022. gadā, un kopš tā laika tā ir kļuvusi par ierastu praksi. Stresa testi tiek veikti to pasākumu ietvaros, kas vērsti uz pakāpenisku klimata pārmaiņu risku integrēšanu vispārējā risku pārvaldības regulējumā. Savā pirmajā Eurosistēmas bilances klimata pārmaiņu risku stresa testā ECB novērtēja Eurosistēmas finanšu risku profila jutīgumu pret klimata pārmaiņām un tādējādi uzlaboja Eurosistēmas klimata risku novērtēšanas spējas. Rezultāti sniedza pirmo aplēsi par klimata pārmaiņu riska ietekmi uz ECB bilanci.

11.2. Ētikas un integritātes standartu stiprināšana

ECB Atbilstības un pārvaldības biroja (CGO) pienākums ir veikt atbilstīgu ētikas un pārvaldības noteikumu izstrādi un to ievērošanas monitoringu. 2023. gadā jaunās iniciatīvas bija vērstas uz uzlabotas apmācības pieredzes nodrošināšanu darbiniekiem – no ievadkursiem un e-mācību programmām jaunajiem darbiniekiem līdz kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem ilgāk strādājošiem darbiniekiem un specializētiem mācību kursiem, lai apmierinātu konkrētu darbības funkciju vajadzības. Sešu līdz astoņu nedēļu laikā pirms un pēc Vispasaules ētikas dienas tika organizēti arī dažādi informatīvie projekti, lai pievērstu ECB darbinieku uzmanību ētikas noteikumu ievērošanai un informētu sabiedrību par ECB koncentrēšanos uz šiem jautājumiem. CGO turpināja uzlabot un pilnveidot savus procesus, nodrošināt darbiniekiem iespēju ērti saņemt konsultācijas par ētikas jautājumiem un ievērot ECB ētikas standartus.

Lielāka informētība ētikas un integritātes jomā un iespēja ērti saņemt konsultācijas par ētikas jautājumiem noteica būtisku pieprasījumu skaita pieaugumu – no 1690 pieprasījumiem 2022. gadā līdz 2767 pieprasījumiem 2023. gadā (11.1. att.).

Atbilstības pārbaudes, kas veiktas ar auditorsabiedrības atbalstu, apstiprināja ECB darbinieku un ECB augstākā līmeņa amatpersonu vispārējo atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem.

11.1. attēls

Pārskats par 2023. gadā saņemto ECB darbinieku pieprasījumu tēmām

Neatkarīga Ētikas komiteja papildina ECB pārvaldības struktūru. Tā sniedz konsultācijas ECB augstākā līmeņa amatpersonām par ētikas jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar privātām darbībām un ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām, un novērtē viņu iesniegtās interešu deklarācijas. Turklāt Ētikas komiteja monitorē Eiropas un starptautiskās norises ētikas un godprātīgas rīcības jomā. Tā arī sniedz konsultācijas par ECB augstākā līmeņa amatpersonu ētikas regulējuma vēlamajiem uzlabojumiem, piemēram, par nesenajiem privāto finanšu darījumu noteikumu papildinājumiem.

Ētikas un atbilstības komiteja turpināja sniegt atbalstu nacionālajām centrālajām bankām un nacionālajām kompetentajām iestādēm 2021. gadā pieņemto ētikas pamatnostādņu ieviešanā, kā arī norādījumus par ētikas standartu saskaņotu un konsekventu interpretāciju visā Eurosistēmā. Turklāt Komiteja organizēja sesijas par abas puses interesējošām tēmām. Tajās piedalījās vairāk nekā 50 dažādu valsts iestāžu un organizāciju, lai pēc iespējas labāk izmantotu viedokļu dažādību un gūtu no tās labumu.

Eiropas līmenī ECB 2023. gadā turpināja aktīvi piedalīties notiekošajās iestāžu sarunās par neatkarīgas ES ētikas struktūras izveidi.

Starptautiskā līmenī ECB bija cieši iesaistīta zināšanu apmaiņā un standartu noteikšanā Daudzpusēju organizāciju ētikas tīklā, gan uzņemoties tīkla priekšsēdētāja vietnieka lomu, gan piedaloties sanāksmēs un gadskārtējā konferencē. ECB sniedza ieguldījumu arī pirmajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijas īstenošanas pārskatīšanas mehānismā.

11.3. Komunikācija par ECB politiku un tās caurredzamība

Sarūkošā, bet joprojām pārāk augstā inflācija un arvien jūtamākā ECB īstenotās politikas stingrības palielināšanas ietekme uz tautsaimniecību ECB 2023. gadā radīja sarežģītu vidi komunikācijai. Ārkārtējas nenoteiktības un dzīves dārdzības krīzes apstākļos ECB komunikācijai bija jābūt vērstai uz iedzīvotāju un uzņēmumu pārliecināšanu par tās apņēmību nodrošināt inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī un spēju to paveikt, izmantojot ECB rīcībā esošos galvenos politikas instrumentus.

