Ziņojums par digitālo euro

• Nākotnē iespējami vairāki scenāriji, kuros digitālais euro Eurosistēmā varētu būt dzīvotspējīgs risinājums, kas ļautu sasniegt ar centrālās bankas pamatfunkcijām un ES vispārējo ekonomikas politiku saistītos mērķus, ar nosacījumu, ka tas izstrādāts atbilstoši konkrēto scenāriju prasībām.
• Digitālo euro emisija varētu tikt uzsākta: 1) lai atbalstītu Eiropas tautsaimniecības digitalizāciju un Eiropas Savienības stratēģisko neatkarību; 2) reaģējot uz skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa lomas būtisku mazināšanos; 3) būtiski pieaugot iespējai, ka ārvalstu centrālo banku digitālās valūtas kļūst par plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli euro zonā; 4) lai izmantotu to kā jaunu monetārās politikas transmisijas kanālu; 5) lai mazinātu riskus saistībā ar maksājumu pakalpojumu neapgrūtinātu sniegšanu; 6) lai veicinātu euro starptautisko lomu; 7) lai veicinātu uzlabojumus monetāro un maksājumu sistēmu vispārējo izmaksu un ekoloģiskā pēdas nospieduma jomā.
• Kāda konkrēta scenārija īstenošanās ne vienmēr attaisno digitālā euro emisiju, ja ir pieejami alternatīvi risinājumi.

• Izstrādājot digitālo euro, jānovērš tā emisijas iespējamās nevēlamās sekas, tādējādi ierobežojot jebkādu negatīvu ietekmi uz monetāro politiku, finanšu stabilitāti un banku sektorā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī mazinot iespējamos riskus.
• Jāizvairās no pārmērīgas digitālā euro kā ieguldījumu veida izmantošanas un ar to saistītā riska, ka tas varētu izraisīt krasu plaša mēroga pāreju no banku noguldījumiem uz digitālo euro. Pieeja digitālajam euro jānodrošina uzraudzītiem starpniekiem, savukārt IT projektu riski (piemēram, projekta kavēšanās vai neparedzētas izmaksas) jāsamazina līdz minimumam. Eurosistēmai jācenšas panākt atbilstību regulatīvajiem standartiem – pat tad, ja nav noteikta prasība tos ievērot, izņemot gadījumus, kad tas nepārprotami ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.
• Digitālajam euro salīdzinājumā ar alternatīvajiem risinājumiem jābūt efektīvam veidam, kā sasniegt Eurosistēmas mērķus. Jāparedz nosacījumi tā izmantošanai ārpus euro zonas. Ar digitālo euro saistītajiem pakalpojumiem jābūt ārkārtīgi noturīgiem pret kiberuzbrukumu draudiem.

• Digitālā euro izstrādes procesā izdarītās konkrētās izvēles noteiktu tā emisijas juridisko pamatu.
• ES primārie tiesību akti neizslēdz iespēju emitēt digitālu euro kā likumīgu maksāšanas līdzekli, attiecīgi liekot maksājuma saņēmējiem pieņemt to maksājumiem.
• Dažus praktiskos aspektus saistībā ar digitālā euro izplatīšanu un piekļuvi tam principā varētu nodot ārpakalpojumu sniedzējiem, bet tie būtu jāpakļauj stingrai Eurosistēmas uzraudzībai.

• Digitālā euro potenciālos raksturlielumus var modelēt tā, lai tie atbilstu Eurosistēmas pamatprincipiem un ziņojumā izklāstītajām prasībām.
• Pamatojoties uz digitālā euro iespējamām iezīmēm, apzināti divi vispārēji digitālā euro veidi, kas atbilstu vēlamajām īpašībām – bezsaistes un tiešsaistes digitālais euro. Abi šie veidi ir savstarpēji saderīgi, un tos varētu piedāvāt vienlaicīgi, ciktāl tie abi atbilst pamatprincipiem un noteiktajām vispārīgajām prasībām.

• Galvenā atšķirība starp tiešo un starpniecības modeli ir privātā sektora loma. Tiešajā modelī uzraudzīti starpnieki uzņemas tikai vārtu sarga lomu, savukārt starpniecības modelī tiem būtu nozīmīgāka loma, t.sk. norēķinu aģentu loma. Abos gadījumos privātajā sektorā būtu iespēja veidot jaunus uzņēmumus, kam pamatā ar digitālo euro saistītie pakalpojumi.
• Galalietotāju piekļuvi digitālā euro infrastruktūrai varētu nodrošināt, izmantojot vai nu uz aparatūru vai programmatūru balstītus risinājumus, vai to kombināciju. Jebkurā gadījumā lietotāju piekļuves risinājumiem jāietver droša lietotāju autentifikācija un identifikācija.
• Galalietotāju risinājumiem un jebkurām digitālā euro pakalpojumu sniegšanā iesaistītajām privātajām sistēmām jānodrošina saskarne ar centrālās bankas nodrošinājuma infrastruktūru, panākot visaugstākā līmeņa aizsardzību pret risku, ka bez centrālās bankas atļaujas patvaļīgi varētu tikt radītas digitālā euro vienības.

• Pirms var apsvērt digitālā euro emisiju, nepieciešams visaptverošs un līdzsvarots uz politiku orientēts novērtējums par problēmām, kādas var radīt digitālais euro, un par tā potenciālu attiecībā pret alternatīvajām iespējām. Iestāžu, iedzīvotāju un profesionāļu viedokļi sniegs vērtīgu ieguldījumu šajā novērtējumā, t.sk. sabiedriskās apspriešanas ietvaros.
• Lai pārbaudītu funkcionālās izstrādes iespējas un izpētītu to tehnisko iespējamību, kā arī to spēju apmierināt potenciālo lietotāju vajadzības, jāveic praktiski izmēģinājumi. Izmēģinājumos nepieciešamības robežās jāiesaista privātais sektors un potenciālie lietotāji, un tie nedrīkst veicināt sasteigtus lēmumus vai Eurosistēmas apņemšanos nodrošināt digitālo euro.
• Lai nodrošinātu, ka tiek rastas pamatotas atbildes uz šajā ziņojumā uzdotajiem neatrisinātajiem jautājumiem, Eurosistēma apsvērs, vai 2021. gada vidū uzsākt digitālā euro projektu, iespējams, sākot ar izpētes posmu, kura mērķis būs izstrādāt minimālo darbspējīgo produktu.
• Papildus konceptuālajai analīzei un Eurosistēmas praktiskiem izmēģinājumiem darbā būtu jāiesaista arī Eiropas un starptautiskās iestādes, forumi un standartu noteicēji, lai nodrošinātu, ka digitālais euro atbilst visu potenciālo ieinteresēto personu vēlmēm.

Sk. 7. sadaļu