Svarīgākie dati

1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums^[1] ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem uzziņas informāciju par finanšu pārskatiem.^[2] Tā kā ECB veic aktivitātes un darbības, lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB galvenajiem uzdevumiem un darbībām, kā arī to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina norises gada laikā un ietverta informācija par ECB tīro pašu kapitālu. Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā ECB darbojas, sniedzot informāciju par konkrētiem riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Galvenie uzdevumi un darbības

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kas līdztekus ECB ietver to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras ieviesušas euro.^[3] Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. ECB veic savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību^[4] un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūtiem)^[5] (1. shēma). ECB darbību veic, lai īstenotu savas pilnvaras, nevis ar mērķi gūt peļņu.

1. shēma

ECB galvenie uzdevumi

Eurosistēmas monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un eurozonas valstu NCB finanšu pārskatos, atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā. 1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām operācijām un funkcijām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

Periodā no 2019. līdz 2022. gadam ECB bilance būtiski palielinājās. To galvenokārt noteica vērtspapīru tiešās iegādes, ko ECB veica, īstenojot Eurosistēmas monetāro politiku (1. att.). Konkrētāk, būtisko palielinājumu 2020. un 2021. gadā galvenokārt noteica vērtspapīru neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP)^[6] ietvaros un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP)^[7] uzsākšana 2020. gada martā. Vērtspapīru neto iegādes PĀAIP un AIP ietvaros tika pārtrauktas attiecīgi 2022. gada marta beigās un 2022. gada 1. jūlijā, tāpēc ECB bilances apjoma pieaugums 2022. gadā bija mērenāks.

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvdaļas

(mljrd. euro)

2023. gadā ECB bilance samazinājās par 24.4 mljrd. euro (līdz 674.5 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica AIP turējumu pakāpenisks sarukums sakarā ar šā portfeļa vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu tikai daļēju atkārtotu ieguldīšanu no 2023. gada marta līdz jūnijam, kā arī šādas atkārtotas ieguldīšanas pilnīgu pārtraukšanu kopš 2023. gada jūlija.

Euro denominētie monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri 2023. gada beigās veidoja 63 % no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances postenī ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), NOIP3, ABSIP, VSAIP un PĀAIP ietvaros. Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Pamatojoties uz attiecīgajiem Padomes lēmumiem, PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus Eurosistēma turpināja pilnībā atkārtoti ieguldīt visu gadu, savukārt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus – līdz 2023. gada februāra beigām. No 2023. gada marta sākuma līdz jūnija beigām Eurosistēma tikai daļēji veica vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummu atkārtoto ieguldīšanu, un ar 2023. gada jūliju tā šo ieguldīšanu pārtrauca. Šo lēmumu rezultātā ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru portfelis saruka par 31.9 mljrd. euro (līdz 425.3 mljrd. euro; 2. att.), VSAIP, ABSIP un NOIP3 turējumiem AIP ietvaros sakarā ar vērtspapīru dzēšanu samazinoties attiecīgi par 18.0 mljrd. euro, 9.5 mljrd. euro un 1.6 mljrd. euro. PĀAIP portfelis saruka par 2.6 mljrd. euro galvenokārt portfelī turēto vērtspapīru prēmiju un diskontu amortizācijas neto ietekmes dēļ^[8].

Padome paredz^[9] 2024. gada 1. pusgadā turpināt pilnībā atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Pēc tam tā plāno 2. pusgadā samazināt PĀAIP portfeli Eurosistēmas līmenī vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī un 2024. gada beigās pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu. Padome turpinās atkārtoti ieguldīt no PĀAIP portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

2. attēls

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

Aktīvo monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegādes programmu, t. i., AIP un PĀAIP, ietvaros ECB iegādāto vērtspapīru termiņstruktūra^[10] 2023. gada beigās bija diversificēta (3. att.).

3. attēls

AIP un PĀAIP termiņstruktūra

ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents 2023. gadā pieauga par 3.3 mljrd. euro (līdz 87.7 mljrd. euro).

ECB zelta un zeltā izteikto debitoru parādu turējumu vērtības euro ekvivalents 2023. gadā palielinājās par 2.7 mljrd. euro (līdz 30.4 mljrd. euro; 4. att.) galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apjomā palielinājās arī ECB zelta pārvērtēšanas konti (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls"). Turklāt, Horvātijai 2023. gada 1. janvārī ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka nodeva ECB zeltu 96 milj. euro vērtībā.

4. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

ECB ārvalstu valūtu turējumi^[11] ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē pieauga par 0.2 mljrd. euro (līdz 55.2 mljrd. euro; 5. att.). Tas skaidrojams galvenokārt ar gada laikā gūtajiem ienākumiem, pamatā no ASV dolāru portfeļa. Turklāt, Horvātijai 2023. gada 1. janvārī ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka nodeva ECB ASV dolāros denominētus ārējo rezervju aktīvus 544 milj. euro vērtībā. Ārvalstu valūtu turējumu kopējās vērtības pieaugumu daļēji kompensēja galvenokārt ASV dolāra un Japānas jenas kursa kritums attiecībā pret euro.

5. attēls

Ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa ir ASV dolārs, kas 2023. gada beigās veidoja aptuveni 81 % no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtas turējumu ieguldījumus ar trīspakāpju pieejas palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtas turējumi galvenokārt tiek ieguldīti vērtspapīros un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turēti pieprasījuma noguldījumu kontos (6. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

6. attēls

Ārvalstu valūtas ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtas turējumu mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtas turējumi tiek pārvaldīti saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc šajā portfelī galvenokārt ietilpst īsa termiņa vērtspapīri (7. att.).

7. attēls

Ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termiņstruktūra

Pašu kapitāla portfeļa vērtība pieauga par 1.0 mljrd. euro (līdz 22.1 mljrd. euro; 8. att.), un tas galvenokārt skaidrojams ar 1) no šā portfeļa gūto procentu ienākumu atkārtotu ieguldīšanu un 2) šajā portfelī turēto euro denominēto vērtspapīru tirgus vērtības pieaugumu sakarā ar eurozonas obligāciju ienesīguma likmju samazināšanos gada beigās (17. att.).

Šajā portfelī galvenokārt ietilpst euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās. 77 % no portfeļa kopējā apjoma 2023. gadā veidoja valdības parāda vērtspapīri.

Zaļo ieguldījumu īpatsvars pašu kapitāla portfelī turpināja pieaugt (no 13 % 2022. gada beigās līdz 20 % 2023. gada beigās). ECB plāno turpmākajos gados vēl vairāk palielināt to īpatsvaru.^[12] Kopš 2021. gada zaļo obligāciju iegādes otrreizējos tirgos papildina ieguldījumi centrālo banku euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu fondā, kura darbību 2021. gada janvārī uzsāka Starptautisko norēķinu banka.

8. attēls

ECB pašu kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

ECB pašu kapitāla portfeli pamatā veido tās apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumi. Šā portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt šīs ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.^[13] Tas tiek ieguldīts euro denominētos aktīvos atbilstoši riska kontroles regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tādējādi tiek panākta vairāk diversificēta termiņstruktūra (9. att.) salīdzinājumā ar ārējo rezervju portfeli.

9. attēls

ECB pašu kapitāla vērtspapīru termiņstruktūra

2023. gada beigās apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība bija 1567.7 mljrd. euro (faktiski tāda pati kā 2022. gada beigās). ECB piešķirtā daļa no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības ir 8 %, un tās apjoms gada beigās bija 125.4 mljrd. euro. Tā kā ECB pati neemitē banknotes, tai ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret eurozonas valstu NCB, un šo prasību vērtība ir vienāda ar tai iedalīto apgrozībā esošo banknošu vērtību.

ECB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas galvenokārt ietver eurozonas valstu NCB neto TARGET atlikumus attiecībā pret ECB un ECB saistības attiecībā pret ārējo rezervju aktīviem, kurus eurozonas valstu NCB nodeva ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai, 2023. gadā palielinājās par 89.6 mljrd. euro (līdz 445.0 mljrd. euro).

Eurosistēmas iekšējo saistību dinamikas pamatā galvenokārt ir TARGET neto saistību attīstība. Galvenie faktori, kas 2019.–2023. gadā veicināja TARGET neto saistību atlikuma pārmaiņas, bija monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegāde un dzēšana, par ko norēķini tiek veikti TARGET kontos, kā arī pārmaiņas attiecībā uz saistībām euro pret eurozonas un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem (sk. 10. att.). 2023. gadā naudas līdzekļu ieplūdes, kuru pamatā bija monetārās politikas vērtspapīru dzēšana, bija mazākas nekā naudas līdzekļu aizplūdes, kuru pamatā bija euro denominēto saistību pret eurozonas valstu un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem sarukums, tādējādi kopumā palielinot neto TARGET saistības.

10. attēls

Eurosistēmas iekšējais TARGET neto atlikums, saistības euro pret eurozonas valstu un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem un monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

2023. gadā ECB pārējās saistības saruka par 107.7 mljrd. euro (līdz 58.0 mljrd. euro). Tas skaidrojams ar euro denominēto saistību pret eurozonas valstu un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem sarukumu. Proti, samazinājās 1) ECB kā fiskālā aģenta pieņemtie noguldījumi^[14], 2) caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi un 3) naudas līdzekļi, kas saņemti kā nodrošinājums VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumiem.