Tāpēc ECB pastiprināja komunikāciju par tās īstenoto monetāro politiku. Tā kā monetārās politikas stingrības palielināšana sāka radīt paredzēto pieprasījuma krituma ietekmi, bija svarīgi izskaidrot ECB lēmumus un vēlreiz uzsvērt, ka tās primārais uzdevums ir samazināt inflāciju. Līdztekus vairākām ECB lēmumu pieņēmēju publiskajām runām vairākos ECB bloga ierakstos tika skaidrots, kā inflācija ietekmē reālos ienākumus un kāda ir valdību strukturālās politikas nozīme inflācijas problēmu risināšanā, kā arī tika sniegts analītisks ieskats par rekordaugsto darbaspēka līdzdalības līmeni. ECB raidierakstos tika aprakstīti inflācijas noteicējfaktori, bet īpašajos vasaras skolas raidierakstos tika sīkāk aplūkota ECB loma cenu stabilitātes nodrošināšanā.

ECB vienlaikus bija jāatbild uz pamatotiem jautājumiem par to, kāpēc ECB nebija prognozējusi inflācijas kāpumu un kāpēc tās makroekonomiskajās iespēju aplēsēs tas nebija atspoguļots. Eurosistēmas iespēju aplēšu skaidrība un precizitāte ir īpaši svarīga, lai nostiprinātu gaidas un stiprinātu ECB politikas uzticamību. Tāpat, lai veicinātu uzticēšanos, bija svarīgi izskaidrot dažādos nenoteiktības avotus un komunicēt cieņpilni.

Agrāk pieņemto monetārās politikas lēmumu, īpaši apjomīgo aktīvu iegāžu, rezultātā ECB un citas centrālās bankas visā Eurosistēmā 2023. gadā saskārās ar savās bilancēs iekļautajiem zaudējumiem. ECB pielika īpašas pūles, lai skaidrojošajos rakstos darītu zināmu, piemēram, to, kā veidojas centrālo banku peļņa un zaudējumi. Tas arī ļāva ECB minētos zaudējumus iztirzāt daudzu gadu laikā gūtās būtiskās peļņas kontekstā un uzsvērt, ka ECB uzdevums ir nevis gūt peļņu, bet pieņemt tādus monetārās politikas lēmumus, kas veicina tās cenu stabilitātes mērķa sasniegšanu.

Turpmākie 2023. gadā īstenotie ārkārtas komunikācijas pasākumi bija veltīti mūsu valūtas nākotnei gan skaidrās naudas, gan digitālās naudas veidā.

ECB nolēma, ka trešā izlaiduma euro banknošu dizaina izstrādes procesā ir jāiesaista plašāka sabiedrība. Tāpēc eiropieši visā eurozonā tika aicināti piedalīties tiešsaistes apsekojumā par nākamā banknošu izlaiduma tēmām, kurā tika dota iespēja izvēlēties vienu no septiņām banknošu dizaina tēmām. Apsekojumā piedalījās vairāk nekā 365 000 iedzīvotāju no visas eurozonas, un viņu vēlmes tika ņemtas vērā, Padomei izvēloties tēmas "Eiropas kultūra" un "Upes un putni" nākotnes banknošu dizainam. Komunikācija un informācijas izplatīšana par nākamo banknošu izlaidumu stiprināja vēstījumu, ka ECB un Eurosistēma saglabā apņemšanos nodrošināt skaidro naudu.

Paust savu apņemšanos nodrošināt skaidro naudu 2023. gadā bija īpaši svarīgi, jo ECB gatavojas iespējamajai digitālā euro ieviešanai.

Padome 2023. gada oktobrī nolēma noslēgt digitālā euro projekta izpētes posmu un pāriet uz sagatavošanas posmu. Šo soli papildināja daudzpusīga un daudzvalodu komunikācijas kampaņa, kas ietvēra dažādus komunikācijas kanālus un produktus visās eurozonas valstīs, t. sk. oficiālo digitālā euro projektam veltīto vietni LinkedIn sociālajā tīklā un īpašu digitālā euro projektam veltītu tīmekļvietni. Kampaņas ietvaros uzmanība tika pievērsta digitālā euro ieviešanas priekšrocībām un nozīmei, bažām par privātumu un skaidrās naudas un jaunās digitālās valūtas kā likumīga maksāšanas līdzekļa lomai. Papildus komunikācijai ar nozares pārstāvjiem, politikas veidotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, ECB, izmantojot inovatīvu pieeju, uzrunāja arī attiecīgos tiešsaistes satura veidotājus. Mērķis bija mudināt digitālos uzņēmējus, kuri darbojas naudas un finanšu jomā, izklāstīt digitālā euro pamatojumu un izskaidrot tā iezīmes tiešsaistes sekotājiem un abonentiem.

Kopumā šie kopīgie centieni un attiecīgi plašais atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos palīdzēja popularizēt digitālā euro projektu un veidot labāku izpratni par to. Analīze liecina, ka, lai gan sākotnēji par digitālo euro vairāk interesējās jaunākā eiropiešu paaudze, ir pieaugusi visu vecuma grupu informētība un izpratne par to.

