1. Kopskats

Pēc 15% krituma 2020. gada 1. pusgadā euro zonas reālais IKP 3. ceturksnī atkal pieauga par 12.5% , un tas bija būtiski straujāks kāpums, nekā tika prognozēts ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēs. Tomēr nesen noteikto stingrāko ierobežojošo pasākumu rezultātā, reaģējot uz spēcīgu jaunu koronavīrusa (Covid-19) infekcijas uzliesmojumu visās valstīs, gaidāms atkārtots aktivitātes sarukums 4. ceturksnī. Arī 2021. gada 1. ceturksnī gaidāma vāja ekonomiskā aktivitāte. Neraugoties uz šo īstermiņa lejupslīdi, pozitīvas ziņas par vakcīnu izstrādi dod lielāku ticamību pieņēmumam par pakāpenisku veselības krīzes mazināšanos 2021. gadā un 2022. gada sākumā. Kopā ar ievērojamu monetārās un fiskālās politikas atbalstu, kas daļēji saistīts ar "Nākamās paaudzes ES" (NPES) pasākumu paketi, un turpmāku ārējā pieprasījuma atveseļošanos tam būtu jānodrošina stabila atjaunošanās 2021. gada laikā. Gaidāms, ka līdz 2022. gada vidum reālais IKP atgriezīsies pirms krīzes sasniegtajā līmenī. Tādējādi, lai gan īstermiņa prognoze ir pasliktinājusies, gaidāms, ka euro zonas IKP izaugsmes tendence ar 2022. gadu pamatā atbildīs ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēs prognozētajai. Tā kā gaidāms, ka politikas pasākumi sekmīgi novērsīs būtiskas ietekmes izplatīšanos pa finanšu kanāliem un mazinās krīzes atstātās ekonomiskās rētas, gaidāms, ka reālais IKP 2023. gadā par 2.5% pārsniegs 2019. gadā pirms krīzes sasniegto līmeni.

Runājot par inflāciju, ar iepriekš piedzīvoto naftas cenu kritumu saistītie augšupvērstie bāzes efekti un ar PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā saistītā augšupvērstā ietekme norāda uz kopējās inflācijas palielināšanos 2021. gadā. Gaidāms, ka SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) kāpums 2021. gadā būs daudz vājāks, jo zema pieprasījuma plašā lejupvērstā ietekme uz inflāciju (īpaši pakalpojumu nozarē) noteiks augšupvērstu spiedienu saistībā ar piegādes puses ierobežojumiem. Gaidāms, ka vidējā termiņā pamatinflācija pakāpeniski palielināsies, galvenokārt atspoguļojot SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) devumu, tomēr vēl arvien būs visai zema (2023. gadā – 1.2%). Kopumā bāzes scenārijs paredz, ka SPCI inflācija pieaugs no 0.2% 2020. gadā līdz 1.0% 2021. gadā un tad pakāpeniski palielināsies līdz 1.1% 2022. gadā un 1.4% 2023. gadā. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēm SPCI inflācija koriģēta un samazināta 2020. un 2022. gadā, ņemot vērā vājākus saņemtos SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) datus un zemāku inflācijas spiediena novērtējumu kopš iepriekšējām iespēju aplēsēm preču un darba tirgos vērojamā būtiskā atslābuma (kas gan samazinās) kontekstā.^[1]

Ņemot vērā ilgstošo būtisko nenoteiktību attiecībā uz pandēmijas attīstību, iespējamajiem medicīniskajiem risinājumiem (t.sk. vakcīnu izplatīšanu un vakcināciju) un tautsaimniecībai nodarīto kaitējumu, sagatavoti divi alternatīvi scenāriji. Mērenajā scenārijā vīrusa ierobežošana ir sekmīgāka, strauji tiek sākta vakcinēšana, un tautsaimniecībai nodarītais kaitējums ir ierobežots. Šajā scenārijā reālais IKP nākamajā gadā palielināsies par 6.0%, jau 2021. gada beigās sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes, inflācijai 2023. gadā pieaugot par 1.5%. Turpretī nelabvēlīgajā scenārijā, kas paredz veselības krīzes risinājuma aizkavēšanos un būtisku un paliekošu tautsaimniecības potenciāla zudumu, reālā IKP pieaugums 2021. gadā būs neliels un 2023. gadā – joprojām par 2% zemāks nekā pirms krīzes, bet inflācija šajā gadā būs tikai 0.8%.