1.3.2. Tīrais pašu kapitāls

ECB tīro pašu kapitālu veido tās kapitāls, jebkuras uzkrājumā finanšu riskiem un vispārējo rezervju fondā turētās summas, pārvērtēšanas konti^[15], iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi un gada peļņa/zaudējumi.^[16]

2023. gada beigās ECB tīrā pašu kapitāla apjoms bija 44.5 mljrd. euro (11. att.), kas 2023. gadā ciesto zaudējumu dēļ ir par 7.0 mljrd. euro mazāk nekā 2022. gadā. Uzkrājums finanšu riskiem tika pilnībā izmantots, lai segtu daļu no šiem zaudējumiem, samazinot gada zaudējumus līdz 1.3 mljrd. euro. ECB tīrā pašu kapitāla sarukumu, kam pamatā bija zaudējumi 2023. gadā, daļēji kompensēja 1) pārvērtēšanas kontu pieaugums, ko galvenokārt noteica zelta tirgus cenas kāpums euro izteiksmē 2023. gadā, un 2) Hrvatska narodna banka iemaksas apmaksātajā kapitālā, pārvērtēšanas kontos un uzkrājumos finanšu riskiem pēc tam, kad Horvātija 2023. gada 1. janvārī ieviesa vienoto valūtu.

11. attēls

ECB tīrais pašu kapitāls

(mljrd. euro)

ECB tīrā pašu kapitāla pārmaiņas gada laikā atspoguļotas 2. tabulā.

Zelta un ārvalstu valūtu nerealizētos guvumus un nerealizētos guvumus no vērtspapīriem, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru pārvērtēšanas kontu atlikums 2023. gadā palielinājās par 0.7 mljrd. euro (līdz 36.9 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica zelta pārvērtēšanas atlikuma pieaugums sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Ārvalstu valūtu pārvērtēšanas atlikumu samazinājums galvenokārt skaidrojams ar ASV dolāra un Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret euro (12. att.).

12. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2019.–2023. gadā

(%; pārmaiņas salīdzinājumā ar 2019. gadu; gada beigu dati)

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski"), ECB var veidot uzkrājumu finanšu riskiem, kas izmantojams tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai kompensētu šo risku rezultātā radušos zaudējumus. Šā uzkrājuma apjomu katru gadu pārskata, ņemot vērā vairākus faktorus, t. sk. risku ietverošu aktīvu turējumu apjomu, paredzamos nākamā gada rezultātus un risku novērtējumu. Uzkrājums finanšu riskiem kopā ar jebkuru ECB vispārējo rezervju fondā turēto summu nedrīkst pārsniegt eurozonas valstu NCB apmaksātā kapitāla vērtību. Šā uzkrājuma apjoms 2022. gada beigās bija 6566 milj. euro. Horvātijai ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka 2023. gada 1. janvārī iemaksāja uzkrājumā finanšu riskiem 53 milj. euro, palielinot tā apjomu līdz 6620 milj. euro. Pēc gadskārtējās pārskatīšanas 2023. gada beigās Padome nolēma pilnībā atbrīvot uzkrājumu finanšu riskiem, lai daļēji kompensētu 2023. gadā radušos zaudējumus. Padome gada pārskatīšanas ietvaros var pieņemt lēmumu papildināt uzkrājumu finanšu riskiem, kad ECB atkal gūs peļņu.

Pēc uzkrājuma finanšu riskiem atbrīvošanas ECB gada zaudējumi bija 1.3 mljrd. euro (sk. 1.3.3. iedaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins"). Padome nolēma šos zaudējumus pārnest ECB bilancē un kompensēt tos no nākotnē gūtās peļņas.

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

ECB rezultāti kopš 2019. gada pakāpeniski samazinājušies (13. att.). 2020. un 2021. gadā samazināšanās galvenokārt bija skaidrojama ar to, ka no ārējo rezervju aktīviem un monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem gūtie ienākumi bija zemāki. 2022. un 2023. gadā ECB rezultāta samazināšanos galvenokārt noteica procentu likmju riska īstenošanās, jo procentu likmju kāpums eurozonā izraisīja par ECB TARGET neto saistībām maksāto procentu izdevumu tūlītēju pieaugumu, savukārt ienākumi no ECB aktīviem nepalielinājās tādā pašā apjomā un tempā (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski").

ECB zaudējumi 2023. gadā, kas radušies pēc ilga būtiskas peļņas perioda, atspoguļo Eurosistēmas lomu un nepieciešamos politikas pasākumus, īstenojot tās galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti –, un neietekmē tās spēju īstenot efektīvu monetāro politiku. Iepriekšējos gados ECB bilance būtiski palielinājās, un to galvenokārt noteica vērtspapīru iegādes aktīvu iegādes programmu ietvaros. Aktīvu pusē vairākums pašlaik turēto monetārās politikas vērtspapīru tika iegādāti periodā, kad bija zemas ilgtermiņa procentu likmes, un tiem ir ilgs dzēšanas termiņš un fiksētas kupona likmes. Tie turpinās radīt samērā zemus procentu ienākumus, kurus uzreiz neietekmēs galveno ECB procentu likmju pārmaiņas. Vienlaikus, skaidrās naudas norēķiniem par šīm iegādēm izmantojot TARGET, pieauga ECB TARGET neto saistības, par kurām tika maksāta atlīdzība atbilstoši galveno refinansēšanas operāciju procentu likmei (GRO likmei). Lai cīnītos pret inflāciju eurozonā, 2022. gadā šo likmi sāka paaugstināt, un tāpēc nekavējoties pieauga ECB procentu izdevumi.

Dažus nākamos gadus ECB, visticamāk, cietīs turpmākus zaudējumus procentu likmju riska īstenošanās dēļ, bet pēc tam atsāks gūt noturīgu peļņu. Šo zaudējumu rašanās un apmēri nav skaidri zināmi, un tie galvenokārt būs saistīti ar galveno ECB procentu likmju turpmāko attīstību un ECB bilances apjomu un sastāvu. Tomēr ECB kapitāls un būtiskie pārvērtēšanas konti, kuru kopējais apjoms 2023. gada beigās bija 45.8 mljrd. euro (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls"), apliecina tās finansiālo stiprību. Jebkurā gadījumā ECB neatkarīgi no zaudējumiem var efektīvi darboties un īstenot savu galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti.

13. attēls

ECB peļņas un zaudējumu aprēķina būtiskākās sastāvdaļas

(milj. euro)

2023. gadā ECB pilnībā izmantoja uzkrājumu finanšu riskiem 6620 milj. euro apmērā, lai daļēji kompensētu gada laikā radušos zaudējumus. Pēc šā uzkrājuma atbrīvošanas ECB zaudējumi bija 1266 milj. euro (2022. gadā – 0). Šie zaudējumi galvenokārt skaidrojami ar būtiskiem tīrajiem procentu izdevumiem (14. att.).

14. attēls

ECB rezultātu noteicošie faktori 2022. un 2023. gadā

(milj. euro)

ECB tīrie procentu izdevumi 2023. gadā bija 7193 milj. euro (2022. gadā – 900 milj. euro; 15. att.). Tas galvenokārt skaidrojams ar procentu izdevumiem ECB TARGET neto saistību dēļ. Samazinājumu veicināja arī pārējie tīrie procentu izdevumi un procentu izdevumi, kas maksājami eurozonas NCB par to prasībām saistībā ar ECB nodotajām ārējām rezervēm. Šos izdevumus daļēji kompensēja lielāki procentu ienākumi, kas gūti no 1) ECB prasībām, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, 2) ārējo rezervju aktīviem un 3) monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem.

15. attēls

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2023. gadā pieauga par 1933 milj. euro (līdz 3467 milj. euro; 16. att.), un to noteica lielāki AIP (no NOIP3, ABSIP un VSAIP ietvaros turētajiem vērtspapīriem) un PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi. AIP turējumu tīrie procentu ienākumi 2023. gadā pieauga par 1247 milj. euro (līdz 2818 milj. euro), savukārt PĀAIP portfeļa radītie tīrie procentu ienākumi 2023. gadā sasniedza 600 milj. euro (iepriekšējā gadā – tīrie procentu izdevumi 103 milj. euro). Šīs norises galvenokārt noteica būtiskais eurozonas procentu likmju un obligāciju ienesīguma likmju kāpums kopš 2022. gada (17. att.), kas 1) ļāva atkārtoti ieguldīt AIP un PĀAIP ietvaros, pārsniedzot attiecīgo portfeļu vēsturiskās ienesīguma likmes, un 2) pozitīvi ietekmēja kuponu par vērtspapīriem ar mainīgu procentu likmi (galvenokārt turējumā ABSIP ietvaros). Pieaugumu veicināja arī mazāka prēmiju amortizācija (īpaši agrāk iegādāto valsts sektora vērtspapīru gadījumā). VTP tīrie procentu ienākumi saruka par 16 milj. euro (līdz 49 milj. euro), un tam pamatā galvenokārt bija šī portfeļa lieluma samazināšanās vērtspapīru dzēšanas dēļ.

16. attēls

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

17. attēls

Valdības 7 gadu obligāciju ienesīguma likmes eurozonā

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Ārējo rezervju aktīvu tīrie procentu ienākumi pieauga par 1583 milj. euro (līdz 2382 milj. euro), un to galvenokārt noteica lielāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi. Par ECB ASV dolāru portfeli saņemtā vidējā procentu likme 2023. gadā palielinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tam pamatā bija 1) agrāk iegādāto obligāciju ar zemākām ienesīguma likmēm pārdošana un dzēšana un 2) vērtspapīru ar augstākām ienesīguma likmēm iegādes pēc ASV dolāros denominēto obligāciju ienesīguma likmju pieauguma kopš 2021. gada beigām (18. att.).