2023. gads arī bija gads, kurā ECB svinēja savu 25. gadadienu. Šajā sakarā ECB organizēja pasākumu, kurā piedalījās Eiropas Savienības institūciju, ECB uzņēmējvalsts – Vācijas – un citu eurozonas valstu pārstāvji, kā arī divi bijušie ECB prezidenti – Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) un Mario Dragi (Mario Draghi). Turklāt 2023. gada beigās un 2024. gada sākumā ECB kopā ar citām ES iestādēm kopīgi atzīmēja euro ieviešanas 25. gadadienu. Šie vēsturiskie atskaites punkti ļāva ECB uzsvērt vienotās valūtas panākumus, priekšrocības, ko tā sniedz Eiropas iedzīvotājiem kā stabilitātes garants visā pasaulē un Eiropas vienotības simbols.

Lai veidotu ciešāku saikni, īpaši ar gados jaunākiem cilvēkiem, ECB 2023. gadā sociālajos plašsaziņas līdzekļos organizēja kampaņu "Mēs rūpējamies par stabilitāti". Tās mērķis bija interaktīvā un personiskā veidā izskaidrot galvenos ECB un tās darbības aspektus: cenu stabilitātes mērķi, banku uzraudzības lomu un to, kā ECB lēmumi ietekmē ikdienas dzīvi. Kampaņas ieraksti tika aplūkoti 166 miljonus reižu un sasniedza 43 miljonus jauniešu.

ECB dokumentu publiska pieejamība ir neatņemama ECB caurredzamības politikas sastāvdaļa. Tā veicina ECB atvērtību un stiprina tās demokrātisko leģitimitāti.

2023. gadā ECB saņēma vairāk informācijas pieprasījumu (73 informācijas pieprasījumus) piekļuvei dokumentiem (2022. gadā – 63 pieprasījumus). Lai gan informācijas pieprasījumi joprojām aptvēra plašu tēmu loku, t. sk. uzraudzības jautājumus vai augsta līmeņa iniciatīvas – piemēram, digitālā euro projektu –, ievērojami palielinājās pieprasījumu skaits piekļuvei dokumentiem par institucionāliem un pārvaldības jautājumiem. Tas atspoguļo lielāku sabiedrības interesi par tiem.

Atbilstoši ECB apņēmībai nodrošināt caurredzamību dokumenti, kas publiskoti, sniedzot atbildes uz pieprasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi, kopumā bija pieejami ECB dokumentu publiskajā reģistrā. Turklāt, lai uzlabotu caurredzamību, ECB sagatavoja pārskatu par tematiem, uz kuriem attiecas pieprasījumi par piekļuvi dokumentiem, ko ECB saņēmusi kopš 2004. gada.

Eiropas Ombuda birojs nekonstatēja administratīvas kļūmes, kuras ECB būtu pieļāvusi, apstrādājot pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi.

ECB iniciatīvas veicināt caurredzamību, atvērtību un saikni ar iedzīvotājiem tika atzītas, izvirzot kandidātus Eiropas Ombuda 2023. gada Labas pārvaldības balvai par "palīdzību ES iedzīvotājiem izprast monetāro politiku augstas inflācijas laikā".

11.4. Mūsu darbinieku izaugsmes veicināšana darbam Eiropas iedzīvotāju interesēs

Saistībā ar pakāpenisku atgriešanos birojā, sākot ar 2022. gadu, ECB koncentrējās uz politiku un programmām, kas veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvarošanu, darbinieku profesionālo izaugsmi un organizatorisko noturību. 2023. gada janvārī tika ieviesta jauna attālinātā darba politika, kas darbiniekiem un stažieriem ļauj izmantot elastīga darba laika iespējas. 2023. gadā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma iestādēm tika izstrādāta jaunā virtuālā mācību platforma EUREKA, lai vēl vairāk paplašinātu mācību un mobilitātes iespējas. Atbilstoši mērķim iedibināt iekļautības kultūru ECB iecēla amatā mediatoru un cilvēkresursu daudzveidības un iekļautības konsultantu.

Darba kultūra

Pēc pārejas posma 2022. gadā ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā jauna attālinātā darba politika. Pamatojoties uz kopumā pozitīvo pieredzi attālinātā darba laikā, jaunā politika darbiniekiem piedāvā elastīgā attālinātā darba iespējas. Tā ļauj visiem ECB darbiniekiem un stažieriem veikt darbu attālināti līdz 110 dienām gadā, ja tas atbilst darba vajadzībām.

11.1. attēls

ECB darbinieku attālinātais darbs 2023. gadā

ECB augstu vērtē darbinieku uzklausīšanu un 2023. gada sākumā veica pulsa apsekojumu. Apsekojuma rezultāti liecināja, ka darbinieki joprojām bija iesaistīti, apņēmības pilni un jutās piederīgi ECB. Tomēr vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu darba kultūru. Pēc apsekojuma Valde atbalstīja iniciatīvu veicināt tādas organizācijas kultūras izkopšanu, kas darbiniekiem ļauj mācīties efektīvi reaģēt uz neatbilstošu rīcību. Tika ieviesti interaktīvi darbsemināri, lai palīdzētu stiprināt viedokļa paušanu veicinošu kultūru un sastrādāšanos.

