Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Krāpšana – ECB nosaukuma un logotipa ļaunprātīga izmantošana

Fraudsters in Italy have been impersonating the European System of Financial Supervision (ESFS – in Italian Sistema Europeo di Vigilanza Finanziaria (SEVIF) of which the ECB is part. They contact individuals by phone or email, falsely claiming that money transfers for taxes or penalties are needed to recover online trading losses. The ESFS/SEVIF never requests such payments. Please ignore these communications and report them to the local police immediately.

Pasargājiet sevi no krāpšanas

Iedzīvotāji regulāri ziņo par krāpnieciskām shēmām, kurās ļaunprātīgi izmantots ECB nosaukums un/vai logotips, kā arī shēmām, kurās it kā iesaistīti ECB darbinieki. Citos gadījumos noziedznieki izmanto tālruņa numurus, e-pasta adreses vai interneta vietnes, kas izskatās pēc ECB tālruņa numuriem, e-pasta adresēm vai interneta vietnēm.

E-pasti

Ja saņemat e-pastu, kas rada aizdomas, neklikšķiniet uz e-pastā norādītajām saitēm, neveriet vaļā pielikumus un neatsaucieties uz aicinājumiem vai kampaņām.

Interneta vietnes un sociālie tīkli

Krāpnieki izveido Valdes locekļu viltus profilus sociālajos tīklos un/vai viltus ECB interneta vietnes, lai reklamētu ieguldījumus. 

Tālruņa zvani

Ja saņemat zvanu no tālruņa numura, kurš izskatās pēc ECB tālruņa numura (t. i., sākas ar cipariem +49 69 1344...), vai e-pastu no adreses, kura izskatās pēc ECB e-pasta adreses, bet jums nav pamatota iemesla saņemt šādu ziņu, nesniedziet nekādu personas vai finanšu informāciju.

Mākslīgais intelekts un krāpšana

Mākslīgais intelekts (MI) ļauj radīt videomateriālus un interneta vietnes, kas izskatās maldinoši īsti, un veikt telefona zvanus, kas rada iespaidu, ka ECB darbinieki reklamē ieguldījumu shēmas. Ja jums rodas aizdomas, ka it kā ECB piederoša interneta vietne ir viltota, lūdzam par to ziņot, izmantojot mūsu informācijas pieprasījuma veidlapu. Ja uzskatāt, ka esat kļuvis par krāpšanas upuri, sazinieties ar vietējām varas iestādēm, piemēram, policiju.

Kādi ir visizplatītākie krāpšanas veidi?

Krāpnieki visbiežāk var mēģināt jūs apkrāpt šādos veidos:

  • ļaunprātīga izmantojot ECB nosaukumu un logotipu
  • izliekoties par ECB Valdes locekļiem vai ECB darbiniekiem
  • izveidojot Valdes locekļu vai ECB viltus profilus sociālajos tīklos, lai reklamētu ieguldījumus 
  • stāstot cilvēkiem, ka ECB iekasē maksu par pārrobežu pārvedumiem
  • mēģinot pārliecināt, ka ECB ir komercbanka, kas sniedz internetbankas pakalpojumus
  • sazinoties ar jums un uzdodoties par personu, kura strādā ECB un kuras turējumā ir jūsu naudas līdzekļi
  • aicinot cilvēkus veikt maksājumu, izmantojot fiktīvu ECB internetbankas vietni vai runājot viltus ECB klientu apkalpošanas nodaļas vārdā
  • pieprasot cilvēkiem samaksu tāpēc, ka ECB bloķē naudas pārvedumu
  • pierunājot veikt maksājumu tāpēc, ka ECB piesaista noguldījumus vai maksājumus par Bitcoin vai citas kriptovalūtas iegādi/izņemšanu naudā vai tāpēc, ka ECB apņēmusies atgūt krāpniecības shēmā zaudētus naudas līdzekļus
  • mudinot cilvēkus saņemt kredītu no ECB ar ļoti pievilcīgiem nosacījumiem
  • zvanot cilvēkiem no tālruņa numura, kas izskatās pēc ECB numura (t. i., +49 69 1344...), vai rakstot no e-pasta adreses, kas izskatās pēc ECB e-pasta adreses, bez acīmredzama iemesla un bez iepriekšējas saziņas
  • izliekoties par tādu uzņēmumu darbiniekiem, kuri darbojas ECB vārdā, piemēram, lai atgūtu iepriekš krāpšanas rezultātā zaudēto naudu

Visas šīs darbības ir krāpšana.

Kā es varu atpazīt krāpniecisku shēmu, kas ietver ECB nosaukumu un/vai logotipu?

Ziņojumi no krāpniekiem bieži vien izskatās tā, it kā tos tiešām būtu sūtījusi ECB, taču parasti tajos var konstatēt kļūdas. Sniedzam dažus padomus, kas palīdzēs jums atpazīt krāpšanu.

  • Pārbaudiet e-pasta sūtītāju. ECB izsūtīto e-pastu adrese vienmēr beidzas ar @ecb.europa.eu vai @ecb.int. Nekad neuzticieties pārsūtītam e-pastam. Ņemiet vērā, ka e-pasta adreses var būt viltotas tā, lai tās atgādinātu ECB nosūtītus e-pastus.
  • Pārbaudiet e-pastā norādītās saites – turiet kursoru uz saites, nenoklikšķinot uz tās. Tā jūs varēsiet izlasīt pilnu saites tekstu. Dažās e-pasta programmās tas parādīsies ekrāna apakšējā daļā. Ja saite neietver "ecb.europa.eu", e-pasts, iespējams, ir krāpniecisks.
  • Pārbaudiet, vai e-pastu un interneta vietņu tekstā nav neparasti formulējumi, pareizrakstības kļūdas un drukas kļūdas.
  • Ja saņemat zvanu, kuru jums nav pamatota iemesla saņemt, pārbaudiet zvanītāja tālruņa numuru. Ja tas izskatās pēc ECB tālruņa numura (+49 69 1344...), iespējams, notiek zvanītāja identitātes viltošana. Tādā gadījumā zvanītājs apzināti falsificē pārraidīto informāciju, lai slēptu numuru, no kura zvana.
  • Iespējams, ka viltotajos videomateriālos, neraugoties uz to, ka izmantots mākslīgais intelekts, balss nav atbilstoši sinhronizēta ar runātāja lūpu kustībām, kā arī iespējami attēla traucējumi.
  • Jebkāda veida negaidītas komunikācijas – e-pasta, tālruņa zvana, interneta vietnes, videomateriāla – gadījumā, ja jūs aicina nekavējoties veikt kādu darbību (piemēram, steidzami pārskaitīt naudu) vai piedāvā kaut ko neticami izdevīgu, vienmēr jābūt piesardzīgiem.

Ko varu darīt, lai sevi pasargātu?

Nekad nepārskaitiet naudu, ja jums nav droši zināms, kas to saņems, un nekad neatklājiet informāciju, piemēram, jūsu konta numuru, informāciju par jūsu identitāti vai jebkuru citu personisku informāciju.

ECB nav atbildīga par tās nosaukuma, logotipa un/vai adreses, un/vai tālruņa numura ļaunprātīgu izmantošanu krāpnieciskos darījumos, kas vērsti uz sabiedrības locekļu apkrāpšanu. Ziņojiet policijai par krāpšanu vai lūdziet padomu attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

PAPILDU INFORMĀCIJA

Uzziniet vairāk par līdzīgām tēmām

Jautājiet mums!

Vai vēlaties uzzināt vairāk par mums, mūsu darbu un to, kā tas ietekmē jūs? 

Viss, ko vēlējāties uzzināt par ECB