2. Iespēju aplēšu pamatā esošie galvenie pieņēmumi

Bāzes scenārija pamatā ir vairāki būtiski pieņēmumu par pandēmijas attīstību. Bāzes scenārijā pieņemts, ka 2021. gada 1. ceturksnī saglabāsies tikpat stingri ierobežojošie pasākumi, kādi tika noteikti euro zonā 2020. gada 4. ceturksnī. Tiek pieņemts, ka jaunāko pasākumu ekonomiskās izmaksas būs ievērojami zemākas nekā pavasarī noteiktajiem pasākumiem, jo tie ir precīzāk pielāgoti un efektīvāki, ņemot vērā cīņā pret pandēmiju gūto pieredzi. Tiek pieņemts arī, ka pēc tam, kad būs pieejami un tiks piemēroti medicīniskie risinājumi, piemēram, efektīvas vakcīnas, attiecīgie ierobežojošie pasākumi tiks atviegloti un 2022. gada sākumā veselības krīze pamatā tiks atrisināta. Šajā kontekstā arī tiek pieņemts, ka pašlaik valdošā lielā nenoteiktība iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies. Tomēr tiek pieņemts arī, ka pat pēc tam, kad veselības krīze pamatā būs novērsta, ar to saistītie ekonomiskie zaudējumi saglabāsies, liecinot par būtisku ekonomisko rādītāju kritumu salīdzinājumā ar to trajektoriju pirms krīzes visā iespēju aplēšu periodā. Līdzīgi pieņēmumi par pandēmijas attīstību ir arī starptautisko iespēju aplēšu pamatā (sk. 2. ielikumu).

Būtiski monetārās un fiskālās politikas pasākumi, t.sk. NPES pasākumu pakete, stimulēs ienākumus un mazinās darbvietu skaita samazināšanos un bankrotus, un palīdzēs mazināt finanšu sektora atgriezenisko saikņu postošās spirāles. Papildus ECB veiktajiem monetārās politikas pasākumiem līdz iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējam datumam bāzes scenārijs ietver ar Covid-19 krīzi saistītus izvēles fiskālos pasākumus, kuru apjoms 2020. gadā sasniedz aptuveni 4.5% no IKP. Šie pasākumi ietver plašas darbvietu saglabāšanas shēmas, kas mazina aktivitātes krituma ietekmi uz nodarbinātību un tautsaimniecībā nodarbināto ienākumiem. Konkrētāk, uzņēmumi saņem būtiskas subsīdijas un kapitāla pārvedumus. Lai gan daudzi no pašlaik ieviestajiem fiskālajiem pasākumiem ir īslaicīgi, daži no tiem ir pagarināti un apstiprināts jauns pasākumu kopums īstenošanai 2021. gadā – tie iekļauti bāzes scenārijā. Pasākumi, kas saistīti ar NPES atveseļošanas fondu (no 2021. gada līdz 2023. gadam katru gadu tie kopā veido aptuveni 0.5% no IKP, t.i., apmēram pusi no NPES piešķirtā apjoma laikposmā no 2021. gada līdz 2026. gadam), ir iekļauti bāzes scenārijā. Valdības aizdevumiem un garantijām vai kapitāla ieplūdēm, kas kopumā veido gandrīz 17% no IKP, vajadzētu palīdzēt mazināt likviditātes ierobežojumus. Turklāt monetārās, fiskālās un uzraudzības politikas pasākumi palīdzēs mazināt finanšu sektora atgriezenisko saikņu postošās spirāles iespēju aplēšu periodā.

Vēl viens tehniskais pieņēmums saistīts ar to, ka tirdzniecības attiecībām starp Apvienoto Karalisti un ES ar 2021. gada 1. janvāri automātiski tiks piemērots Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vislielākās labvēlības režīms saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada rudens prognozēm. Tā kā iepriekšējās Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēsēs tika pieņemts, ka Apvienotā Karaliste un ES noslēgs brīvās tirdzniecības līgumu, šāda pieņēmumu maiņa nozīmē mazāku euro zonas eksporta pieprasījumu uz Apvienoto Karalisti saistībā ar tarifu piemērošanu un ar tarifiem nesaistītām tirdzniecības barjerām. Tomēr jānorāda, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada rudens prognozēm bāzes scenārijā ietverta tikai ietekme uz tirdzniecību, t.i., nav ņemti vērā iespējamie valūtas kursa un finanšu traucējumi, kas saistīti ar pāreju uz PTO vislielākās labvēlības režīmu.