Talantu attīstība

2023. gads bija nozīmīgs darbinieku mobilitātes iespēju izmantošanai ECBS un VUM ietvaros. ECB jaunā mācību platforma EUREKA pirmo reizi piedāvāja centralizētu skatījumu uz mācību un mobilitātes iespējām citās ECBS un VUM iestādēs. EUREKA veicina zināšanu apmaiņu un sadarbību. Tā ir pieejama ECB darbiniekiem, kā arī visiem ECBS un VUM darbiniekiem. 2023. gadā uzsāktās Šūmana programmas piektā projektu pieteikumu konkursa ietvaros darbiniekiem tika piedāvātas stažēšanās iespējas 41 projektā, dodot viņiem iespēju tikt norīkotiem uz ECB, valstu kompetentajām iestādēm (VKI) un nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Īpašas VUM apmaiņas programmas ietvaros ECB turpināja arī darbinieku apmaiņu ar vairākām VKI un Eiropas institūcijām. Līdz 2023. gada beigām bija notikuši deviņi darbinieku apmaiņas braucieni uz divām VKI (Banco de España un Francijas Prudenciālās uzraudzības un noregulējuma iestādi) un vienu aģentūru (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi).

ECB turpināja Līderības izaugsmes programmas īstenošanu, lai attīstītu līderības prasmes un tās efektivitāti. Turklāt tā organizēja pēdējās septiņas Sieviešu līderības programmas – veiksmīgas programmas, kuras īstenošana tika uzsākta 2014. gadā un kuras mērķis ir panākt lielāku sieviešu pārstāvību ECB, – kohortas. Vēl viena svarīga attīstības iespēja tika piedāvāta mentorēšanas portāla veidā, kas ļauj darbiniekiem un stažieriem piedāvāt mentorēšanu un meklēt mentorus. Līdz 2023. gada beigām tajā tika reģistrēts gandrīz 100 mentoru un mentorējamo attiecību.

ECBS un VUM mācīšanās un izaugsmes stratēģijas ietvaros tika uzsāktas turpmākas galvenās iniciatīvas. VKI un NCB tika piesaistītas EUREKA, kas nodrošina piekļuvi dažādām ECBS un VUM mācīšanās un izaugsmes iespējām. 2023. gada oktobrī tika uzsākta Centrālo banku un banku uzraudzības vadītāju izglītības pamatprogrammas īstenošana. Gada gaitā notika divi veiksmīgi hakatoni, kuros piedalījās ECBS un VUM pārstāvji. Februārī notika pirmais hakatons par decentralizētām finansēm, savukārt otrais hakatons par klimata pārmaiņām tika organizēts novembrī ECB telpās.

Piedāvājot stažēšanās programmu, ECB veicina jauno absolventu integrāciju Eiropā un dod viņiem iespēju apgūt praktisko pieredzi un praksē izmantot studiju laikā iegūtās zināšanas. Vienlaikus ECB gūst labumu no stažieru zināšanām par pašreizējo akadēmisko pētniecību, kā arī smeļas iedvesmu no to entuziasma un jaunām idejām. Ar 2023. gada 1. decembri stažēšanās dotācija tika palielināta līdz 1170 euro mēnesī, bet doktorantūras studentiem, kuri vismaz divus gadus studē doktorantūrā un ir pieteikušies šī līmeņa stažēšanās vakancēm, – līdz 2120 euro. Stažieri saņem arī izmitināšanas pabalstu.

Daudzveidība un iekļautība

Eiropas sabiedrības atspoguļošana un iekļautības kultūras iedibināšana prasa laiku. Lai to panāktu, ECB stiprināja savu institucionālo bāzi, atbalstot sešus zemākā līmeņa daudzveidības un iekļautības tīklus, īstenojot darbinieku, komandu un vadītāju iekļautības mācību programmu. Lai nodrošinātu kultūru, kuras pamatā ir iekļautība, savstarpēja cieņa un psiholoģiskā drošība, tika izveidoti divi jauni amati: ar 2023. gadu darbu sāka jaunais mediators, kurš veido dialogu, novērš un risina nesaskaņas darbavietā, un jaunais cilvēkresursu daudzveidības un iekļautības konsultants, kurš aplūko visas ar cilvēkiem un kultūru saistītās tēmas caur daudzveidības un iekļautības prizmu.

Visu 2023. gadu ECB darba kārtībā svarīga loma bija dzimumu daudzveidībai un vienlaikus arī visiem citiem daudzveidības aspektiem, kā arī iekļautības kultūras veicināšanai. To atspoguļo EDGE Move & EDGEplus sertifikācija, ECB progress 2020.–2026. gada dzimumu daudzveidības mērķu sasniegšanā, apmaksāta bērna kopšanas atvaļinājuma ieviešana otram vecākam, stažēšanās izmēģinājuma projekta īstenošana kandidātiem ar autiskā spektra traucējumiem, izpratnes vairošanas sesijas un pasākumi saistībā ar rasi un etnisko piederību, sabiedrotību, invaliditāti un LGBT+ kopienas iekļaušanu.

Piesaistot labākos Eiropas talantus, ECB piedalījās vairākos karjeras gadatirgos nepietiekami pārstāvētajām grupām, piemēram, ADAN (Afro Deutsches Akademiker Netzwerk) organizētajā Eiropas lielākajā karjeras gadatirgū cilvēkiem ar tumšu un atšķirīgu ādas krāsu, LGBT+ karjeras gadatirgū Sticks & Stones, kā arī herCAREER gadatirgū sieviešu profesionālās karjeras virzībai. Lai piesaistītu kandidātus ar invaliditāti, ECB popularizēja savas vakances myAbility platformā. Paaugstinot sieviešu līdzdalības līmeni un iekļaujot sievietes no dažādām sociālajām un ekonomiskajām grupām, ECB turpināja piedāvāt ECB stipendiju sievietēm. Turpinot apliecināt solidaritāti un atbalstu, ECB uzsāka stipendiju programmas īstenošanu 15 studentiem no Ukrainas, kuri Ukrainā tika uzņemti maģistrantūrā.