18. attēls

ASV, Japānas un Ķīnas valdības 2 gadu obligāciju ienesīguma likmes

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Procentu ienākumi, kas gūti no ECB piešķirtās euro banknošu daļas, un procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, 2023. gadā palielinājās attiecīgi par 4081 milj. euro (līdz 4817 milj. euro) un 1133 milj. euro (līdz 1335 milj. euro). Pārmaiņas noteica GRO procentu likmes paaugstināšana. Tā ir procentu likme, ko izmanto, lai aprēķinātu procentus par šiem atlikumiem. GRO procentu likme 2023. gada beigās sasniedza 4.5 %, bet gada vidējā procentu likme palielinājās no 0.6 % 2022. gadā līdz 3.8 % 2023. gadā.

Tīrie procentu izdevumi saistībā TARGET atlikumiem, kas maksājami NCB/saņemami no NCB, 2023. gadā pieauga par 12 161 milj. euro (līdz 14 236 milj. euro). Pieaugums galvenokārt atspoguļo augstāku vidējo GRO procentu likmi, ko izmanto ECB Eurosistēmas iekšējo TARGET atlikumu atlīdzināšanai, 2023. gadā.

Pārējie tīrie procentu izdevumi 2023. gadā bija 2288 milj. euro (iepriekšējā gadā – pārējie tīrie procentu ienākumi 108 milj. euro apjomā). Šīs pārmaiņas galvenokārt noteica atlīdzība par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem un eurozonas papildsistēmu atlikumu atmaksa. 2022. gada 2. pusgadā, kad piemērojamās atlīdzības procentu likmes kļuva pozitīvas, ECB sāka maksāt procentus par šiem posteņiem. 2023. gadā atlīdzības procentu likmes un šo posteņu vidējais atlikums turpināja pieaugt, palielinot procentu izdevumus. Procentu izdevumus daļēji kompensēja lielāki pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumi sakarā ar ienesīguma likmju pieaugumu eurozonā (17. att.).

Neto realizētie zaudējumi no finanšu operācijām 2023. gadā palielinājās par 4 milj. euro (līdz 106 milj. euro; 19. att.). Šie zaudējumi galvenokārt skaidrojami ar 1) ABSIP turēto vērtspapīru, kas atmaksāti pirms termiņa, atlikumu un 2) neto realizētajiem zaudējumiem no ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošanas 2023. gada 2. pusgadā (20. att.), kuru tirgus vērtību šajā periodā negatīvi ietekmēja ASV dolāru obligāciju ienesīguma likmju kāpums (18. att.).

19. attēls

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

(milj. euro)

20. attēls

Ceturkšņa realizētie guvumi/zaudējumi no finanšu operācijām 2022. un 2023. gadā

(milj. euro)

Nerealizētie zaudējumi no pārvērtēšanas gada beigās tiek ietverti ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā, veicot norakstīšanu. 2023. gadā norakstītās vērtības apjoms bija 38 milj. euro, un to galvenokārt noteica nerealizētie zaudējumi no cenām saistībā ar vairākiem ASV dolāru un pašu kapitāla portfeļos turētajiem vērtspapīriem. 2022. gadā šie zaudējumi bija būtiski lielāki, proti, 1840 milj. euro (21. att.), jo atbilstošās ienesīguma likmes bija būtiski palielinājušās, tāpēc gada beigās ievērojami samazinājās vairākuma pašu kapitāla un ASV dolāru portfeļos turēto vērtspapīru tirgus vērtība.

21. attēls

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

(milj. euro)

ECB kopējie darbības izdevumi, t. sk. amortizācija un banknošu ražošanas pakalpojumi, palielinājās par 48 milj. euro (līdz 1272 milj. euro; 22. att.). Pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu galvenokārt skaidrojams ar augstākām personāla izmaksām, ko noteica lielāks vidējais darbinieku skaits 2023. gadā (galvenokārt banku uzraudzības jomā), kā arī algu korekcijas. Šo pieaugumu daļēji kompensēja zemākas pēcnodarbinātības pabalstu izmaksas, ko galvenokārt noteica zemākas kārtējās apkalpošanas izmaksas pēc gadskārtējā aktuāra novērtējuma. Administratīvās izmaksas pieauga – galvenokārt sakarā ar lielākiem izdevumiem par ārējo konsultantu pakalpojumiem un darbības pilnīgu atgriešanos normālā līmenī pēc pandēmijas, īpaši banku uzraudzības jomā, kā arī sakarā ar inflācijas ietekmi.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot maksu no uzraudzītajām iestādēm. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2023. gadā bija 654 milj. euro.^[17]

22. attēls

Darbības izdevumi un ienākumi no uzraudzības maksām

(milj. euro)

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) risku apzināšanu un novērtēšanu, 2) risku stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) risku mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) risku monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas.

2. shēma

Risku pārvaldības cikls

Turpmākajās iedaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie risku kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kas sastāv no Eurosistēmas centrālo banku ekspertiem, palīdz veikt ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstīgu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB operācijas un ar to saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās ekspertu izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvo novērtējumu izsaka kā paredzamā deficīta rādītāju (ES)^[18], vērtējot ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā. Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, saskaņā ar kuru ECB pārvērtēšanas kontus uzskata par rezervēm riska aplēšu aprēķinos atbilstoši attiecīgajiem grāmatvedības noteikumiem, un 2) finanšu metodi, saskaņā ar kuru pārvērtēšanas kontus neuzskata par rezervēm riska aprēķinos. ECB aprēķina arī citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.^[19]

Šajā gadā ECB riski kopumā samazinājās. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot ES ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā, 2023. gada beigās ECB bilance bija pakļauta kopējam finanšu riskam 16.7 mljrd. euro apjomā (par 1.6 mljrd. euro mazāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2022. gada beigās; 23. att.). Zemāks risks skaidrojams ar to, ka samazinājās ECB AIP ietvaros turēto vērtspapīru apjoms, sākotnēji no 2023. gada marta līdz jūnijam tikai daļēji atkārtoti ieguldot to vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, bet pēc tam ar 2023. gada jūliju pilnībā pārtraucot atkārtotu ieguldīšanu.

23. attēls

Kopējie finanšu riski (grāmatvedības metode: ES ar 99% ticamības līmeni)

(mljrd. euro)

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Lai gan monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos) un tāpēc (ja tie netiek pārdoti) tie nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominēto pašu kapitālu un ārējās rezerves uzskaita saskaņā ar tirgus cenām un tādējādi tie pakļauti kredītu migrācijas un kredītsaistību neizpildes riskam. Kredītrisks salīdzinājumā ar 2022. gadu kopumā saglabājās stabils.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un dažādiem portfeļiem atšķirīgus limitus.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtas un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar 2022. gadu saglabājās samērā stabils.

Ņemot vērā šo aktīvu politikas nozīmi, ECB necenšas ierobežot attiecīgo valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

ECB ārējās rezerves un euro denominētais pašu kapitāls galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. ECB ārējās rezerves galvenokārt tiek ieguldītas aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. iedaļas "Bilance" 7. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. iedaļas "Bilance" 9. att.). Šo portfeļu procentu likmju risks, ko nosaka saskaņā ar grāmatvedības metodi, salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājās, atspoguļojot tirgus apstākļu pārmaiņas.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kas ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un ienesīguma neatbilstību. Papildus šā riska iekļaušanai regulārajā viena gada kopējā finanšu riska novērtējumā šo risku monitorē, izmantojot ECB pelnītspējas iespēju aplēses vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

Neraugoties uz to, šis risks īstenojās 2023. gadā, un tāpēc tiek prognozēts, ka dažos nākamajos gados radīsies finanšu zaudējumi, bet pēc tam gaidāms, ka ECB peļņa atkal kļūs noturīga. Paredzamos zaudējumus galvenokārt nosaka ECB tīro procentu ienākumu samazināšanās. Liela daļa vidēja termiņa un ilgtermiņa aktīvu ar fiksētas procentu likmes kuponiem tika iegādāti tad, kad procentu likmes bija ļoti zemas vai pat nulle, un tās galvenokārt finansēja no īstermiņa saistībām, par kurām atlīdzība tiek maksāta atbilstoši GRO procentu likmei. Tā kā 2022. gada vidū procentu likmes sāka pieaugt, saistību izmaksas pārsniedza par aktīviem gūtos procentus. Tāpēc iepriekšējā gada tīros procentu ienākumus nomainīja tīrie procentu izdevumi.

ECB risku pārvaldības sistēmā pakāpeniski tiek iekļauti ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Eurosistēma 2022. gadā veica pirmo Eurosistēmas bilances klimata pārmaiņu stresa testu^[20], kas ļāva iegūt provizorisku aplēsi par šā riska ietekmi uz ECB bilanci. Turpmākajos gados klimata pārmaiņu stresa testi tiks veikti regulāri – nākamo testu paredzēts veikt 2024. gadā.

1.4.2. Darbības risks

Valde ir atbildīga par ECB darbības riska^[21] pārvaldības politiku un regulējumu un apstiprina to. Valdi tās pārraudzības funkcijas īstenošanā saistībā ar darbības riska pārvaldību atbalsta Darbības riska komiteja (ORC). Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras^[22] un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.