3. Reālā tautsaimniecība

2020. gada 3. ceturksnī bija vērojama spēcīga, tomēr ne pilnvērtīga IKP atveseļošanās. Saskaņā ar Eurostat datiem reālā IKP kāpums 3. ceturksnī bija 12.5% (sk. 1. att.). Visās euro zonas valstīs bija vērojama aktivitātes atjaunošanās pēc krituma 2020. gada 1. pusgadā. Valstīs ar krasāko aktivitātes kritumu tās atjaunošanās temps parasti bija straujāks. 3. ceturkšņa rādītājs būtiski pārsniedza 8.4% rādītāju, kas tika prognozēts ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēšu bāzes scenārijā, un pārsniedza arī 9.4% kāpumu, kas bija iekļauts septembra mērenajā scenārijā. Tomēr, neraugoties uz spēcīgo aktivitātes pieaugumu 3. ceturksnī, atveseļošanās nebija pilnīga – reālā IKP līmenis 2020. gada 3. ceturksnī bija par 4.4% zemāks nekā 2019. gada 4. ceturksnī.

Gaidāms, ka stingrāki ierobežojošie pasākumi 2020. gada oktobrī un novembrī visās euro zonas valstīs 4. ceturksnī vēlreiz izraisīs reālā IKP samazināšanos. Tautsaimniecības izaugsmes temps līdz septembrim jau bija izlīdzinājies. Strauji pieaugot jaunu Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitam, daudzas euro zonas valstis izziņoja daļējas izolācijas pasākumus no oktobra vidus. Biežāk sniegtie rādītāji, piemēram, mobilitātes rādītāji, liecina, ka šo pasākumu rezultātā novembrī aktivitāte turpināja samazināties un apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) novembrī saruka līdz 45.3 – to noteica pakalpojumu nozare. Tomēr salīdzinājumā ar izolācijas periodu pavasarī līdz šim izziņotie ierobežojošie pasākumi galvenokārt vērsti uz pakalpojumu nozarēm, kur ir visvairāk kontaktu un inficēšanās līmenis izrādījies īpaši augsts. Ņemot vērā, ka rūpnīcas, skolas un bērnudārzi, kā arī sabiedriskie pakalpojumi lielākajā daļā valstu pamatā atvērti, gaidāms, ka šie pasākumi mazāk nekā pavasarī ietekmēs aktivitāti apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, taču atkal smagi skars aktivitāti pakalpojumu nozarē. Nesen izziņotie fiskālie mērķpasākumi izolācijas ietekmēto sektoru atbalstam mazinās arī vispārējo aktivitātes kritumu. Kopumā gaidāms, ka reālais IKP 2020. gada 4. ceturksnī samazināsies līdz 2.2% un atkal nedaudz pieaugs 2021. gada 1. ceturksnī.

Lai gan gaidāms, ka saglabāsies daži ierobežojošie pasākumi, paredzams, ka aktivitāte atjaunosies 2021. gadā. Šīs gaidas par otrreizēju atveseļošanos balstītas uz pieņēmumu par ierobežojošo pasākumu vienmērīgu atcelšanu, pakāpenisku nenoteiktības mazināšanos un konfidences palielināšanos, ņemot vērā efektīvu vakcīnu parādīšanās iespēju un to savlaicīgu un veiksmīgu izplatīšanu. Turklāt aktivitāti veicinās ārējā pieprasījuma atjaunošanās, stimulējoša politika, kā arī zināma atliktā pieprasījuma apmierināšana. Tomēr reālā IKP pieaugums būs tikai pakāpenisks, līmeni, kāds bija 2019. gadā pirms krīzes, sasniedzot tikai 2022. gadā un pārsniedzot to par 2.5% 2023. gadā.