11.2. attēls

ECB darbinieku skaits skaitļos

11.5. Vides un klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana

Klimata pārmaiņas rada arvien vairāk izaicinājumu, un jo ilgāk mēs gaidām, lai samazinātu oglekļa dioksīda emisijas un pārietu uz zaļāku ekonomiku, jo lielākas ir izmaksas.^[91],[92] Neraugoties uz panākto progresu, pasaule joprojām nespēj ierobežot globālās temperatūras paaugstināšanos līdz 1.5 °C virs līmeņa, kāds bija pirms industriālā laikmeta.^[93] Tas nozīmē, ka ar klimata pārmaiņām un pēkšņu pāreju saistītie riski pieaug, ietekmējot monetāro politiku un finanšu un banku sistēmas stabilitāti. ECB pilnvaru īstenošanai tai ir būtiski izprast klimata pārmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību un finanšu nozari.

Tāpēc ECB klimata pārmaiņu centra vadībā un sadarbībā ar iekšējām iesaistītajām pusēm un Eurosistēmu, iesaistot attiecīgās komitejas un organizējot īpašus ar klimata jautājumiem saistītus forumus, turpināja izstrādāt klimata programmu. 2023. gadā ECB turpināja integrēt Eiropas Klimata aktā noteiktos mērķus un vides apsvērumus savos stratēģijas noteikšanas, projektu un politikas veidošanas procesos.

Pagājušajā gadā ECB izstrādāja savu klimata un dabas aizsardzības plānu 2024.–2025. gadam, kurā izklāstītas darbības, kas tiks veiktas, lai sasniegtu stratēģiskos klimata mērķus. Tā noteica arī trīs galvenās darbības jomas: pārejas uz zaļo ekonomiku veicināšanu, izpratnes par klimata pārmaiņu augošo fizisko ietekmi vairošanu un darba ar dabas riskiem turpināšanu.

Spilgtākie notikumi ar klimata pārmaiņām saistītajā darbā

Konkrēti panākumi tika gūti vairākās jomās, aptverot plašu ECB uzdevumu loku (11.3. att.).

Īstenojot monetāro politiku, ECB 2023. gada martā publicēja pirmo ar klimatu saistīto finanšu informāciju par Eurosistēmas uzņēmumu sektora aktīvu turējumiem. Atkārtotas ieguldīšanas oglekļa dioksīda emisiju intensitāte 12 mēnešos pēc novirzītās atkārtotas ieguldīšanas uzsākšanas 2022. gada oktobrī saruka par vairāk nekā 65 %. Februārī, kad Padome nolēma samazināt Eurosistēmas vērtspapīru turējumus, tā nostiprināja novirzīšanas parametru. Kopš jūlijā tika pārtraukta atkārtotā ieguldīšana aktīvu iegādes programmas ietvaros, turpinās uzņēmumu aktīvu atkārtoto iegāžu novirzīšana pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros. 2023. gada oktobrī, pirmo reizi pārskatot klimatrīcības novērtējuma metodoloģiju, tika secināts, ka ar regulējumu ir sasniegti tajā paredzētie mērķi un ka tā pamatelementi tiktu saglabāti. Paredzams, ka uzņēmumu sektora portfeļu dekarbonizācija turpināsies visu 2024. gadu, lai veicinātu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu. Turklāt Eurosistēma turpināja sagatavošanās darbu, lai savā nodrošinājuma sistēmā ņemtu vērā klimata pārmaiņu apsvērumus un uzlabotu riska novērtējumu un pārvaldību.

11.3. attēls

Pārskats par galvenajām darbībām klimata pārmaiņu jomā

Plašs analītiskais darbs palīdzēja informēt politikas veidotājus, finanšu nozari un sabiedrību par klimata pārmaiņu ekonomisko un finansiālo ietekmi un to ietekmi uz ECB uzdevumu izpildi.^[94] ECB 2023. gadā turpināja novērtēt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku mazināšanas politikas makroekonomisko ietekmi un īpaši zaļo fiskālo pasākumu ietekmi uz Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēsēm. Uz modeli balstīta analīze par oglekļa cenas noteikšanas ekonomisko ietekmi liecināja par nelielu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. "Apsekojuma par finansējuma pieejamību uzņēmumiem" un banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultāti liecina, ka eurozonas uzņēmumi veic ieguldījumus pārejas posmā un ka uzņēmumiem ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kuriem nav ticamu pārejas plānu, banku kreditēšanas nosacījumi ir stingrāki. Attiecībā uz ietekmi uz monetāro politiku nesenajā analīzē tika pētīta klimata pārmaiņu ietekme uz monetārās politikas transmisijas mehānismu, un konstatēts, ka, lai gan pāreja palielina kredītu izmaksas un samazina visu uzņēmumu kreditēšanas aktivitāti, tās ierobežojošo ietekmi mazāk izjūt uzņēmumi ar zemu emisiju līmeni un uzņēmumi, kuri apņēmušies panākt dekarbonizāciju. Vairākos pētījumos pētīta saikne starp klimata pārmaiņām un inflāciju, secinot, ka augstāka temperatūra var palielināt pārtikas cenu inflāciju, bet karstāku vasaru pieprasījuma puses ietekme ilgākā termiņā var mazināt inflāciju, un ietekme dažādās eurozonas valstīs ir asimetriska (sk. 1. ielikumu). ECB arī veicināja izpratni par to, kā klimata pārmaiņas ietekmē potenciālo izlaidi.