ECB darbības riska pārvaldības regulējuma galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra darbības joma ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītiem apdraudējumiem, un ECB ikdienas darbs saistīts ar daudziem un dažādiem darbības riskiem. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, sistēmām, procesiem un ārējiem notikumiem. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības risku pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB joprojām pievērš uzmanību savas noturības uzlabošanai, raugoties uz riskiem un iespējām no plašāka visaptveroša skatpunkta un ņemot vērā arī ilgtspējības aspektus. Ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu vai krīžu gadījumā.

1.4.3. Rīcības risks

ECB izveidots īpašs Atbilstības un pārvaldības birojs, kas ir būtiska risku pārvaldības kontroles funkcija, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, lai mazinātu rīcības risku.^[23] Tā uzdevums ir palīdzēt Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB pārskatatbildību un pārredzamību. Neatkarīga Ētikas komiteja augsta līmeņa ECB amatpersonām sniedz konsultācijas un skaidrojumus integritātes un ētikas jautājumos un atbalsta Padomi, lai nodrošinātu atbilstīgu un konsekventu risku pārvaldību vadības līmenī. Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) līmenī Ētikas un atbilstības komiteja strādā, lai panāktu NCB un nacionālo kompetento iestāžu (NKI) ētiskas rīcības regulējuma saskaņotu īstenošanu.

2023. gadā Ētikas un atbilstības komiteja izveidoja Rīcības riska darba grupu, lai salīdzinātu esošos rīcības noteikumus un ECB, NCB un NKI ieviestos monitoringa un pārskatu sniegšanas procesus. Darba grupas mērķis ir noteikt obligātos kopējos standartus un nodrošināt vienkāršu rīcības riska regulējumu, ko gadu gaitā var paplašināt un pastiprināt.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2023. gada 31. decembrī

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2023. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2024. gada 13. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
Prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku^[24], kas, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas darbību raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un pārredzamība, piesardzība, notikumu pēc bilances datuma atzīšana, būtiskums, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips, konsekvence un salīdzināmība.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas pielāgots tam, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2023. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2023. gada 29. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2023. gada 29. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgo ienesīguma līkni bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2023. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2023. gada 29. decembrī.

Tirgojami ieguldījumu fondi tiek pārvērtēti neto izteiksmē fonda līmenī, izmantojot to neto aktīvu vērtību. Netiek piemērots savstarpējs ieskaits starp nerealizētajiem guvumiem un zaudējumiem dažādos ieguldījumu fondos.

Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumi un izdevumi atzīti periodā, kurā tie gūti vai radušies.^[25] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus un pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz atbilstošajā pārvērtēšanas kontā uzkrātos iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās.

Vērtības samazināšanās zaudējumi tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversajos repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversie repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t. sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētas iestādes piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, t. i., biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu mainīgās rezerves dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB veiktās biržā netirgoto nākotnes darījumu ar vērtspapīriem vērtēšanas pamatā ir vispārpieņemtas vērtēšanas metodes, izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galvenajām pamatlīdzekļu grupām piemēroti šādi lietderīgās izmantošanas laiki.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Ja tiek atklāts vērtības samazināšanās rādītājs un tiek novērtēts, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena ir mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgajiem pamatlīdzekļu posteņiem.

Noma

ECB darbojas gan kā nomnieks, gan kā apakšiznomātājs.

ECB kā nomnieks
Visu nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir nomnieks un kuri aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā, t. i., tad, kad aktīvs ir pieejams lietošanai, un uzrādīti atbilstošajos pamatlīdzekļu posteņos – attiecīgi "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un "Dažādi" (saistības). Tādu nomas līgumu gadījumā, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet ar kuriem saistītais aktīvs vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, pirms nomas sākuma datuma radušos izdevumus uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā".

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kuri saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (attiecībā uz gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas dēļ, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un tādu mazvērtīgu aktīvu noma, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB kā apakšiznomātājs
Visu nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir apakšiznomātājs, ECB piešķir trešām personām tiesības izmantot pamatā esošo aktīvu (vai daļu no šā aktīva), nomas līgumam starp sākotnējo iznomātāju un ECB (galvenajai nomai) paliekot spēkā. Apakšnomu klasificē kā finanšu vai operatīvo nomu^[26], atsaucoties uz lietošanas tiesību aktīvu, kas izriet no galvenās nomas, nevis atsaucoties uz pamatā esošo aktīvu.

Apakšnomas līgumus, kuros ECB ir apakšiznomātājs, klasificē kā finanšu nomu, un ECB pārtrauc atzīt lietošanas tiesību aktīvu (vai daļu no šā aktīva), kas saistīts ar galveno nomu un tiek nodots apakšnomniekam, postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un atzīst finanšu nomas debitoru parādu postenī "Dažādi" (aktīvi). Apakšnoma neietekmē nomas saistības, kas saistītas ar galveno nomu.

Sākuma datumā apakšnomas debitoru parādu novērtē kā ECB pienākošos nākotnes nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ko diskontē, izmantojot galvenās nomas diskonta likmi. Pēc tam apakšnomas debitoru parādu novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu ienākumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Pārējie procentu ienākumi".

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem, Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. ECB un darbinieku veiktās obligātās iemaksas tiek atspoguļotas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var brīvprātīgi veikt papildu iemaksas noteikto iemaksu pīlārā, ko var izmantot, lai nodrošinātu papildu pabalstus.^[27] Šos papildu pabalstus nosaka brīvprātīgo iemaksu apjoms un veikto iemaksu ieguldījumu ienākumi.

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t. sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem^[28], veido noteikto pabalstu pienākuma vērtība bilances datumā, no kuras atņemta attiecīgā pienākuma finansēšanai izmantoto plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākumu katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību aprēķina, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, ko nosaka pēc euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīguma bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļauj neto summu, kas ietver:

1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
3. tīros procentus no neto noteikto pabalstu pienākuma pēc diskonta likmes;
4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem un darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem, kam piemīt ilgtermiņa raksturs^[29], ja tādi pastāv (pilnībā).

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītajā tīrajā summā ietverti:

1. aktuārie guvumi un zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma;
2. faktiskā peļņa no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām;
3. jebkuras noteikta aktīvu maksimālā apjoma ietekmes pārmaiņas, izņemot summas, kas ietvertas neto noteikto pabalstu saistību tīrajos procentos.

Lai noteiktu atbilstošās saistības finanšu pārskatos, šos atlikumus katru gadu vērtē neatkarīgi aktuāri.

ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienībā (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (t. i., kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET kontos. Šos kontus ietekmē arī ECB un nacionālo centrālo banku (NCB) veiktie maksājumi. Visi norēķini tiek automātiski apkopoti un koriģēti, iekļaujot tos vienā katras NCB pozīcijā attiecībā pret ECB. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). TARGET kontu pārmaiņas katru dienu tiek atspoguļotas ECB un NCB grāmatvedības uzskaites dokumentos.

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas ir eurozonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET, kā arī citi euro denominētie Eurosistēmas iekšējie atlikumi (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadale NCB, ja tāda ir), uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kas ir ārpus eurozonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET^[30], atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem".

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Banknotes apgrozībā

ECB un eurozonas NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.^[31] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.^[32]

ECB piešķirtā daļa ir 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa kopējā euro banknošu emisijā nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti^[33], uzrādītas apakšpostenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā".

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no 1) vērtspapīru tirgu programmas, 2) trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas, 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas, 4) valsts sektora aktīvu iegādes programmas un 5) pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.^[34] Šādu lēmumu pieņem, ja, balstoties uz ECB Valdes pamatotu aplēsi, ECB Padome paredz, ka ECB gadā kopā būs zaudējumi vai ka tai būs gada tīrā peļņa, kas ir mazāka par šiem ienākumiem. Padome var arī nolemt pilnībā vai daļēji pārvest šos ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem. Turklāt Padome var nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB gada finanšu pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

ECB 2023. gadā neveica nekādas grāmatvedības politikas pārmaiņas.

Citi jautājumi

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome sākotnēji uz pieciem gadiem – līdz 2022. finanšu gada beigām – apstiprināja Baker Tilly GmbH & Co.KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft, Düsseldorf (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome 2023. gadā apstiprināja šā perioda pagarinājumu vēl par diviem gadiem – līdz 2024. finanšu gada beigām.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

Šis postenis ietvēra ECB zelta turējumus.

ECB zelta turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās galvenokārt sakarā ar zelta cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti"). Turklāt, Horvātijai 2023. gada 1. janvārī ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka nodeva ECB 56 256 Trojas unces zelta 96 milj. euro vērtībā.

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošo valstu un eurozonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis aktīvs atspoguļo SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2023. gada 31. decembrī bija 2083 milj. euro (2022. gadā – 1759 milj. euro). Tas saistīts ar divvirzienu brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). ECB SDR turējumi 2023. gadā palielinājās. To galvenokārt noteica darījumi, kuri notika minētās brīvprātīgās tirdzniecības vienošanās kontekstā.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteņu kopējās vērtības pieaugums 2023. gadā skaidrojams galvenokārt ar gada laikā gūtajiem ienākumiem, pamatā no ASV dolāru portfeļa. Turklāt, Horvātijai 2023. gada 1. janvārī ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka nodeva ECB ASV dolāros denominētus ārējo rezervju aktīvus 544 milj. euro vērtībā. Taču kopējo pieaugumu gandrīz pilnībā kompensēja ASV dolāra un Japānas jenas kursa kritums attiecībā pret euro.