Pievēršoties IKP pieauguma sastāvdaļām, gaidāms, ka privātais patēriņš 2020. gadā samazināsies par 8.3% un līdz 2022. gada vidum atveseļosies līdz līmenim, kāds bija pirms krīzes. 2020. gada 3. ceturksnī strauji atjaunojās privātais patēriņš pēc 16.3% kumulatīva krituma 2020. gada 1. pusgadā. Straujo, taču nepilnīgo atveseļošanos 3. ceturksnī, iespējams, noteica iepriekš atliktā pieprasījuma apmierināšana (īpaši pēc ilglietojuma precēm – jauno vieglo automobiļu reģistrēšanas rādītājs 3. ceturksnī palielinājās gandrīz par 95%), kā arī lielāki tēriņi par pakalpojumiem. Neraugoties uz spēcīgo atveseļošanos 3. ceturksnī, sākotnējie privātā patēriņa zaudējumi tika atgūti tikai daļēji. Privātā patēriņa svārstības 2020. gada pirmajos trijos ceturkšņos neatbilst daudz lēzenākajam reāli rīcībā esošo ienākumu profilam, ko stabilizēja valdības atbalsts, un tas izraisījis straujas uzkrājumu īpatsvara pārmaiņas. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka privātais patēriņš atkal būtiski saruks 2020. gada 4. ceturksnī stingrāku ierobežojošo pasākumu ietekmē, no jauna liekot veidot piespiedu uzkrājumus un, iespējams, palielināt piesardzības uzkrājumus. Tālāk paredzams, ka 2021. gadā privātais patēriņš sāks atkal atveseļoties un 2022. gada vidū pārsniegs pirms krīzes sasniegto līmeni. Pieauguma atsākšanos veicinās pakāpeniskā nenoteiktības mazināšanās, kā arī uzkrājumu īpatsvara pakāpeniska atgriešanās līmenī, kāds bija pirms krīzes, savukārt augstais bezdarba līmenis un neto fiskālo pārvedumu mazināšanās palēninās patērētāju tēriņu atjaunošanās tempu.

Gaidāms, ka 2020. gadā vēroto kraso un pēkšņo ieguldījumu mājokļos kritumu iespēju aplēšu periodā tikai pakāpeniski nomainīs labvēlīgāka attīstība. Tiek lēsts, ka 2020. gada 1. pusgadā ieguldījumi mājokļos kumulatīvā izteiksmē saruka par 14.2% un kritums bijis straujāks valstīs ar stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem. Gaidāms, ka rīcībā esošo ienākumu krituma negatīvās ietekmes uz pieprasījumu pēc mājokļiem, vājākas patērētāju konfidences un augstāka bezdarba dēļ ieguldījumu mājokļos kāpums būs vājš un līmeni, kāds bija pirms krīzes, tas sasniegs tikai 2022. gada 2. pusgadā.

Gaidāms, ka uzņēmumu ieguldījumi 2020. gadā ir strauji samazinājušies un tikai pakāpeniski atjaunosies 2021. gadā, 2022. gada vidū sasniedzot līmeni, kāds bija pirms krīzes. Spēcīgo kritumu 2020. gada 1. pusgadā noteica ierobežojošie pasākumi, globālā un iekšzemes pieprasījuma sarukums un strauja nenoteiktības palielināšanās. Lai gan tiek lēsts, ka uzņēmumu ieguldījumi 3. ceturksnī strauji palielinājušies, 4. ceturksnī gaidāms vēl viens kritums. Gaidāms, ka 2021. gada laikā atkal sāksies pakāpenisks pieaugums vienlaikus ar globālā un iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos; to daļēji veicinās arī NGEU plāna pozitīvā ietekme uz ieguldījumiem uzņēmējdarbībā. Tomēr, tā kā tiek pieņemts, ka nenoteiktība mazināsies tikai pakāpeniski, kā arī pastāvot paaugstinātam neizmantotās jaudas apjomam un bažām par ilgāka termiņa pieprasījuma tendencēm, uzņēmumi, iespējams, tikai pakāpeniski palielinās ieguldījumus, norādot, ka atveseļošanās pieņemsies spēkā tikai 2022. gadā. Tādējādi gaidāms, ka euro zonas ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2022. gada vidū sasniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes.

Paredzams, ka nefinanšu sabiedrību (NFS) bruto parāda rādītājs 2020. gadā būtiski palielināsies un pēc tam iespēju aplēšu perioda beigās nedaudz samazināsies, bet tomēr saglabāsies augstāks nekā pirms krīzes. NFS bruto parāda rādītājs, kas jau bija augsts, 2020. gadā būtiski palielinājies – tas skaidrojams ar uzņēmumu peļņas nozīmīgo kritumu 1. pusgadā, kura dēļ pieauga parāda finansējuma izmantošana, lai kompensētu likviditātes nepietiekamību. Gaidāms, ka īstermiņā NFS bruto parāda līmenis vēl nedaudz paaugstināsies, iekams 2023. gadā mazliet samazināsies, taču joprojām būtiski pārsniegs tā līmeni 2019. gada beigās. Gaidāms, ka vērojamais NFS parāda rādītāja kāpums iespēju aplēšu periodā ierobežos uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu pieaugumu, jo uzņēmumi centīsies uzlabot savas bilances. Taču NFS bruto procentu maksājumi dažos pēdējos gados sarukuši līdz rekordzemam līmenim, un gaidāms, ka nākamajos gados tie augs tikai nedaudz, mazinot iespējamās bažas par parāda atmaksājamību.