Lai uzlabotu klimata datu pieejamību, Eiropas Centrālo banku sistēma publicēja ar klimata pārmaiņām saistītus ilgtspējīga finansējuma, siltumnīcefekta gāzu emisiju un fizisko risku rādītājus (sk. 7.2. iedaļu).

ECB turpināja izstrādāt savu stresa testu metodoloģiju, lai pētītu plašākas tautsaimniecības noturību pret dažādiem pārejas scenārijiem un uzraudzīto banku gatavību tikt galā ar klimata risku izraisītajiem finanšu un ekonomiskajiem satricinājumiem. 2023. gadā ECB vadīja Finanšu sistēmas zaļināšanas tīkla scenāriju izstrādes un analīzes darbības virzienu, nākot klajā tā ilgtermiņa makrofinansiālo klimata scenāriju ceturtajam publiskojumam. Scenāriji sniedz sākotnēju, vienotu modeli tautsaimniecības un finanšu sistēmas klimata risku analīzei. Regulējumā ir atzīta klimata un ekonomiskās modelēšanas nenoteiktība un ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz lūzuma punktiem. Sadarbībā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi ECB izstrādāja politikas iespējas klimata apdrošināšanas aizsardzības nepietiekamības mazināšanai, ņemot vērā, ka pašlaik ir apdrošināta tikai viena ceturtdaļa ar klimata pārmaiņām saistīto katastrofu zaudējumu ES. ECB analizēja arī to valstu klimata pārmaiņu riskus, kas var negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti un fiskālos izdevumus. ECB un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija publicēja ziņojumu, kurā apkopoti pierādījumi par svarīgākajiem finanšu stabilitātes rādītājiem un izstrādāts makroprudenciālās uzraudzības regulējums klimata risku novēršanai. Ziņojumā arī norādīts, ka lielā ekonomiskā atkarība no dabas ekosistēmām varētu saasināt ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu stabilitātes riskus.

ECB banku uzraudzībā, lai gan Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros uzraugāmās kredītiestādes panāca būtisku progresu savā klimata pārmaiņu un vides risku pārvaldības praksē, vairākas iestādes nesasniedza 2023. gada martā plānoto progresu. ECB turpinās cieši monitorēt banku progresu un, ja nepieciešams, veikt izpildes pasākumus.^[95]

Gadu gaitā ECB pastāvīgi uzlabojusi euro banknošu drošību un ilgtspējību visā skaidrās naudas aprites ciklā.^[96] 2023. gadā tā publicēja pētījumu par euro banknošu kā maksājumu instrumenta vidisko pēdu. Nākotnes euro banknotes tiek izstrādātas atbilstoši ekodizaina principiem. Tas nozīmē, ka vides aspekti tiek ņemti vērā visos banknošu izstrādes procesa posmos (sk. 6.2. iedaļu).

Kopš 2021. gada ECB darbinieki piedalījušies mācību kursos un daudzpusējos tehniskos semināros ar centrālajām bankām un ieinteresētajām pusēm ārpus Eiropas Savienības. Tā piedalījās arī daudzās darba grupās un pasākumos ar centrālajām bankām un citām iestādēm, kā arī forumos, lai īstenotu klimata programmu un piedalītos regulārā viedokļu apmaiņā. To vidū ir NGFS, Finanšu stabilitātes padome, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Eiropas uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Starptautisko norēķinu banka, G7, G20 un Starptautiskais Valūtas fonds.

Inovatīvie pētījumi par riskiem, kas saistīti ar dabu, parādīja, ka ekosistēmu degradācija radīs problēmas uzņēmumiem un, iespējams, izplatīsies bankās, jo gandrīz 75 % no uzņēmumiem izsniegtajiem aizņēmumiem eurozonā (gandrīz 3.24 trilj. euro) tiek izsniegti aizņēmējiem, kas lielā mērā atkarīgi no ekosistēmu pakalpojumiem. Turklāt ECB pirmo reizi izpētīja pārejas riskus un klimata un dabas saikni. Ņemot vērā klimata pārmaiņas un zemes izmantošanas pārmaiņas kā galvenos bioloģiskās daudzveidības zuduma cēloņus, eurozonas uzņēmumu ietekme uz dabu ir līdzvērtīga "neskarto" biotopu zudumu platībai 582 milj. hektāru apmērā visā pasaulē. Pētījumā uzsvērts, cik svarīgi ir integrēt klimata pārmaiņas un dabas zudumus riska novērtēšanas sistēmās, jo tās ir nesaraujami saistītas.