ECB bija šādi neto ārvalstu valūtu turējumi^[35].

2023. gadā netika veiktas ārvalstu valūtas intervences.

3. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

2023. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti eurozonas valstu rezidentu turējumā 17 milj. euro apmērā (2022. gadā – 12 milj. euro).

4. skaidrojums. Eurozonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

4.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2023. gada 31. decembrī šo posteni veidoja vērtspapīri, ko ECB iegādājusies vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros.

Līdz 2023. gada februāra beigām^[36]Eurosistēma turpināja pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas (AIP)^[37] ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Pēc tam AIP portfelis mērenā un paredzamā tempā samazinājās. Līdz 2023. gada jūnija beigām samazinājums bija vidēji 15 mljrd. euro mēnesī, Eurosistēmai vairs pilnībā atkārtoti neieguldot to vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. 2023. gada jūnijā Padome nolēma^[38] ar 2023. gada jūliju pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu AIP ietvaros. Pēc tam AIP portfelis saruka, pienākot vērtspapīru dzēšanas termiņam.

Kas attiecas uz PĀAIP^[39], Eurosistēma turpināja pilnībā atkārtoti ieguldīt to gada laikā iegādāto vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. Padome paredz^[40] 2024. gada 1. pusgadā turpināt atkārtoti pilnībā ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto to vērtspapīru pamatsummas maksājumus, kuriem pienācis dzēšanas termiņš. Tā arī plāno 2024. gada 2. pusgadā samazināt PĀAIP portfeli vidēji par 7.5 mljrd. euro mēnesī un tā paša gada beigās pārtraukt atkārtotu ieguldīšanu. Turklāt Padome turpinās atkārtoti ieguldīt no PĀAIP portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai novērstu ar pandēmiju saistītos monetārās politikas transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība^[41] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) bija šāda.

ECB turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas gada laikā bija šādas.

Padome regulāri novērtē ar šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Šajā kontekstā, izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tiek veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2023. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem vērtspapīriem.

Eurosistēmas turēto vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas ir šādas.

5. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

5.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret eurozonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"), un 2023. gada 31. decembrī tas bija 125 378 milj. euro (2022. gadā – 125 763 milj. euro). Atlīdzība par šīm prasībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. 23.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā").

6. skaidrojums. Pārējie aktīvi

6.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Šie aktīvi aptvēra šādus posteņus.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un biroju ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika uzrādīti.

6.2. skaidrojums. Pārējie finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla portfelis, kas lielākoties ietver ECB apmaksātā kapitāla, kā arī vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumus. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro) un citus pieprasījuma noguldījumu kontus euro.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugumu 2023. gadā galvenokārt noteica 1) no ECB pašu kapitāla portfeļa gūto procentu ienākumu atkārtota ieguldīšana un 2) šajā portfelī turēto euro denominēto vērtspapīru tirgus vērtības pieaugums.

6.3. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni galvenokārt veido 2023. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 552 milj. euro apjomā (2022. gadā – 783 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

6.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

2023. gada 31. decembrī šis postenis ietvēra uzkrātos procentus no TARGET atlikumiem, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2023. gada decembri (sk. 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)"), un uzkrātos procentus, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2023. gada pēdējo ceturksni par ECB prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Šīs summas tika samaksātas 2024. gada janvārī.

Tajā ietverti arī uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t. sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums (sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem", 4. skaidrojumu "Eurozonas valstu rezidentu vērtspapīri euro" un 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie uzkrātie ienākumi atbilst uzraudzības maksai, kas saņemama par 2023. gada uzraudzības maksas periodu un tiks iekasēta 2024. gadā (sk. 26. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").^[42]

Šā posteņa atlikušo daļu galvenokārt veidoja 1) uzkrātie procentu ienākumi par pārējiem finanšu instrumentiem, 2) uzkrātie ienākumi par darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 28. skaidrojumu "Pārējie ienākumi") un 3) dažādi avansa maksājumi.

6.5. skaidrojums. Dažādi

Šā posteņa apjoms 2023. gada 31. decembrī bija 88 milj. euro (2022. gadā – 438 milj. euro). Tajā bija iekļauti dažādi atlikumi 60 milj. euro apmērā (2022. gadā 90 milj. euro), kas ietvēra galvenokārt debitoru parādus saistībā ar darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 28. skaidrojumu "Pārējie ienākumi") un atlikumus, kas attiecas uz atgūstamo pievienotās vērtības nodokli.

Tajā bija ietverti arī atlikumi saistībā ar 2023. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 28 milj. euro vērtībā (2022. gadā – 349 milj. euro; sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

7. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8 %) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tā summa 2023. gada 31. decembrī bija 125 378 milj. euro (2022. gadā – 125 763 milj. euro).

8. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir iespēja kā nodrošinājumu VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt naudas līdzekļus bez nepieciešamības tos atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētas iestādes starpniecību.

Šādu ar eurozonas valstu kredītiestādēm veiktu ar naudas līdzekļiem nodrošinātu aizdevuma darījumu atlikuma vērtība 2023. gada 31. decembrī bija 4699 milj. euro (2022. gadā – 17 734 milj. euro). Naudas līdzekļi, kas tika saņemti kā nodrošinājums, tika pārvesti uz TARGET kontiem. Tā kā naudas līdzekļi gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").^[43]

9. skaidrojums. Saistības euro pret citiem eurozonas valstu rezidentiem

9.1. skaidrojums. Saistības pret valdību

2023. gada 31. decembrī šis postenis bija 143 milj. euro (2022. gadā – 48 520 milj. euro), un to veidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) veiktie noguldījumi. Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

9.2. skaidrojums. Pārējās saistības

Šo posteni veido caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu^[44] atlikumi, un 2023. gada 31. decembrī tas bija 20 479 milj. euro (2022. gadā – 15 343 milj. euro).

10. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

2023. gada 31. decembrī šā posteņa lielākā sastāvdaļa bija ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtie noguldījumi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

Šajā postenī iekļauti arī atlikumi, kas radušies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus eurozonas esošo valstu kredītiestādēm, kuros kā nodrošinājums saņemti naudas līdzekļi, kas pārvesti uz TARGET kontiem (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm").

Tas ietver arī TARGET atlikumus, ko veido ārpus eurozonas esošo valstu NCB TARGET atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika") un caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi. Šo atlikumu samazināšanās 2023. gadā atbilst mazākiem ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumiem.

Pārējo šā posteņa daļu veido atlikums, kas saistīts ar pastāvīgo savstarpējo valūtas vienošanos ar Federālo rezervju sistēmu. Saskaņā ar šo vienošanos Ņujorkas Federālo rezervju banka mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, lai piedāvātu Eurosistēmas darījuma partneriem īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB veic kompensējošus mijmaiņas darījumus ar eurozonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un eurozonas valstu NCB. Turklāt mijmaiņas darījumi, kas veikti ar Ņujorkas Federālo rezervju banku un eurozonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

11. skaidrojums. Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem

11.1. skaidrojums. Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības

2023. gada 31. decembrī šo posteni veidoja saistības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošas valsts rezidentu 24 milj. euro apmērā (2022. gadā tas bija nulle), kas veidojās ECB ārējo rezervju pārvaldības kontekstā.

12. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

12.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret eurozonas valstu NCB, kas radās, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. Sakarā ar ārējo rezervju aktīviem, ko Hrvatska narodna banka nodeva ECB, Horvātijai ieviešot vienoto valūtu, šīs saistības pieauga.

Hrvatska narodna banka prasību noteica 327 milj. euro apjomā, lai nodrošinātu, ka attiecība starp šo prasību un citu dalībvalstu, kuras ieviesušas euro, NCB kreditētajām kopējām prasībām pret ECB būtu vienāda ar attiecību starp Hrvatska narodna banka svērumu ECB kapitāla atslēgā un citu eurozonas valstu NCB kopējo svērumu šajā atslēgā. Starpība starp šo prasību un nodoto aktīvu vērtību (sk. 1. skaidrojumu "Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi" un 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem") tika uzskatīta par daļu no Hrvatska narodna banka iemaksām, kas tai saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu jāveic rezervēs un uzkrājumos, kuru apjoms ir ekvivalents ECB rezervēm 2022. gada 31. decembrī (sk. 14. skaidrojumu "Uzkrājumi" un 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Atlīdzība par šīm saistībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi, kas koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. 3.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

12.2. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

2023. gadā šo posteni veidoja galvenokārt eurozonas valstu NCB TARGET atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS iekšējie atlikumi/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

TARGET neto saistību pieaugumu galvenokārt noteica naudas līdzekļu aizplūdes, kuras izraisīja 1) mazāks ESM un EFSF noguldījumu apjoms (sk. 9.1. skaidrojumu "Saistības pret valdību"); 2) mazāki caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem") un 3) tas, ka saruka kā nodrošinājums saņemtie naudas līdzekļi par VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem"). Šo faktoru ietekmi daļēji kompensēja galvenokārt naudas ieplūdes, kas saistītas ar PĀAIP un AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšanu, par ko norēķini tika veikti TARGET kontos (sk. 4. skaidrojumu "Eurozonas valstu rezidentu euro denominētie vērtspapīri").

Atlīdzība par TARGET pozīcijām, ko tur eurozonas valstu NCB attiecībā pret ECB, izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi.