Gaidāms, ka salīdzinājumā ar importu pandēmijas ietekme uz eksportu 2020. gadā būs neproporcionāla. Tas nozīmē kopumā negatīvu neto tirdzniecības devumu šajā gadā un vidēji neitrālu devumu turpmākajā periodā. 2020. gada 1. pusgadā piegādes ķēžu pārrāvumi un ārējā pieprasījuma sarukums smagi ietekmēja jau tā vājo eksportu, īpaši automobiļu rūpniecības, mašīnbūves un ķīmiskās rūpniecības nozarēs, savukārt tūrisma ierobežojumu dēļ krasi kritās izmitināšanas un transporta pakalpojumu eksports. Pandēmijas ierobežošanai ieviestie izolācijas pasākumi izraisīja arī krasu importa sarukumu. Tomēr aizkavētais pieprasījums uz eksportu orientētajās nozarēs un daudzu ierobežojumu atcelšana veicināja spēcīgu importa un eksporta kāpumu 3. ceturksnī. 4. ceturksnī pakalpojumu eksportu atkal skar jauni ierobežojumi, un, lai gan nav gaidāms, ka preču tirdzniecību ietekmēs rūpnīcu slēgšana, reaģējot uz pandēmiju, to arī turpmāk nelabvēlīgi ietekmēs vājais galapieprasījums. Breksita pārejas perioda beigas 2021. gadā nozīmē, ka pasliktināsies divpusējās tirdzniecības nosacījumi ar Apvienoto Karalisti – svarīgu tirdzniecības partneri, kas saņem 14% no euro zonas eksporta. Vidējā termiņā euro zonas tirdzniecības apjomu mazinās kopš pandēmijas sākuma vērojamais euro kursa kāpums, kas ietekmējis euro zonas konkurētspēju. Tāpēc gaidāms, ka eksporta tirgus daļas līdz iespēju aplēšu perioda beigām paliks zem līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas. Neto tirdzniecības devums reālā IKP pieaugumā ar 2021. gadu saglabāsies samērā neliels un nekompensēs negatīvo devumu 2020. gadā.

Neraugoties uz mērenu bezdarba samazināšanos pēdējos mēnešos, gaidāms, ka situācija darba tirgū būtiski pasliktināsies, pirms tā normalizēsies iespēju aplēšu perioda beigās. Bezdarba līmenis pieauga no 7.6% 2. ceturksnī līdz 8.6% 3. ceturksnī (zemāks rādītājs, nekā tika paredzēts ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēs). Zemāku līmeni 3. ceturksnī noteica galvenokārt daudz spēcīgāks nodarbinātības kāpums, nekā tika gaidīts. Tomēr nodarbinātības līmenis 2020. gada 3. ceturksnī joprojām bija par 2.2% zemāks nekā 2019. gada 4. ceturksnī. 3. ceturksnī pēc krasā krituma 2. ceturksnī atsākās darbaspēka pieaugums. Lai gan darbvietu saglabāšanas shēmās iesaistīto darbinieku skaits 3. ceturksnī būtiski samazinājās, gaidāms, ka 2020. gada 4. ceturksnī tas atkal pieaugs, ņemot vērā stingrāku izolācijas pasākumu ieviešanu pēdējā laikā. Paredzams, ka, nodarbinātībai turpinot normalizēties un strādājošajiem vairs neizmantojot darbvietu saglabāšanas shēmas, bezdarba līmenis atkal pieaugs, 2021. gadā sasniedzot augstāko punktu (9.3%), un pēc tam, tautsaimniecībai atveseļojoties, 2023. gadā samazināsies līdz 7.5%. Šī aplēse balstās uz pieņēmumu, ka liela daļa no strādājošajiem, kas piedalās darbvietu saglabāšanas shēmās, varēs atgriezties normālā darba režīmā. Tiek pieņemts, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām bezdarba līmenis un nodarbināto skaits pamatā atkal sasniegs 2019. gada 4. ceturkšņa līmeni.