ECB 2023. gada martā sāka publicēt ikgadējo ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu informāciju par tās ar monetāro politiku nesaistīto aktīvu portfeļiem papildus gadskārtējai vides deklarācijai, kas kopā sniedz pārskatu par ECB darbības ietekmi uz vidi un tās finansēto oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī ar to saistītajiem mērķrādītājiem.^[97] Aktualizēti dati par ECB sniegumu vides aizsardzības jomā 2023. gadā būs pieejami 2024. gadā.

12. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

Eiropas Centrālā banka 1998. gada 1. jūnijā sāka darbu kā eurozonas centrālā banka ar skaidru uzdevumu nodrošināt centu stabilitāti. ECB 2023. gadā svinēja savu 25. gadadienu. Tā bija lieliska iespēja atskatīties uz daudzajiem iestādes panākumiem, kas gūti tās pastāvēšanas laikā. Šajā iedaļā pieredzē dalās ECB kolēģi, kuri sākuši darbu Eiropas Monetārajā institūtā (iestādē, kas bija ECB priekštecis) un turpinājuši to ECB līdz pat šim brīdim. Proti, viņi apraksta savu darba pieredzi jaunā iestādē, kurā valdīja jaundibināta uzņēmuma gars, un savu ieguldījumu daudzos būtiskos notikumos – ECB ļoti ātri ieņēma savu vietu citu iestāžu vidū un laika gaitā turpināja attīstīties.

Rita Čodurī (Rita Choudhury), Statistikas ģenerāldirektorāta vecākā grupas vadītāja, ekonomiste statistiķe

Manu profesionālo izaugsmi ļoti veicinājusi karjeras attīstība ECB. Uzsākot jaunu darbu un pārceļoties uz jaunu valsti, spēru drosmīgu soli. Pievienojos ECB pārmaiņu brīdī kā jauna pētniece analītiķe darbam statistikas jomā, kura nepārtraukti attīstās. Tā kā ECB tolaik bija tikai daži simti darbinieku, bija nepieciešama pilnīga iesaiste – katrs no mums izpildīja vairākas funkcijas. Katru dienu man bija dažādi pienākumi: apspriedos par prasībām dažādās politikas jomās, izstrādāju statistisko regulējumu, rakstīju programmas kodu un palaikam arī sacerēju kādu runu. Laikā, kad institucionālā politika vēl bija savā attīstības sākumposmā, bieži ar aizrautību vēroju, kā tiek pārņemti mani radošie risinājumi.

Laikam ejot, ECB paplašinājās profesionālās izaugsmes iespējas. Strādāju dažādās ar statistiku saistītās jomās, un man bija iespēja padziļināt savas zināšanas un paplašināt pieredzi. Īpaši neaizmirstams ir pienākums vadīt nacionālo centrālo banku un nacionālo kompetento iestāžu apmeklējumus, lai veidotu ciešāku sadarbību un sniegtu ieteikumus par pārskatu sagatavošanu jaunajām eurozonas dalībvalstīm.

Šobrīd strādāju jaunizveidotajā Datu birojā, kura mērķis ir optimizēt institucionālo datu pārvaldību (t. sk. mākslīgā intelekta jomā) un Datu biroja vadītājam sniegtos pārskatus. Mans darbs saistīts arī ar Dažādības un iekļaušanas forumu. Gūstu gandarījumu, veicot šos caurviju uzdevumus, strādājot ar dažādām grupām un palīdzot veidot un ietekmēt plašāku ECB politiku.

Šajā laikā piedzīvoti arī zaudējumi. Te nāk prātā, piemēram, breksits, kas radīja šaubas par iespēju turpināt šeit strādāt. Tomēr, pateicoties dinamiskajai videi, motivētiem kolēģiem un turpmākas attīstības iespējām, visvairāk atmiņā palikuši tieši uzvaras brīži.

Komunikācijas ģenerāldirektorāta galvenais pakalpojumu sniedzēju vadības speciālists Dimitrios Koukidis

Spilgti atceros gatavošanos svinīgajai ECB atklāšanas ceremonijai 1998. gada jūnijā. Es darbojos nelielā grupā, kas organizēja šo nozīmīgo pasākumu. Kolektīvā valdīja liels entuziasms un biedriskums, neraugoties uz sarežģītajiem organizatoriskajiem uzdevumiem saistībā ar jaunas iestādes izveidi, lai tā spētu ātri nostāties uz savām kājām. Vairākus gadus pēc tam es labprāt palīdzēju organizēt gan publiskus, gan darbiniekiem paredzētus ECB pasākumus, kuri kļuva arvien daudzveidīgāki un plašāki.

2016. gadā es izmantoju iekšējās mobilitātes iespēju un šobrīd strādāju Valodu nodaļā, kur veicu budžeta plānošanas, iepirkuma un pakalpojumu sniedzēju vadības uzdevumus saistībā ar tulkošanu un rediģēšanu visās Eiropas Savienības 24 oficiālajās valodās. Šīm atbalsta funkcijām ir būtiska loma, jo tās palīdz nodrošināt skaidru un efektīvu ECB komunikāciju ar ekspertiem un plašāku sabiedrību. Kā jau tas notiek ECB, arī mēs savā darbā turpinām iesaistīt jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, lai uzlabotu mūsu procesu efektivitāti, mēs darbā iestrādājam mākslīgā intelekta metodes.