Pārējās saistības Eurosistēmā galvenokārt ietvēra ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtos noguldījumus saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

13. skaidrojums. Pārējās saistības

13.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni galvenokārt veido 2023. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņas 68 milj. euro apjomā (2022. gadā – 430 milj. euro) radījusi šādu darījumu konvertēšana to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, šos darījumus konvertējot atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

13.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Šis postenis ietvēra šādus komponentus.

2023. gada 31. decembrī divi galvenie komponenti šajā postenī bija uzkrātie procenti no TARGET atlikumiem, kas maksājami NCB par 2023. gada decembri (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)"), un uzkrātie procenti, kas maksājami eurozonas valstu NCB par 2023. gadu saistībā ar to prasībām par ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Šīs summas tika samaksātas 2024. gada janvārī.

Tajā ietilpa arī uzkrātie procenti par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem (sk. 9.1. skaidrojumu "Saistības pret valdību", 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 12.2. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)").

Šā posteņa atlikušo daļu galvenokārt veidoja 1) uzkrātie procenti, kas maksājami par caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu atlikumiem (sk. 9.2. skaidrojumu "Pārējās saistības"), 2) dažādi uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi un 3) par naudas līdzekļiem, kas saņemti kā nodrošinājums ECB vērtspapīru aizdevumu operācijās, maksājamie uzkrātie procenti (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

13.3. skaidrojums. Dažādi

Šis postenis 2023. gada 31. decembrī bija 1401 milj. euro (2022. gadā – 1562 milj. euro). Postenī bija ietverti atlikumi saistībā ar 2023. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 635 milj. euro apmērā (2022. gadā – 974 milj. euro; sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu konvertēšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī ietvertas arī nomas saistības 117 milj. euro apmērā (2022. gadā – 141 milj. euro) (sk. "Noma" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Papildus šis postenis ietver ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku un Valdes, kā arī ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem^[45]. Tajā uzrādīti arī darba attiecību pārtraukšanas pabalsti ECB darbiniekiem.

ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, citiem ilgtermiņa un darbinieku darba attiecību pārtraukšanas pabalstiem^[46] ir šādas.

2023. gadā pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība 2458 milj. euro (2022. gadā – 1947 milj. euro) ietvēra nefondētos pabalstus 278 milj. euro apmērā (2022. gadā – 233 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (35 milj. euro; 2022. gadā – 31 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2023. gadā pārrēķināšanas guvumi, kas iekļauti šajā postenī, bija 238 milj. euro (2022. gadā – 369 milj. euro; sk. 15. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākumu, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Kopējie pārrēķināšanas zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma 2023. gadā 331 milj. euro apmērā galvenokārt radās sakarā ar aktuāra novērtējumam izmantotās diskonta likmes samazināšanos no 3.9 % 2022. gadā līdz 3.4 % 2023. gadā.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas guvumi 2023. gadā atspoguļoja to, ka fondu daļu faktiskā atdeve bija lielāka nekā aplēstie plāna aktīvu procentu ienākumi, kam pamatā bija pieņēmums par diskonta likmi 3.9 %.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu pārskatā attiecībā uz kārtējām darba izmaksām, pienākuma procentu izmaksām un procentu ienākumiem no plāna aktīviem, aplēš, izmantojot iepriekšējā gadā piemērotās likmes. Aktuāra novērtējumā izmantotā diskonta likme palielinājās no 1.3 % 2021. gadā līdz 3.9 % 2022. gadā, tāpēc 2023. gadā bija 1) zemākas kārtējās darba izmaksas, 2) augstākas pienākuma procentu izmaksas un 3) lielāki procentu ienākumi no plāna aktīviem.

Citu ilgtermiņa pabalstu un darba attiecību pārtraukšanas pabalstu pārrēķināšanas atlikumus atzīst kārtējā gada peļņas un zaudējumu aprēķinā, atspoguļojot novērtējumam piemērojamās likmes. Tāpēc, aktuāra novērtējumā 2023. gada beigās izmantojot zemāku diskonta likmi (3.4 %), radās pārrēķināšanas zaudējumi, kas atzīti šajā gadā.

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības pabalstu un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

14. skaidrojums. Uzkrājumi

Šā posteņa apjoms 2023. gada 31. decembrī bija 67 milj. euro (2022. gadā – 69 milj. euro). 2022. gada beigās šo posteni veidoja arī uzkrājums finanšu riskiem 6566 milj. euro apmērā. Horvātijai ieviešot vienoto valūtu, Hrvatska narodna banka 2023. gada 1. janvārī iemaksāja šajā uzkrājumā 53 milj. euro^[47], palielinot tā apjomu līdz 6620 milj. euro.

Uzkrājuma finanšu riskiem apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus. Kopā ar jebkuru vispārējo rezervju fondā turēto summu tas nedrīkst pārsniegt eurozonas valstu NCB apmaksātā ECB kapitāla vērtību. Šis postenis tiek veidots, lai to izmantotu tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai segtu zaudējumus, ko rada pakļautība finanšu riskiem. 2023. gada beigās šis uzkrājums tika pilnībā atbrīvots, lai segtu zaudējumus, kas radušies saistībā ar finanšu riskiem. Tādējādi ECB zaudējumi šai gadā sasniedz 1266 milj. euro. Zaudējumi galvenokārt radās sakarā ar Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantotās procentu likmes paaugstināšanu, kas izraisīja būtiskus procentu izdevumus par ECB TARGET neto saistībām (sk. 23.4. skaidrojumu "Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi").

Sakarā ar šī uzkrājuma finanšu riskiem pilnīgu atbrīvošanu tā apjoms 2023. gada 31. decembrī bija nulle. Padome gada pārskatīšanas ietvaros var pieņemt lēmumu šo uzkrājumu papildināt, kad ECB atkal gūs peļņu.

15. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Ienākumu atzīšana", "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "ECB pēcnodarbinātības pabalsti, citi ilgtermiņa pabalsti un darba attiecību pārtraukšanas pabalsti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas konti 2023. gadā palielinājās galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Turklāt pēc vienotās valūtas ieviešanas Horvātijā Hrvatska narodna banka 2023. gada 1. janvārī iemaksāja šajos atlikumos 296 milj. euro. Šo pieaugumu daļēji kompensēja ārvalstu valūtas pārvērtēšanas kontu apjoma samazināšanās galvenokārt sakarā ar ASV dolāra un Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret euro.

Gada beigu pārvērtēšanā izmantotie valūtu kursi bija šādi.

16. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

16.1. skaidrojums. Kapitāls

ECB parakstītais kapitāls ir 10 825 milj. euro.

Horvātija ieviesa vienoto valūtu 2023. gada 1. janvārī. Saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu Hrvatska narodna banka 2023. gada 1. janvārī iemaksāja līdz šim neapmaksāto ECB parakstītā kapitāla daļu (69 milj. euro)^[48]. Tādējādi ECB kopējais apmaksātais kapitāls pieauga no 8880 milj. euro 2022. gada 31. decembrī līdz 8948 milj. euro 2023. gada 1. janvārī, kā redzams tabulā.

Eurozonas valstu NCB pilnībā apmaksājušas savu parakstītā kapitāla daļu.

Ārpus eurozonas esošo valstu NCB jāapmaksā 3.75 % no to parakstītā kapitāla, piedaloties ECB darbības izmaksu segšanā. Ārpus eurozonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt nekādus ECB zaudējumus.

2.5. Ārpusbilances instrumenti

17. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevumu līgumu. Saskaņā ar to specializēta iestāde ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus.

Turklāt saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB piedāvā aizdevumiem monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus.^[49]

Ja vien šīs vērtspapīru aizdevumu operācijas nav veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts, tās uzrāda ārpusbilances kontos.^[50] Šādu vērtspapīru aizdevumu operāciju atlikums 2023. gada 31. decembrī bija 32 791 milj. euro (2022. gadā – 11 569 milj. euro). No tā 26 577 milj. euro (2022. gadā – 6637 milj. euro) bija saistīti ar monetārās politikas mērķiem turētu vērtspapīru aizdevumiem.

18. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

19. skaidrojums. Vērtspapīru nākotnes darījumi

Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

Šie darījumi veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros.

20. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi noslēgti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Šo darījumu rezultātā prasību un saistību atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši gada beigu ārvalstu valūtas kursiem, bija šādi.

Likviditāti palielinošās vienošanās par mijmaiņas darījumiem
ECB ietilpst centrālo banku mijmaiņas darījumu līniju tīklā, un tai noslēgtas savstarpējas vienošanās par mijmaiņas darījumiem ar Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu un Šveices Nacionālo banku. Tai ir arī savstarpēja mijmaiņas darījumu līnija ar Ķīnas Tautas banku. Šīs vienošanās par mijmaiņas darījumiem ļauj nodrošināt 1) likviditāti jebkuras minētās centrālās bankas attiecīgajā valūtā eurozonas valstu bankām vai 2) euro likviditāti finanšu iestādēm, kas atrodas iepriekš minēto centrālo banku jurisdikcijā. Turklāt vienošanās par mijmaiņas darījumiem noslēgtas arī ar Danmarks Nationalbank, Narodowy Bank Polski un Sveriges Riksbank par euro likviditātes nodrošināšanu to jurisdikcijā esošajām finanšu iestādēm. Iepriekšminēto vienošanos mērķis ir apmierināt iespējamās likviditātes vajadzības, lai novērstu potenciālos tirgus darbības traucējumus un tādējādi līdz minimumam samazinātu negatīvas tālākas ietekmes risku uz eurozonas finanšu tirgiem un tautsaimniecību.^[51]

Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2024. gadā (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

21. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB arī 2023. gadā bija atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operācijām vidēja termiņa finansiālās palīdzības iespējas, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma un Grieķijas aizdevumu iespējas līguma ietvaros.