Paredzams, ka darba ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto 2020. gadā mazināsies un tad iespēju aplēšu periodā atkal pieaugs. Gaidāms, ka darba ražīgums uz vienu nodarbināto, kas 1. pusgadā pēc krasā krituma atsāka pieaugt, 2020. gada 4. ceturksnī atkal saruks sakarā ar stingrākiem ierobežojošajiem pasākumiem un ar tiem saistīto darbvietu saglabāšanas shēmu plašāku izmantošanu. Paredzams, ka darba ražīguma uz vienu nodarbināto pieaugums atsāksies 2021. gada 1. pusgadā un pēc tam iespēju aplēšu perioda atlikušajā daļā pakāpeniski kļūs lēnāks.

Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieaugums koriģēts un īstermiņā samazināts, ņemot vērā neseno jauno pandēmijas uzliesmojumu, bet tiek uzskatīts, ka vidējā termiņā tas pamatā atjaunosies un sasniegs septembra iespēju aplēšu bāzes scenārija līmeni, atspoguļojot papildu fiskālos stimulus, spēcīgāku kāpumu pēc ierobežojošo pasākumu atcelšanas un konfidences efektus. 2020. gada reālā IKP pieaugums ir koriģēts un paaugstināts, atspoguļojot daudz labākus, nekā tika gaidīts, 3. ceturkšņa rezultātus, kas ar uzviju kompensē samazinājumu 4. ceturksnī atkārtota pandēmijas uzliesmojuma dēļ. Lejupvērstā pieauguma korekcija 2021. gada 1. ceturksnī saistīta arī ar pārmaiņām tehniskajā pieņēmumā par ES un Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecībām (sk. 1. sadaļu). Spēcīgāka pieauguma atjaunošanās ceturkšņa izteiksmē 2021. gada laikā sakarā ar otrā viļņa ierobežojošo pasākumu atcelšanu un arī papildu fiskālajiem stimuliem (daļēji NPES plāna ietvaros) pilnībā nekompensē mazāko pārnesumu uz šo gadu. Augšupvērstā korekcija 2022. gadā galvenokārt atspoguļo lielāku statistisko datu pārnesumu, kā arī zemāku ilgtermiņa procentu likmju un zemāku naftas cenu nelielu pozitīvu ietekmi.

4. Cenas un izmaksas

Gaidāms, ka SPCI inflācija palielināsies no 0.2% 2020. gadā līdz 1.0% 2021. gadā un tad pakāpeniski turpinās pieaugt līdz 1.4% 2023. gadā (sk. 2. att.). Šis palielinājums 2021. gadā lielā mērā atspoguļo SPCI enerģijas cenu inflācijas bāzes efektus saistībā ar naftas cenu kraso kritumu un globālā Covid-19 uzliesmojuma sākšanos, kā arī PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā. Gaidāms, ka SPCI enerģijas cenu inflācija 2022. un 2023. gadā būs aptuveni 1.6% un tādējādi tai būs augšupvērsta ietekme uz kopējo inflāciju. Paredzams, ka SPCI pārtikas cenu inflācijas dinamika īstermiņā būs savā ziņā pretēja enerģijas cenu inflācijas tendencei – sākotnēji tā samazināsies salīdzinājumā ar 2020. gadā
Covid-19 uzliesmojuma rezultātā vērojamo kāpumu un pēc tam, sākot ar 2022. gada vidu, pieaugs, 2023. gadā sasniedzot 1.8%. Tādējādi 2023. gadā gaidāmo kopējās inflācijas kāpumu līdz 1.4% būtiski veicina svārstīgākie SPCI inflācijas komponenti.

Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2023. gadā pakāpeniski pieaugs līdz 1.2% (2020. gadā – 0.7%). Neietverot netiešo nodokļu pārmaiņu ietekmi, šīs iespēju aplēses norāda uz ilgāku zemas pamatinflācijas periodu, kas turpināsies 2021. gadā, un ievērojamu – kaut arī pakāpenisku – kāpumu, kas sāksies tikai vēlāk gada laikā. Mērenā pamatinflācijas rādītāju dinamika īsākā termiņā atspoguļo vājo pieprasījumu, ko nosaka aktivitātes sarukums un ienākumu pārmaiņas ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ. Gaidāms, ka šo kavējošo ietekmi tikai daļēji kompensēs augšupvērstais cenu un izmaksu spiediens sakarā ar piedāvājuma puses traucējumiem, ko radīs, piemēram, globālo vērtības ķēžu pārrāvumi un sociālās distancēšanās pasākumi. Paredzamais SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pieaugums iespēju aplēšu perioda otrajā pusē atspoguļo pieprasījuma kāpumu turpmākas ekonomiskās atveseļošanās kontekstā, savukārt gaidāms, ka ar pandēmiju saistītās nelabvēlīgās piedāvājuma puses ietekmes radītais augšupvērstais spiediens samazināsies.