Domājot par šo garo un aizraujošo ceļu, es lepojos ar to, ka man bija iespēja sniegt savu ieguldījumu ECB – pasaules līmeņa iestādes, kas gandrīz 350 miljoniem cilvēku eurozonā nodrošina cenu stabilitāti un finanšu sistēmas aizsardzību, – izveidē. Esmu arī pateicīgs par to, ka visā ECB karjeras laikā man bija iespēja profesionāli un personiski pilnveidoties.

Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas sekretariāta direktors Frančesko Macaferro (Francesco Mazzaferro)

Joprojām atceros sevi kā jaunu ierēdni komitejā, kura Tomazo Padoa Šiopas (Tommaso Padoa-Schioppa) vadībā 1998. gada 31. decembra pusnaktī pārraudzīja 10 valstu tirgu pāreju no nacionālās valūtas uz euro. Šī diena bija kulminācijas punkts visam darbam, ko biju ieguldījis kopš 1995. gada vidus, kad sāku strādāt Eiropas Monetārajā institūtā. Toreiz naivi domāju, ka mans darbs ir pabeigts. Baidījos, ka pēc gadiem ilga aizraujoša darba es varētu ieslīgt rutīnā. Taču nākamie 10 gadi, kurus pavadīju jaunizveidotajā Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātā, pierādīja, ka manas bažas bija nepamatotas. Tā kā plaši interesējos par monetāro integrāciju, man bija iespēja izveidot inovatīvas kopīgas Eurosistēmas programmas, kuru ietvaros tika sniegta tehniskā palīdzība Eiropas Savienības kaimiņvalstu centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm.

10 gadu vēlāk ECB, reaģējot uz finanšu krīzi, izveidoja neatkarīgo Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), un man bija iespēja izmēģināt kaut ko jaunu. 2010. gada sākumā mani lūdza uzņemties vadīt ESRK izveides projektu. Gadu vēlāk mani iecēla par ESRK Sekretariāta vadītāju. Kopš tā brīža katru dienu esmu ar patiesu gandarījumu strādājis, lai saglabātu finanšu nozares noturību plašā institucionālajā kontekstā, sadarbojoties ar centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm gan Eiropas, gan nacionālā līmenī, kā arī ar ECB un ESRK iesaistīto iestāžu kolēģiem, kas ir izcili speciālisti savā jomā.

Tirgus operāciju ģenerāldirektorāta daļas vadītāja Emīlija Vita (Emily Witt)

Pievienojos Eiropas Monetārajam institūtam 1995. gadā kā viens no pirmajiem 100 kolēģiem ar uzdevumu veikt sagatavošanās darbus euro – Eiropas vienotās valūtas – ieviešanai. 1998. gadā es ātri apguvu, kā ECB strādā kopā ar nacionālajām centrālajām bankām. Ar entuziasmu palīdzēju koordinēt vispārējo pārbaudi un pārliecināties, ka jaunizveidotās Eiropas sistēmas – gan saistībā ar monetārās politikas operācijām, gan ar maksājumu veikšanu un statistikas vākšanu – darbojas labi.

Ņemot vērā ECB apņemšanos veicināt iekšējo mobilitāti, es izmantoju tās sniegto iespēju strādāt sešās dažādās darbības jomās – maksājumu, IT, cilvēkresursu, sekretariāta, statistikas un tirgus jomā. Tas man ļāva padziļināt zināšanas par centrālās bankas darbības pamataspektiem un pilnveidot projektu vadības, cilvēkresursu vadības un līderības prasmes. Mani motivēja saskarsme ar kolēģiem ar atšķirīgu skatpunktu un domāšanas veidu, un man izdevās izveidot paliekošas sadarbības un draudzības saites visā Eiropā.

ECB misija mani iedvesmo, un jūtos lepna, ka varēju sniegt ieguldījumu veiksmīgās Eiropas pārmaiņu ieviešanas iniciatīvās. Kā piemēru varu minēt ieviesto dokumentu un informācijas pārvaldības sistēmu, kas tiek izmantota, lai efektīvi dalītos ar informāciju un to izplatītu nacionālo centrālo banku kolēģiem un lai nodrošinātu ECB institucionālās atmiņas saglabāšanu.

Šobrīd ar prieku pildu Finanšu operāciju pakalpojumu nodaļas vadītājas pienākumus. Man patīk darbā sajust ciešu saikni ar tirgiem, un es ar prieku pildu savus ikdienas pienākumus un piedalos interesantos projektos, kuru ietvaros notiek sadarbība ar kolēģiem dažādās ECB darbības jomās, kā arī ar centrālajām bankām un ārējiem partneriem. Pavisam nesen mēs izveidojām fiskālās un maksājumu aģentūras pakalpojumus Eiropas Komisijas vajadzībām.

Savā brīvajā laikā labprāt lasu, gatavoju ēdienu un dodos pārgājienos. Tāpat aktīvi piedalos ECB pārgājienu kluba pasākumos. Tā ir lieliska iespēja satikt kolēģus ārpus darba un baudīt dažādu Eiropas reģionu dabu.

Gada finanšu pārskati

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2023. gada 31. decembrī