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, ES piešķīra aizdevumus dalībvalstīm pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) ietvaros. Šis instruments kopš 2022. gada 31. decembra vairs nav pieejams, bet attiecīgās emisijas ietvēra obligācijas ar 5–30 gadu dzēšanas termiņu. 2023. gadā ES arī turpināja sniegt finansējumu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā dalībvalstīm "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas ietvaros, kas tika izveidota, lai atbalstītu ES tautsaimniecības atveseļošanos, vienlaikus veicinot Savienības tautsaimniecības zaļo un digitālo pāreju. 2023. gadā ES sniedza atbalstu arī Ukrainai aizdevumu veidā, izmantojot jaunu makrofinansiālās palīdzības instrumentu (MFP+). ECB atbalstīja Eiropas Komisiju, veicot ar iepriekš minētajiem instrumentiem saistīto operāciju administrēšanu.

ECB 2023. gadā apstrādāja maksājumus, kas saistīti ar visām minētajām operācijām.

22. skaidrojums. Iespējamās saistības sakarā ar nepabeigtiem tiesas procesiem

Ir ierosinātas lietas pret ECB par tās uzraudzības funkciju veikšanu Banca Carige S.p.A. (Banca Carige). Vienā no šīm tiesvedībām Banca Carige akcionāri pieprasa no ECB finansiālu kompensāciju par kaitējumu, kas, iespējams, nodarīts dažādu ECB darbību rezultātā, tai īstenojot uzraudzības funkcijas attiecībā pret Banca Carige, ko veido gan iespējamā bezdarbība, gan kaitējumu radošas darbības. Šo lietu izlems, cita starpā, ņemot vērā citu saistīto tiesas procesu galīgo iznākumu. Vienā no tiesas procesiem ES Vispārējā tiesa ar 2022. gada 12. oktobra spriedumu atzina, ka ECB lēmumam par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige nav atbilstoša tiesiskā pamata saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem. Attiecīgi Vispārējā tiesa atcēla ECB lēmumu par pagaidu administrācijas piemērošanu Banca Carige, kā arī pagaidu administrācijas piemērošanas termiņa pirmo pagarinājumu 2019. gadā. Tomēr ECB Vispārējās tiesas spriedums tika pārsūdzēts ES Tiesā, kas joprojām var šo spriedumu atcelt. Turklāt vēl divi ECB lēmumi par pagaidu administrācijas pagarināšanu pašlaik tiek apstrīdēti, pieprasot to atcelšanu. Šī prasība joprojām ir izskatīšanā.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

23. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi

23.1. skaidrojums. Ārējo rezervju aktīvu procentu ienākumi

Šo posteni veido šādi procentu ienākumi (neietverot procentu izdevumus), kas saistīti ar ECB tīrajiem ārējo rezervju aktīviem.

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi) instrumentu veidu dalījumā bija šādi.

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi) valūtu dalījumā bija šādi.

23.2. skaidrojums. Procentu ienākumi, kas gūti no euro banknošu sadales Eurosistēmā

Šis postenis ietver procentu ienākumus saistībā ar ECB daļu (8 %) no kopējā euro banknošu emisijas apjoma (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Procentu ienākumi 2023. gadā bija 4817 milj. euro (2022. gadā – 736 milj. euro). Šo ienākumu pieaugumu noteica augstāka galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (3.8 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 0.6 % 2022. gadā).

23.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

Šajā postenī uzrādīta atlīdzība, ko izmaksā eurozonas valstu NCB par to prasībām saistībā ar ārējo rezervju aktīviem, kas nodoti ECB (sk. 12.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Procentu izdevumi 2023. gadā bija 1335 milj. euro (2022. gadā – 201 milj. euro). Šīs atlīdzības pieaugumu noteica augstāka galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (3.8 % 2023. gadā salīdzinājumā ar 0.6 % 2022. gadā).

23.4. skaidrojums. Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi

Pārējie procentu ienākumi un pārējie procentu izdevumi bija šādi.

24. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām bija šādi.

Neto realizētie zaudējumi no cenām ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem un biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. Neto realizētie zaudējumi no cenām 2023. gadā galvenokārt skaidrojami ar grāmatvedības pieeju prēmiju un diskontu amortizāciju saistībā ar ABSIP ietvaros turēto vērtspapīru atmaksu.^[52]

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām valūtu un ceturkšņu dalījumā bija šādi.

25. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

Tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku ASV dolāru un pašu kapitāla portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtība saruka, vienlaikus 2023. gadā pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām. 2022. gadā šie zaudējumi bija būtiski lielāki, jo atbilstošās ienesīguma likmes bija būtiski palielinājušās, tāpēc gada beigās būtiski samazinājās vairākuma šajos portfeļos turēto vērtspapīru tirgus vērtība.

26. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi

Ienākumus šajā kategorijā veidoja galvenokārt uzraudzības maksas. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
Ar banku uzraudzību saistītos ienākumus galvenokārt veido ar uzraudzības maksām saistītie ienākumi. ECB no uzraudzītajām iestādēm iekasē gada maksu, lai atgūtu ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu saistītos izdevumus. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem gada izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2023. gadā bija 654 milj. euro (2022. gadā – 594 milj. euro).

Lai noteiktu iekasējamo uzraudzības maksu summu, faktiskie gada izdevumi koriģēti atbilstoši summām, kas atmaksātas atsevišķām bankām vai iekasētas no tām iepriekšējos maksas periodos, kā arī citām korekcijām, t. sk. procentu maksājumiem par kavētiem maksājumiem.^[53] Ņemot vērā korekciju atbilstoši procentu maksājumiem, kas saņemti par kavētiem maksājumiem, kā arī neto summas, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, 2023. gadā no uzraudzītajām iestādēm iekasējamās gada uzraudzības maksas gandrīz atbilst faktisko gada izdevumu summai 654 milj. euro^[54] (sk. 6.4. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi"). Rēķini par atsevišķām uzraudzības maksām tiks sagatavoti 2024. gada 2. ceturksnī.^[55]

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošo piemērojamo banku darbību regulējošo ES tiesību aktu (t. sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas, kā arī netiek ņemti vērā šādu soda maksājumu atmaksājumi, ja agrākie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai anulēti. Tā vietā attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā. ECB 2023. gadā gūtie ienākumi saistībā ar uzraudzītajām iestādēm noteiktajiem sodiem bija 18 milj. euro (2022. gadā – 12 milj. euro).

Tādējādi ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības un horizontālo uzdevumu un speciālo pakalpojumu veikšanas rezultātā. Tie ietver ECB uzraudzības funkcijas tiešos izdevumus un attiecīgos izdevumus, kas saistīti ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, atspoguļojot to pakalpojumus attiecībā uz telpām un iekārtām, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām (IT), juridiskajiem, audita un administratīvajiem pakalpojumiem, komunikācijas un tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citām aktivitātēm.

Faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie izdevumi, kas tiek atgūti, iekasējot gada uzraudzības maksu, 2023. gadā bija 654 milj. euro (2022. gadā – 594 milj. euro). Vispārējo pieaugumu noteica augstākas personāla izmaksas 2023. gadā. Iepriekšējā gadā personāla izmaksas samazinājās sakarā ar aktuārajiem guvumiem, kas ņemti vērā saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem sakarā ar ievērojami augstāku diskonta likmi, ko izmantoja aktuāra novērtējumā 2022. gada beigās^[56]. 2023. gadā personāla izmaksu kāpumu izraisīja arī lielāks ECB banku uzraudzības jomā strādājošo darbinieku vidējais skaits, kā arī algu korekcijas. Ar uzraudzības uzdevumiem saistīto izdevumu vispārējo pieaugumu noteica ne vien augstākas personāla izmaksas, bet arī tas, ka pēc pandēmijas darbība banku uzraudzības jomā pilnībā atgriezās normālā līmenī.

27. skaidrojums. Kapitāla akciju un līdzdalības kapitālā ienākumi

2023. gadā dividendes 1 milj. euro apmērā (2022. gadā – 1 milj. euro), kas saņemtas par ECB piederošajām SNB akcijām (sk. 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi"), iekļautas šajā postenī.

28. skaidrojums. Pārējie ienākumi

Dažādus pārējos ienākumus, kas 2023. gadā bija 72 milj. euro (2022. gadā – 61 milj. euro), galvenokārt veidoja iesaistīto valstu NCB iemaksas, tām piedaloties ECB izdevumos saistībā ar darbībā esošajiem ECBS projektiem un pakalpojumiem.

29. skaidrojums. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas bija šādas.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)^[57] izteiksmē bija 4222 (2022. gadā – 4136), t. sk. 380 darbinieki bija vadošos amatos (2022. gadā – 373).

Algas un pabalsti palielinājās sakarā ar lielāku vidējo ECB darbinieku skaitu, galvenokārt banku uzraudzībā, kā arī algu korekcijām. Šo pieaugumu daļēji kompensēja zemāki izdevumi saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, ko galvenokārt noteica aktuāra novērtējumā izmantota augstāka diskonta likme kārtējo apkalpošanas izmaksu aprēķināšanai 2023. gadā^[58] (sk. 13.3. skaidrojumu "Dažādi").

Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un papildu pabalstus mājokļa īrei un reprezentācijas izdevumiem. Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Valdes locekļi un Uzraudzības valdes priekšsēdētājs saņem arī pabalstus reprezentācijas izdevumiem. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas, izglītības un citus pabalstus (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t. i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2023. gadā bija šādas.^[59]

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 169 703 euro (2022. gadā – 1 110 618 euro).

Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2023. gadā šie maksājumi, ar tiem saistītie pabalsti un ECB iemaksas bijušo Valdes un Uzraudzības valdes locekļu veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un negadījumu apdrošināšanas shēmās bija 365 864 euro (2022. gadā – 742 892 euro). Šo maksājumu samazinājums galvenokārt skaidrojams ar to, ka 2023. gadā tos saņēma mazāk bijušo valdes locekļu nekā 2022. gadā.

Ar pensijām saistītie maksājumi, t. sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 2 670 313 euro (2022. gadā – 1 095 737 euro)^[60]. 2023. gadā šī summa ietvēra bijušajam Valdes loceklim izmaksātu vienreizēju pensionēšanās maksājumu nākotnes pensiju maksājumu vietā.

30. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi bija šādi.

Administratīvo izdevumu vispārējais pieaugums 2023. gadā galvenokārt skaidrojams ar 1) lielākiem izdevumiem par ārējo konsultantu pakalpojumiem saistībā ar IT uzturēšanas darbībām un Eurosistēmas projektiem ("Ārējie pakalpojumi"), 2) darbības pilnīgu atgriešanos normālā līmenī pēc pandēmijas, īpaši banku uzraudzības jomā, un 3) inflācijas ietekmi. Pēdējie divi faktori ietekmēja dažādus šajā postenī uzrādītos izdevumus.

31. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi 2023. gadā bija 9 milj. euro (2022. gadā – 9 milj. euro). Tie veidojušies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

2.7. Notikumi pēc bilances datuma

32. skaidrojums. Reizi piecos gados veicamā ECB kapitāla atslēgas korekcija

Saskaņā ar ECBS Statūtu 29. pantu NCB svērumus ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā koriģē reizi piecos gados.^[61] Trešā korekcija pēc ECB dibināšanas notika 2024. gada 1. janvārī, kā parādīts tālāk.

Ietekme uz ECB apmaksāto kapitālu
Sakarā ar eurozonas valstu NCB (ar pilnīgi apmaksātu parakstīto kapitālu) procentuālās daļas ECB parakstītajā kapitālā (10 825 milj. euro) samazināšanos kopumā par 0.2200 procentu punktiem un ārpus eurozonas esošo valstu NCB (kuras apmaksā parakstīto kapitālu tikai 3.75 % apmērā) procentuālās daļas līdzvērtīgu pieaugumu ECB apmaksātais kapitāls 2024. gada 1. janvārī saruka par 23 milj. euro.

Ietekme uz NCB prasībām, kas ekvivalentas ECB nodotajiem ārējo rezervju aktīviem
Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu NCB devumu ārējo rezervju aktīvu pārskaitījumā uz ECB nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot vērā to, ka samazinājās to eurozonas valstu NCB (kuras nodevušas ārējo rezervju aktīvus ECB) procentuālās daļas ECB parakstītajā kapitālā, šim pārvedumam līdzvērtīgā prasība arī tika attiecīgi koriģēta. Tādējādi 2024. gada 1. janvārī veidojās sarukums 109 milj. euro apjomā, kas tika atmaksāts eurozonas valstu NCB.

2.8. 2019.–2023. gada finanšu pārskati

2.8.1. Bilance

2.8.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins

3. Neatkarīga revidenta ziņojums

Eiropas Centrālās bankas
prezidentei un Padomei
Frankfurtē pie Mainas

Revidenta ziņojums par ECB 2023. gada finanšu pārskatiem

Atzinums

Mēs esam veikuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatos iekļauto ECB gada, kas noslēdzās 2023. gada 31. decembrī, finanšu pārskatu, kas ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un nozīmīgu grāmatvedības principu un citu skaidrojumu kopsavilkumu, revīziju.

Mūsuprāt, pievienotie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ECB finansiālo stāvokli 2023. gada 31. decembrī un tās finanšu darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās šajā datumā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem).

Pamats atzinumam

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Mūsu atbildība saskaņā ar šiem standartiem ir sīkāk aplūkota mūsu ziņojuma iedaļā "Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju". Mēs esam neatkarīgi no ECB atbilstoši Vācijā noteiktajām ētikas prasībām, kuras attiecas uz mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju, kas ir saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (SGĒSP kodekss), un mēs esam pildījuši citus savus ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām. Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Pārējā informācija

ECB Valde (Valde) ir atbildīga par pārējo ECB gada pārskatos iekļauto informāciju. Pārējā informācija ir visa informācija, kas iekļauta ECB gada pārskatos, izņemot ECB finanšu pārskatus un mūsu revidentu ziņojumu.

Mūsu atzinums par finanšu pārskatiem neattiecas uz pārējo informāciju, un mēs par to nesniedzam nekāda veida apstiprinošus secinājumus.

Saistībā ar mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un konstatēt, vai pārējā informācijā nav vērojama būtiska neatbilstība finanšu pārskatiem vai datiem, ko esam ieguvuši revīzijas laikā, un vai nav pieļautas jebkādas būtiskas kļūdas.

Valdes un personu, kam uzticēta pārvaldība, atbildība par finanšu pārskatiem

Valde ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti ECB 2016. gada 3. novembra Lēmumā (ES) 2016/2247 par ECB gada pārskatiem (ECB/2016/35; ar grozījumiem), kas balstās uz ECB 2016. gada 3. novembra pamatnostādni (ES) 2016/2249 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34; ar grozījumiem), un par tādu iekšējās kontroles sistēmu, kāda saskaņā ar Valdes lēmumu nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatus, kuros nav krāpšanas vai kļūdu radītu būtisku neatbilstību.

Sagatavojot finanšu pārskatus, Valde ir atbildīga par ECB spējas turpināt darbību izvērtēšanu, ja nepieciešams, norādot problēmas, kas attiecas uz darbības turpināšanu, kā arī par darbības turpināšanas principa ievērošanu.

Personas, kam uzticēta pārvaldība, ir atbildīgas par ECB finanšu pārskatu sniegšanas procesa pārraudzību.

Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos kopumā nav krāpšanas vai kļūdu dēļ radušos būtisku neatbilstību, un sniegt revidenta ziņojumu, kas ietver mūsu atzinumu. Pietiekamai pārliecībai ir augsts ticamības līmenis, taču tā negarantē, ka revīzija, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr konstatēs būtiskas neatbilstības, ja tādas pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu dēļ, un tās uzskatāmas par būtiskām, ja atsevišķi vai kopā tās var būtiski ietekmēt ar tautsaimniecību saistītus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, mēs sniedzam profesionālu spriedumu un saglabājam profesionālu skepticismu visā revīzijas plānošanas un īstenošanas gaitā. Papildus mēs veicam arī tālāk minēto.

• Identificējam un novērtējam tādu būtisku neatbilstību riskus attiecībā uz finanšu pārskatiem, kuras radušās krāpšanas vai kļūdu dēļ, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras, kas piemērojamas šiem riskiem, un gūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un atbilstoši mūsu atzinuma sniegšanai. Būtisku no krāpšanas izrietošu neatbilstību nenoteikšanas risks ir lielāks nekā to neatbilstību nenoteikšanas risks, kuras izriet no kļūdām, jo krāpšana var ietvert slepenas vienošanās, viltošanu, tīšu bezdarbību, nepatiesu atspoguļojumu vai iekšējās kontroles ignorēšanu.
• Gūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas saistīta ar revīziju, ar mērķi izstrādāt attiecīgajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par ECB iekšējās kontroles efektivitāti.
• Novērtējam piemēroto grāmatvedības pamatprincipu atbilstību, kā arī grāmatvedības aplēšu un vadības sniegto saistīto skaidrojumu pamatotību.
• Izdarām secinājumus par vadības atbilstīgu darbības turpināšanas principa piemērošanu un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, secinām, vai nepastāv būtiskas neatbilstības saistībā ar pasākumiem vai apstākļiem, kas var radīt nopietnas šaubas par ECB spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka pastāv būtiskas neatbilstības, revidenta ziņojumā mums jāvērš uzmanība uz attiecīgajiem skaidrojumiem finanšu pārskatos vai, ja šie skaidrojumi ir neatbilstīgi, jāveic korekcijas mūsu atzinumā. Mūsu secinājumi pamatojas uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidenta ziņojuma sniegšanas datumam.
• Novērtējam finanšu pārskatos vispārēji sniegto informāciju, to struktūru un saturu, t.sk. skaidrojumus, un to, vai finanšu pārskati patiesi atspoguļo pamatā esošos darījumus un notikumus.

Mums jāziņo personām, kam uzticēta pārvaldība, par jautājumiem attiecībā uz plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, t.sk. jebkādiem nozīmīgiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus mēs konstatējam revīzijas gaitā.

Frankfurtē pie Mainas, 2024. gada 14. februārī

Baker Tilly GmbH & Co.KG
Wirtschaftsprüfungsgesellschaft
(Düsseldorf)

Dr.Stefan Wolfgang Fischer Wirtschaftsprüfer

Maria Brück Wirtschaftsprüferin

4. Peļņas vai zaudējumu sadales skaidrojums

Šis skaidrojums nav ECB 2023. gada finanšu pārskatu sastāvdaļa.