Darbvietu saglabāšanas shēmas rada atlīdzības vienam nodarbinātajam pieauguma spēcīgas svārstības, bet mazina ekonomiskās aktivitātes pārmaiņu ietekmi uz uzņēmumu darba samaksas izmaksām. Šīs shēmas ļauj saglabāt nodarbinātību apstākļos, kad būtiski sarūk viena nodarbinātā nostrādāto stundu skaits, samazinot atlīdzības vienam nodarbinātajam gada kāpuma tempu, kas saskaņā ar aplēsēm 2020. gadā nokritīsies līdz 1.1%, bet 2021. gadā bāzes efektu dēļ atkal spēcīgi pieaugs (par 3.6%). Gaidāms, ka, darbvietu saglabāšanas shēmu ietekmei izzūdot un darba tirgus norisēm normalizējoties, iespēju aplēšu perioda beigās atlīdzība vienam nodarbinātajam būs nedaudz virs 2.0% un pamatā atbildīs līmenim, kāds bija pirms pandēmijas.

Domājams, ka vienības darbaspēka izmaksu kāpums iespēju aplēšu periodā spēcīgi svārstīsies, bet gaidāms, ka kopumā tas radīs tikai ierobežotu inflācijas spiedienu. Spēcīgās svārstības lielā mērā atspoguļo gaidāmās darba ražīguma, nevis darba samaksas norises. Gaidāms, ka sakarā ar spēcīgo darba ražīguma pieaugumu 2021. gadā, kad ražošana atveseļosies, bet darba tirgi joprojām būs mazaktīvi, un – mazāk – 2022. gadā vienības darbaspēka izmaksu kāpums šajos divos gados būs negatīvs, pirms atkal kļūs pozitīvs 2023. gadā. Kumulatīvā izteiksmē vienības darbaspēka izmaksu kāpums 2020.–2023. gadā būs nedaudz virs 1.0% gadā un tādējādi radīs tikai ierobežotu augšupvērstu spiedienu uz iekšzemes cenu inflāciju.

Gaidāms, ka peļņas maržas iespēju aplēšu periodā kopumā mazinās spēcīgo vienības darbaspēka izmaksu svārstību ietekmi. Tiek prognozēts, ka tuvākajā laikā tās samazināsies atbilstoši aktivitātei un darba ražīguma kāpumam un pēc tam, kad darbaspēka izmaksu spiediens izzudīs, būtiski pieaugs. Valdības īstenotās shēmas darba samaksas atbalstam radījušas zināmus peļņas maržu izkropļojumus 2020. un 2021. gadā. Gaidāms, ka tuvāk iespēju aplēšu perioda beigām peļņas maržām būs pamatā neitrāla ietekme uz inflācijas spiedienu, ko šajā laikposmā atkal radīs galvenokārt darbaspēka izmaksas.

Paredzams, ka importa cenu dinamika būs līdzīga naftas cenu dinamikai un iespēju aplēšu perioda otrajā pusē tās nedaudz pieaugs. Gaidāms, ka 2021.–2023. gadā atkal būs neliels pozitīvs importa deflatora gada pieauguma temps, kas 2020. gadā bija ļoti negatīvs. Pozitīvā importa cenu inflācija šo gadu laikā atspoguļo nelielu izejvielu cenu radītu augšupvērstu cenu spiedienu, bet arī plašāku globālo cenu dinamikas ietekmi pasaules tautsaimniecības atveseļošanās apstākļos. Šos efektus 2020. gada laikā daļēji neitralizē euro kursa kāpuma mazinošā ietekme.

Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze 2020. un 2022. gadam koriģēta un pazemināta. SPCI enerģijas cenu inflācija 2021. gadam paaugstināta un 2022. gadam – pazemināta. Tas atspoguļo biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu līknes pamatā esošo pieņēmumu. Līdzīgi koriģēta arī SPCI pārtikas cenu inflācija. Tam pamatā ir ilgāks kāpums Covid-19 ietekmē 2020. gadā, nekā sākotnēji gaidīts. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2020., 2021. un 2022. gadam koriģēta un samazināta, atspoguļojot vājākus nesenos datus un zemāku inflācijas spiediena novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekšējām iespēju aplēsēm apstākļos, kad vērojams būtisks preču un darba tirgus resursu pārpalikums, kaut arī tas mazinās.

