Kas ir obligāto rezervju prasības?
11.08.2016. (aktualizēts 08.11.2023.)
Euro zonas bankām savos pieprasījuma noguldījumu kontos attiecīgajā nacionālajā centrālajā bankā (NCB) Eurosistēmā jātur noteikts līdzekļu apjoms. Šos līdzekļus dēvē par obligātajām rezervēm. Banku obligāto rezervju prasības parasti noteiktas sešu līdz septiņu nedēļu periodam, ko dēvē par rezervju prasību izpildes periodu. Pirms katra rezervju prasību izpildes perioda sākuma banku obligāto rezervju prasības tiek aprēķinātas kā 1 % no noteiktām bilances saistībām – galvenokārt klientu noguldījumiem un parāda vērtspapīriem ar termiņu līdz 2 gadiem.
Bankām jānodrošina, lai to pieprasījuma noguldījumu konta rezervju vidējais līmenis rezervju prasību izpildes periodā atbilstu to obligāto rezervju prasībām. Tāpēc bankām visu rezervju prasību izpildes periodu nav jātur pilns obligāto rezervju apjoms. Tas ļauj tām reaģēt uz naudas tirgus īstermiņa pārmaiņām, papildinot vai izlietojot līdzekļus, ko tās tur kā rezerves. Tas savukārt palīdz stabilizēt naudas tirgus procentu likmes. Euro zonas banku obligāto rezervju kopapjomu katru dienu publicē mūsu interneta vietnes sadaļā "Likviditātes analīze".
Rezervju prasību izpildes perioda beigās euro zonas NCB maksā procentus par banku obligāto rezervju turējumiem. Līdz 2022. gada oktobrim maksātā procentu likme bija līdzvērtīga galveno refinansēšanas operāciju procentu likmei. Pēc tam tā tika samazināta līdz noguldījumu iespējas procentu likmes līmenim, bet 2023. gada jūlijā tā tika noteikta 0 % apmērā. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem atlīdzība par visiem banku pieprasījuma noguldījumu kontos esošajiem līdzekļiem, kas pārsniedz obligāto rezervju prasības, noteikta 0 % apmērā, ja noguldījumu iespējas procentu likme pārsniedz 0 %, un noguldījumu iespējas procentu likmes apmērā, ja tā ir zemāka par 0 %.
Ja bankas neievēro obligāto rezervju prasības, ECB saskaņā ar ES tiesību aktiem ir pilnvarota piemērot sankcijas, kas ir proporcionālas iztrūkumam. Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc bankas varētu neievērot obligāto rezervju prasības, kas bieži vien saistīti ar tehniskām vai darbības kļūdām, nevis ar to, ka bankai kopumā trūkst turējumu vai līdzekļu NCB turējumā. Bankas var turēt līdzekļus ne tikai pieprasījuma noguldījumu kontos, bet arī citos kontos, piemēram, izmantojot noguldījumu iespēju. Tādējādi obligāto rezervju prasību pārkāpums ne vienmēr nozīmē, ka bankas rīcībā nav pietiekamu līdzekļu.