5. Fiskālā perspektīva

Būtiskais fiskālais atbalsts 2020. gadā mazinājis Covid-19 makroekonomisko ietekmi. Tiek vērtēts, ka fiskālā nostāja^[3] 2020. gadā bijusi ļoti stimulējoša. To galvenokārt noteikuši sakarā ar pandēmiju veiktie ārkārtas fiskālie pasākumi visās euro zonas valstīs. Euro zonā kopumā šie pasākumi veido aptuveni 4.5% no IKP, un lielākā daļa no tiem ietver papildu izdevumus pārvedumu un subsīdiju veidā uzņēmumiem un mājsaimniecībām, t.sk. darbvietu saglabāšanas shēmu ietvaros. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēm Covid-19 krīzes atbalsta pasākumu paketes apjoms 2020. gadā pamatā nemainās.

Gaidāms, ka ārkārtas atbalsta apjoms mazināsies galvenokārt 2021. gadā, bet salīdzinājumā ar 2020. gada septembra iespēju aplēsēm daži pasākumi ir pagarināti un pieņemtas vai ierosinātas jaunas atveseļošanās pasākumu paketes 2021. gada valstu budžetu kontekstā. Pamatojoties uz fiskālo pieņēmumu izdarīšanas brīdī valdību apstiprinātajiem vai tiesību aktos noteiktajiem pasākumiem, vairākums ar pandēmiju saistīto programmu ir īslaicīgas (to apjoms veido 3% no IKP) un beidz darboties galvenokārt 2021. gadā un (mazāk) 2022. gadā. Vienlaikus valdības stimulējošie pasākumi, kas saistīti ar NPES atveseļošanas fondu (no 2021. gada līdz 2023. gadam katru gadu tie kopā veido aptuveni 0.5% no IKP, t.i., apmēram pusi no NPES piešķirtā apjoma laikposmā no 2021. gada līdz 2026. gadam), tagad ir iekļauti bāzes scenārijā. Saglabājas nenoteiktība par to stimulējošo pasākumu apjomu, norises laiku un struktūru, kurus paredzēts finansēt no NPES fonda. Kopumā 2021. gada fiskālā nostāja norāda uz stimulējošo pasākumu samazināšanu, lai gan mazāk, nekā tika pieņemts ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēs.

Paredzams, ka euro zonas budžeta deficīts 2020. gadā būtiski pieaugs un nedaudz saruks 2021. gadā un straujāk – 2022. un 2023. gadā. Budžeta deficīta kāpums 2020. gadā skaidrojams ar ārkārtas fiskālajiem pasākumiem un negatīvo ciklisko komponenti, kas atspoguļo makroekonomisko apstākļu pasliktināšanos. Budžeta deficīta samazināšanās 2021. gadā galvenokārt saistīta ar ārkārtas fiskālo pasākumu pārtraukšanu, savukārt cikliskā komponente atveseļosies tikai nedaudz. Būtiskāka budžeta bilances uzlabošanās 2022. gadā skaidrojama ar labvēlīgāku ciklisko komponenti un turpmāku stimulējošo pasākumu pārtraukšanu. Visbeidzot, paredzams, ka 2023. gadā, kad būs pamatā neitrāla fiskālā nostāja un labāki cikliskie nosacījumi, budžeta bilance turpmāk uzlabosies, sasniedzot –3% no IKP.

Paredzams, ka euro zonas parāda rādītājs 2020. gadā pieaugs, sasniegs augstāko punktu 2021. gadā un nedaudz samazināsies 2022. un 2023. gadā. Krasais parāda rādītāja kāpums 2020. gadā skaidrojams ar parādu palielinošo procentu likmju un izaugsmes tempa starpību (sniega bumbas efekts) un lielu sākotnējo budžeta deficītu. Gaidāms, ka parāda līmenis 2021. gadā, sākotnējā budžeta deficīta nelabvēlīgajai ietekmei pārsniedzot labvēlīgo sniega bumbas efektu, pieaugs gandrīz līdz 100% no IKP. Pēc tam gaidāmais nelielais kritums galvenokārt skaidrojams ar labvēlīgo procentu likmju un izaugsmes tempa starpību tautsaimniecību atveseļošanās apstākļos, kas ar uzviju kompensē joprojām vērojamos sākotnējos budžeta deficītus. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2020. gada septembra iespēju aplēsēm euro zonas budžeta bilance un parāda rādītāji 2022. gadam koriģēti un samazināti pamatā atbilstoši izvēles pasākumu, ciklisko nosacījumu un procentu maksājumu korekcijām.